Bez dzirkstelītes...

“Šovakar gaidām ciemos TDA “Dagda”“, Ludviga svētku dienas rītā stāstīja Ezernieku tautas nama direktore Vita Vitāne. “Solīja atbraukt arī Kaunatas vidējās paaudzes deju kolektīvs un Kaunatas bērnu vokāli instrumentālais ansamblis. Abos kolektīvos darbojas mūsu pašu pagasta jaunieši. Ieradīsies Rēzeknes jauniešu rokgrupa, kas dzied krievu valodā.”

Vakarpusē Ezernieku tautas namā notika koncerts un pilngadnieku sumināšana. Šogad 22 Ezernieku pagasta jauniešiem aprit 18 gadu, bet pasākumā piedalīties pieteicās tieši divi desmiti. Zaļumballē spēlēja šaipusē ļoti iecienīts muzikants Valdis Pudniks, kā parasti publika sāka izklīst līdz ar rītausmu.

Bez mūzikas un šašlikiem

Tieši tā arī notika: Ludviga dienas svinības iesākās neierastā klusumā, stafetes un konkursi neguva ierasto atsaucību. Ikgadējais Ludviga dienas svētku pasākums šoreiz sakrita ar tautas nobalsošanu par vēlētāju rosinātiem grozījumiem likumā “Par valsts pen-sijām”, kas krietni sarežģīja dzīvi Ludviga dienas svinību organizatoriem: stafetes konkursi un atrakcijas bija jāorganizē bez balsi pastiprinošās tehnikas izmantošanas, jo tas viss notika netālu no vēlēšanu iecirkņa.

Gadatirgus pagasta centrā arī tika pavirzīts šķērsielā tālāk no vēlēšanu iecirkņa. Neraugoties uz to, gadatirgus bija daudz plašāks un krietni labāk apmeklēts nekā pērn. Tirgošanās gan ritēja vāji, cilvēku rocība inflācijas apstākļos ir krietni sarukusi. Gandrīz vienlaicīgi ar tirgoņiem sākās rosība pludmalē pie Ežezera — tur iesildījās volejbolisti. Tieši šeit valdīja vislielākā dzīvība šo svētku dienā. Ezerniekos pludmales volejbols ir ārkārtīgi populārs. Par ko liecina arī tas, ka šajā sporta veidā šogad startēja jau 13 komandas: kopskaitā 26 dalībnieki gan no Ezerniekiem, gan no Dagdas, gan no Šķaunes, gan no Kaunatas. Neskatoties uz attālumu, daudziem volejbolistiem ir tieša saikne ar šo pagastu.

Tēvi un dēli

Pērnajos svētkos Ludviga dienas svinētājiem vislielākās problēmas sagādāja rāpšanās stabā pēc balvām. Mēģināja lieli un mazi, jaunieši un bērni, bet jau pusceļā visi šļūca lejup. Laikam organizatori toreiz nedaudz pārcentās, ierīvējot stabu ar sveci... Galu galā savu un pagasta godu jaunieši izdomāja glābt visai netradicionālā veidā — būvēt piramīdu, rāpjoties viens otram uz pleciem. Pirmie mēģinājumi beidzās ar neveiksmi, bet galu galā jauniešu pūles vainagojās panākumiem, un divas kastes nolidoja lejā.

Šogad viss bija vienkāršāk. Uz jautājumu “Kāpsiet?” sekoja asprāša atbilde: “Tūlīt, ar motorzāģi...” Pēc tik kardināla risinājuma gan nebija vajadzības. Tiesa, tūlīt iestājās ilga pauze, stabā kāpēju rinda neveidojās, tālab šo brīdi izmantoja gados visjaukākie censoņi, bet — neveiksmīgi. Beidzot sarosījās arī pārējie no ziņkārīgo pulka, arī šogad pirmās balvas nocēla gados jaunie. Visemocionālāko brīdi sagādāja Ņikita Markins, kuru atbalstīja gan tēvs Sergejs, gan klātesošie. Pirmais mēģinājums aprāvās pusotra metra attālumā no staba gala, bet atpūties, puika tomēr uzrāpās līdz pašai augšai un ieguva savas ģimenes īpašumā alus kasti, par kuru tētis viņam bija ļoti pateicīgs. Apkārtējie gan mudināja tēvu kāpt pēc balvas dēlam, bet viņš atjokojās, ka vienkāršāk būs kaut ko nopirkt veikalā. Patiesībā stabā nebija nevienas bērnu cienīgas balvas, tikai pieaugušajiem: alus kaste, šampanietis, kombinētā lopbarība un galošas.

Tomēr pirmās balvas saņēma nevis stabā kāpēji, bet gan svaru bumbas cēlāji. Pieteicās trīs spēkavīri: Nikolajs Potapovs (pacēla 27 reizes), Valdis Ratuševs (43 reizes) un viņa tēvs Nikolajs Ratuševs (70 reizes), kurš šajā sporta veidā ir stiprākais Ezerniekos. Vairāk interesentu cilāt 24 kilogramus smagu svaru bumbu nebija.

Pūt, vējiņi...

Paralēli notika bērnu zīmēšanas konkurss “Mani Ezernieki”, kur varēja piedalīties ikviens līdz 15 gadu vecumam un ar krītiņiem zīmēt jebko tematikai atbilstošu. Kopumā konkursam pieteicās 18 dalībnieki, galvenokārt mazi bērni. Uzvarēja vai nē, bet katrs pa konfektei nopelnīja gan. Personīgi man patika desmitgadīgās Dagnijas Vaišļas zīmējums, kurā meitene attēloja Ežezeru, skolu un savas mājas, katru objektu parakstot. Zīmējumā iekļautā ideja par māju, skolu un dzimto vietu iepatikās daudziem, tālab šī meitene konkursā ieguva 2. vietu.

Pateicoties principiālai tiesnešu nostājai, zābaka mešanas stafete šoreiz patiesi atbilda nosaukumam: zābaku jāmet kā tenisa bumbiņu, to nedrīkst saritināt vai citādi vienkāršot darbību. Rezultāti, protams, bija pieticīgi: labākie rezultāti vīriešu konkurencē pārsniedza 12 metru, bet vistālāk zābaku aizmeta Pēteris Fiļs — 15,64 metrus. Skauģi tūlīt pat sāka purpināt bārdā: “Vējiņš uztvēra, tālab tik labs rezultāts...” No sievietēm zvejnieka zābaku vistālāk aizmeta Tanja Radionova — 10,08 metri. Tieši zābaka mešanas stafete šoreiz guva vislielāko atsaucību gan dalībnieku skaita ziņā, gan atbalstītāju emociju ziņā.

Ar grūtībām tika sameklētas komandas virves vilkšanas sacensībām, bet ratu vilkšanas-stumšanas stafeti nācās neplānoti atcelt.

Humora un jautrības trūkums brīžiem bija nomācošs. Varbūt ļaudis vienkārši juta, ka tautas nobalsošana pensiju jautājumā izgāzīsies tieši tāpat, kā referendums par tiesībām tautai atlaist Saeimu? Varbūt šiem svētkiem vienkārši pietrūka vienas mazas dzirkstelītes, lai cilvēki burtiski aizsviltos azartā.

Juris ROGA