Daiļa un gudra

Par iespēju piedalīties nometnē jauniete uzzināja, pateicoties bioloģijas skolotājai Annai Krilovai, kura sagādāja informāciju par šo konkursu un piedāvāja viņas klasei un citiem skolas bērniem. Skolotāja bija tā, kura pamudināja darboties, bet, izņemot Aiju, neviens cits klasesbiedrs konkursā nepiedalījās. Lielākās grūtības meitenei sagādāja informācijas meklēšana internetā, jo tobrīd viņai tā mājās nebija un nācās ilgāk uzkavēties skolā pēc stundām. Turklāt zinātniski pētnieciskais darbs bija jāsagatavo un jāiesniedz krievu valodā, bet šis moments Aijai nāca par labu, jo viņas mamma un vecmāmiņa ir krievietes. Lai gan tētis ir latvietis, ģimenē sazinās krieviski. Izlabot gramatikas un stila kļūdas konkursa darbā meitenei palīdzēja krievu valodas skolotāja Olita Loče.

“Konkursam es sagatavoju aprakstu par ūdens objektu piesārņošanu uz deviņām A4 formāta lapām,” stāsta Aija. “Ilgi nebija nekādas informācijas par konkursa rezultātiem, bet es ļoti vēlējos tikt uz šo nometni. Jau sāku zaudēt cerību, bet jūlija sākumā piezvanīja skolotāja un pateica, ka esmu izcīnījusi 3. vietu Latgalē un varēšu braukt. Biju patīkami pārsteigta un priecīga. Man jau šķita, ka nekur neesmu tikusi.

Pleskava izrādījās ļoti skaista pilsēta, tiesa, bīstama gājējiem. Lai pārietu ielu, ļoti jāuzmanās, jo automašīnu šoferi nevienu nepalaiž. Tur automašīnas bezmaz triec no kājām gājējus. Latvijā nekas tāds nav piedzīvots. Īpašas vajadzības apmeklēt pilsētu nebija, jo nometnē bijām apgādāti ar visu nepieciešamo. Dzīvojām nožogotā teritorijā piepilsētas mājiņās priežu mežā. Līdzās ezers, baseins, sporta zāle — viss bez maksas. Maksājām tikai par suvenīriem vai produktiem universālveikalā, bet ēdināja nometnē tik labi, ka īpašas vajadzības pirkt ēdamo nebija.

Pirmajā dienā mums tika sarīkots iepazīšanās vakars. Sākumā jutu diskomfortu, jo biju viena pati no skolas, neviena paziņas, bet ātri vien atradu kopīgu valodu un iejutos kolektīvā. Kad esi viens pats simtiem kilometru tālu no dzimtenes, nekas cits neatliek, kā aktīvi komunicēt ar pārējiem. Mums bija arī nacionālo tradīciju vakars, bet pēdējā dienā notika projektu prezentācija un apbalvošana. Jauki, ka visas piecas dienas spīdēja saule un nenolija neviena lietus lāse. Vienīgās nepatīkamās atmiņas saistās ar turpceļā pavadītajām piecām stundām uz Krievijas robežas. Bija ļoti karsti, atvēra autobusa durvis, salidoja daudz lapseņu. Atpakaļceļā robežu šķērsojām salīdzinoši ātri.”

Nometnē kopā piedalījās 35 skolēni, projekta uzdevumā ietilpa iepazīties ar Izborska-Maļskas ielejas rezervāta vēsturi un dabas objektiem, izstrādāt maršrutus ekoloģiskajai dabas takai ar informācijas un dizaina elementiem. Jauniete pastāstīja, ka lielā grupa tika sadalīta mazākās, katrai bija savs uzdevums. Aija kopā ar citiem bērniem izstaigāja taku un sagatavoja tās labiekārtošanas piedāvājumu trīs kilometrus garam posmam: izdomāja, kur labāk uzstādīt soliņus, kur ierīkot lapenes, kur nepieciešams kāds tiltiņš utt. Mājup jauniete atveda kalendāru un diplomu par piedalīšanos nometnes aktivitātēs, kā arī diplomu par izcīnīto trešo vietu konkursā Latgalē. Aija ir viena no labākajām Dagdas vidusskolas audzēknēm — pērnā gada teicamniece. Liecībā viņai bija tikai astoņas balles un augstākas atzīmes. Īpašu uzmanību jauniete velta matemātikai un fizikai, bet vides problēmām dziļāk pievērsās tamdēļ, ka ļoti gribējās aizbraukt uz nometni. Jauniete pārliecināta, ka vecāki bažījās par tālo ceļojumu, uztraucās par meitu, bet nekādi to neizrādīja un neliedza šo braucienu. Ģimenes budžetā tas nekādu lielo robu neiecirta — vienīgais obligātais maksājums bijis par dokumentu, ka vecāki atļauj meitai braukt uz Krieviju. Pēc nometnes Aijai bijis daudz ko stāstīt ne tikai mājās, bet arī tuvākajiem draugiem, kuri viņu iztaujāja jau pie pirmās tikšanās.

Skolniece nevar palielīties, ka būtu apguvusi jaunus mērinstrumentus, jo darbojusies dizaineru grupā, kur bijuši citi akcenti. Dizaineru grupa pētīja apkārtni, sprieda par labiekārtošanu, lai ekoloģiskās takas apmeklētājiem būtu ērti iepazīt takas kultūrvēsturiskos objektus un, ejot un atpūšoties dabā, nenodarītu kaitējumu gan objektiem, gan dabai. Tieši dizaineru grupā jauniete daudz uzzinājusi par to, kā iegūt labas fotogrāfijas. Aptuveni 30 viņas fotogrāfijas ir tikušas starp 150 labākajām, kas kopā ar zibatmiņu uzdāvinātas katram nometnes dalībniekam, lai piemiņa ir arī tiem, kam nebija sava digitālā fotoaparāta.

Aijai ir divas vecākas māsas, kuras arī ceļojušas uz Krieviju saistībā ar uzvaru mācību olimpiādē. Kristīne tagad ir RTU 2. kursa studente telekomunikāciju jomā, Jūlija studē arī RTU 3. kursā, ķīmiķos. Aija gan vēl nezina, ko pati gribētu studēt, bet diez vai savas studijas saistīs ar vides jomu.

Aiju slavē Dagdas vidusskolas direktore Vija Gekiša: “Meitene šķiet nerunīga, tomēr tas ir mānīgs iespaids. Olimpiādēs un visur citur, kur nepieciešams, Aija labi spēj parādīt savas zināšanas. Viņa nekad neuzspiež savu viedokli, tajā pašā laikā meitenei ir labas idejas, kuras var realizēt. Attiecības ar skolēniem un skolotājiem veido pozitīvā gaisotnē, par viņu labi atsaucas klases audzinātāja. Uz Aiju var droši paļauties, vienmēr izdarīs, ko sola. Jāatzīmē, ka Aijas klase ir ļoti stipra mācībās, par ko liecina iegūtais ceļojošais kauss skolas reitingā kā viszinošākai klasei. Tajā ir arī Aijas nopelns.”

Juris ROGA