Septembrī nedrīkst aizmirst par vēlīno dārzeņu kopšanu un noliktavu sagatavošanu jaunās ražas ievietošanai, tomēr galvenā uzmanība jāvelta izaudzētās ražas novākšanai un jārūpējas par sēju un ziemāju sēklas materiāla sagatavošanu sējai.
VAAD speciālisti konstatēja, ka aizvadāmajā sezonā ziemājos slimību izplatības spektrs bija plašs, tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizo kodni un veikt kvalitatīvu sēklas materiāla kodināšanu. Pirms ziemāju sējas no sēklas materiāla jāatšķiro sīkie graudi, kurus parasti inficē pelēkplankumainības, fuzariozes u.c. slimības. Sēklas materiāls rūpīgi jāattīra no nezāļu sēklām. Šajā veģetācijas periodā melnie graudi bija atrodami tikai dažu lauku malās, sēklas materiāla sagatavošanu šoruden tie neapgrūtinās.
Dārzeņu un augļu noliktavas un pagrabus jāgatavo jaunajai ražai. Jāizvāc vecās ražas atliekas, jāizslauka, jāizmazgā grīdas, sienas, kastes un konteinerus vispirms ar ūdeni, tad ar dezinficējošu līdzekli. Jāsalabo, jāpārbauda ventilācijas iekārtas, jāsagatavo gaisa ejas un ventilatori.
Jāseko sīpolu un ķiploku žāvēšanas procesam, parasti sīpolu kakla puve savu postošo ietekmi uz galviņām parāda mēnesi pēc novākšanas. Inficēšanās notiek lakstu nogriešanas periodā, kad laksti pie kakliņa nav izžuvuši. Jūlija vidū strauji izplatījās sīpolu neīstā miltrasa, dažviet tā inficēja 2-50% augu. Neīstās miltrasas ierosinātāji pārziemo uz augu atliekām, laukā palikušajiem sīpoliem un arī glabātuvēs inficētajos sīpolos un sēklas materiālā. Inficētās sīpolu galviņas uzglabāšanas periodā kļūst sausas un sačokurojas, tās priekšlaicīgi dīgst.
Kartupeļu lakstu puve šajā vasarā augus sāka inficēt jūlija vidū, bet bumbuļus- augusta pēdējās dienās. Kartupeļi pēc novākšanas jāapžāvē 2-3 nedēļas tumšā vietā, lai tajos neveidotos solanīns. Sabērumos jānodrošina gaisa piekļūšana, šajā periodā jādziedē pie novākšanas iegūtās brūces. Pirmās dienas pēc no-vākšanas bumbuļi elpo 5-6 reizes intensīvāk nekā parasti. Pirms kartupeļu ievietošanas ziemas glabātavās vēlams tos atdzesēt, atlasīt slimību, kaitēkļu un mehāniski bojātos bumbuļus un glabātavās jānodrošina temperatūra +1..+20C.
Uzglabājamie kāposti jāpasargā no balteņu un pūcīšu kāpuru bojājumiem. Ja kāpostu laukos turpinās krustziežu balteņu kāpuru barošanās, to ierobežošanai vēl var izmantot bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus. Kāpostu stādījumos vēlams augus aizsargāt no sausplankumainības. Papildmēslojums ar kalciju novērsīs lapu malu iedegas un galviņu serdes brūnēšanu. Kāpostu un burkānu laukos slimību ierobežošanai ieteicams stādījumus nosmidzināt pret pelēko puvi.
Augļu dārzos turpina attīstīties kraupis, augļu puves. Pīlādžu tīklkodes kāpuru bojājumi ābolos šoruden ir maznozīmīgi — jo ir bagātīga pīlādžu raža: tās vairāk bojā pīlādžus. Ābolu tinēja bojājumi ir daudz lielāki, tie bojājuši 0,5-25% ābolu. Lai mazinātu kaitēkļu savairošanos nākamajam gadam arī puvju, kraupja izplatīšanos — ieteicams savākt nobirušos augļus un aizvākt no dārza. Mēneša beigās salnas sprīžmeši sāks pārvietoties pa koku stumbru uzmeklējot vietas olu dēšanai, tāpēc šajā periodā ieteicams uzlikt kukaiņu ķeramās līmes jostas.
Rodoties jautājumiem par kai-tīgo organismu atpazīstamību, ietekmi, apkarošanas nepieciešamību un iespējām, var griezties VAAD reģionālās nodaļās kopīgai situācijas izvērtēšanai. Informācija arī mājas lapā www.vaad.gov.lv par aktuālāko.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)
.jpg)
.jpg)
