Novads — tas ir nopietni

Šonedēļ Bērziņos tiksies topošā Dagdas novada pašvaldību vadītāji, lai runātu par administratīvi teritoriālās reformas jautājumiem, kas jārisina jau tagad. Jo tuvāk jauno pašvaldību vēlēšanas, jo vairāk problēmu rodas.

Dagdas padomes priekšsēdētājs Viktors Stikuts vēl pirms šīs tikšanās pastāstīja, ka novadu izveides sakarā tiks reorganizēta arī rajona būvvalde un Dagdā ar nākamā gada 1. janvāri būs iespēja izveidot novada būvvaldi, papildinot speciālistu skaitu. Būvvaldes izveidei plānots lūgt rajona budžeta finansējuma attiecīgo daļu.

Dagdai un topošā novada pagastiem tas ir ļoti svarīgi, jo šodien šajā jomā ir lielas problēmas. Pašvaldība veic un veiks nopietnus iepirkumus būvniecībai, rekonstrukcijas darbiem, tāpēc nevar iztikt bez speciālista, kurš varētu ieplānot visus nepieciešamos darbus. Piemēram, bija iepirkums, firma sāka krāsot objektu. Šķiet, kas tur liels! Bet uz sienas palika plaisiņas, kuras neaizkrāsojas. Izrādās, špaktelēšana nebija paredzēta tāmē. Pašvaldības darbinieks, kas strādā iepirkumu komisijā un kuram ir sapratne par būvniecību, izrādās, domājis, ka tas pats par sevi saprotams — pirms krāso, jāšpaktelē. Firma, redz, domā citādāk. Tur-klāt, tas nav vienīgais tamlīdzīgs gadījums. Svarīgi ir paredzēt un dokumentāli fiksēt visas nianses. Cita situācija: jānojauc kāds šķūnītis, kas traucē vai bojā ainavu. To var risināt tikai būvvalde, ne jau dome lems, nenoskaidrojot visas detaļas. Tālab vajag speciālistu, kas to visu spēj paveikt, kuram pietiek laika mierīgi visu apdomāt.

V. Stikuts: “Štati, protams, pieaugs, jo novada izveides rezultātā klāt nāks desmit pagastu pašvaldības, kurām ir funkcijas, kas jāveic pēc likuma. Mums vajadzēs atbildīgo par ugunsdrošību, kurš risinās tieši šos jautājumus novadā: taisīs plānus, saņems priekšrakstus, atbildēs uz tiem. Nepieciešams civilās aizsardzības darbinieks, tam savi uzdevumi. Vajadzīgs darba aizsardzības speciālists — tās jau trīs jaunas štata vienības, kas jāveido. Jādomā par efektīvu novada pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu, ceļu infrastruktūras apsaimniekošanu, jo nevaram 560 kilometru ceļu atstāt pašplūsmā. Līdz ar to būsim spiesti lūgt ceļu pārvaldei, lai iznomā mums savu ēku, kur šobrīd ceļinieki jau ir ielaiduši mūsu invalīdu biedrību un Sarkanā Krusta nodaļu. Liels paldies par to.

Tiem, kuri neseko līdzi visiem procesiem, varbūt šķiet, kā mēs uzaudzējam štatus, bet nevar eksistēt novads bez pārvaldes aparāta. Novada iedzīvotājiem pašiem arī vajadzēs šos speciālistus. Šobrīd mums trūkst telpu, kur nosēdināt topošā novada administrācijas cilvēkus. Tālab pašu spēkiem remontējam policijas bijušās telpas pirmajā stāvā, kur būs seši kabineti. Pašu spēkiem nozīmē to, ka pašvaldības iestādē “Pilsētsaimiecība” darbā pieņemti trīs remontstrādnieki, viņi lēnā garā pakāpeniski veic iestāžu remontdarbus. Rajona padome pērn mums piešķīra 15000 latu būvmateriālu iegādei un logiem. Tradicionālā lentīte tiks pārgriezta uz Ziemassvētkiem. Tas gan pilnībā neatrisinās augošās prasības pēc telpām.

Kā pašvaldības vadītāju mani sarūgtina mūsu lauksaimnieku un uzņēmēju attieksme pret biznesu. Ja tradicionālā saimniekošana neiet, tad mūsējie labāk mirst kopā ar to, bet negrib meklēt jauninājumus. Tas apbēdina. Gribas, lai uzņēmējdarbība Dagdā un novadā uzņem apgriezienus. Nevar būt tikai veikali, vajag citus piedāvājumus. Pretējā gadījumā nebūs pircēju. Tamdēļ jābūt elastīgākiem, tālredzīgākiem, pragmatiskākiem. Viena firma plānoja Dagdā atvērt būvmateriālu ražotni, nopērkot dīkā stāvošas telpas. Bet vietējais uzņēmējs gribēja labi nopelnīt, objekta pirkšana-pārdošana ievilkās, firma izvēlējās citu pilsētu. Bija reāla iespēja, bet visas cerības izplēnēja.”

Juris ROGA