Uz Londonu mācīties angļu valodu... un ne tikai...

Anglijas karalieni nevis vienkārši mīl, viņu ciena, ar viņu lepojas. Dēvē par “māmiņu”. Neņemos spriest par monarhijas priekšrocībām un demokrātijas trūkumiem. Taču pats redzēju, kā ar vienādu sajūsmu Viņas Majestāti sveicina gan Sitijas klerks, gan Haidparka bezpajumtnieks. Šodien mēs paiesimies pa Londonas un tās apkārtnes karaļnamiem un pilīm.

Tauers

Londonas karaļu vissenākā rezidence ir Tauers. 1066. gadā Anglijas dienvidu krastā izkāpa Normandijas her- cogs Vilhelms ar savu 32000 vīru lielo karaspēku. Sakāvis anglosakšu karali Haraldu II, hercogs svinīgi iebrauca Londonā un pēc ceremonijas Vestminsteras abatijā pārtapa par karali Vilhelmu I Iekarotāju, pirmo Normandijas dinastijas pārstāvi Anglijas tronī. Angļi nebija sajūsmā par jauno valdnieku. Vilhelmam nācās būvēt cietoksni galvaspilsētas tuvumā, kas aizstāvētu to no ienaidniekiem un pie reizes — no saviem jaunajiem padotajiem. Tā radās Tauers. Ar laiku pils paplašinājās.

Katrs nākamais karalis uzskatīja par savu pienākumu piebūvēt Taueram savu daļu. Pils bija ne tikai karaļa rezidence, bet arī valsts naudas glabātava, valsts cietums, valsts galvenā citadele. Ieeja Tauerā nav lēta. Parasta biļete izmaksās 18 mārciņu. Taču gandarījums ir iemaksātās naudas vērts. Audiogids ir bez maksas, var izvēlēties jebkuru valodu, ieskaitot krievu. Ja kaut kas nav saprotams vai gribas saņemt papildu informāciju, var vērsties pie Jomena, Tauera glabātavas pārziņa. Jomens zina par pili absolūti visu. Viņš mīļi pastāstīs, pavadīs, pateiks priekšā... Bet pastāstīt ir ko. Visinteresantākais ir stāsts par valsts cietumā ieslodzītajām dižciltīgajām personām.

Pirmais Tauera pils gūsteknis bija Dāremas bīskaps Ralfs Flambards. Amatu savienošanas kārtībā Flambards bija galvenais karaļa ministrs. Viņa pienākumos ietilpa nodokļu un nodevu iekasēšana. Bīskaps demonstrēja sevi kā nežēlīgu un nesaudzīgu ierēdni. Viņa rīcība radīja sašutumu ne tikai pilsētniekos, bet arī daudzos feodāļos. Karalis Henrijs I bija spiests “ieslodzīt” savu uzticamo kalpu “baltā” Tauera cietoksnī. Starp citu, bīskaps te drīzāk bija karaļa viesis, nevis gūsteknis. Viņa rīcībā bija piešķirts torņa banketu kabinets, daudzi kalpi. Viss beidzās ar to, ka kādu dienu Ralfs Flambards piedzirdīja savus sargus un pa logu izkāpa, un nolaidās pils pakājē, kur viņu gaidīja uzticami draugi... Šodien var paskatīties uz to pašu logu, pa kuru aizbēga kaš- ķīgais bīskaps. Tas atrodas 30 (!) metru augstumā no zemes.

Pavisam citi notikumi saistīti ar vēlāko periodu. Asiņainu notikumu virkne, kas bija viens par otru baismīgāki, veido Tauera vēsturi. Asiņainajā tornī gāja bojā zēni Eduards un Ričards Jorki, kuri tika nožņaugti: to darīt pavēlēja viņu tēvocis Ričards Glosters, jo pats tīkoja kļūt par karali. Te tika turēta arī jaunā Lēdija Džeina, kurai bija lemts būt karalienei tikai 9 dienas... Rakstnieks un filozofs Tomass Mors, pārgalvīgais avantūrists, dzejnieks, zinātnieks Voltērs Reilijs, Henrija VIII otrā sieva Anna Boleina, drosmīgais karo- tājs kapeinis Blads... Gūstekņu sarakstu varētu turpināt bezgalīgi...
Interesanti ielūkoties kroņa dārgumu glabātavā, kur savākti vispazīstamākie karaļu titulu atribūti: kroņi, valdnieku zižļi u. c.

Ne mazāk slaveni ir Tauera kraukļi. Kādreiz karalim Kārlim II pateica, ka gadījumā, ja kraukļi pametīs Taueru, Angliju gaida katastrofas un izputēšana. Kopš tā laika kraukļus tornī baro un sargā. Lielākas pārliecības labad visiem astoņiem putniem apgriezti spārni... Taču gana par Taueru. Priekšā mūs gaida Vindzora...

Vindzora

Šī pils atrodas netālu no Londonas. Ar vilcienu jābrauc aptuveni vienu stundu. Arī šo pili dibinājis Vilhelms Iekarotājs kā mednieku namiņu un sargtorni, kas apsargā ceļu no Londonas uz valsts dienvidrietumiem. Pakāpeniski namiņš tika nostiprināts, pārvēršoties par cietoksni. Vindzora — karaļu rezidence, tāda tā ir šobaltdien. Karalienes ģimene te pavada lielāko daļu brīvdienu, kā arī Ziemassvētku un Lieldienu brīvlaiku. Pati karaliene Elizabete II uzskata Vindzoru par savu ģimenes māju. Taču karalienes ģimenei atvēlēts tikai viens pils spārns. Visu pārējo teritoriju aizņem milzīgs muzejs ar valsts apartamentiem. Valsts apartamenti — tā ir parādes zāļu anfilāde, kur notiek valsts vadītāju oficiālas pieņemšanas, banketu, oficiālo audienču zāles. Skaistums, bagātība, mēra sajūta, izsmalcinātība...

Pils ārējā pagalma centrā atrodas svētā Jura kapela. Bikšu lences ordeņa bruņinieku galvenā dievnama, kuru galvenā mītne atrodas tepat pilī. Ordeņa tapšanas vēsture ir ļoti interesanta. To dibinājis karalis Eduards III ar nolūku apvienot dažus cienīgus cilvēkus cēliem darbiem un karošanas gara rosināšanai Svētā Jura un vecās mīļās Anglijas labā. Par pastāvīgiem ordeņa locekļiem var būt tikai 25 cilvēki. Starp viņiem ordeņa galva — monarhs un 24 kompanjoni (izcili bruņinieki vai lēdijas). Kāpēc bikšu lences?

Bija tāds gadījums... Dejojot ballē ar karali, grāfiene Solsberija pazaudēja savu bikšu lenci, kas izraisīja klātesošo smieklus, tad karalis, pacēlis intīmo priekšmetu, demonstratīvi apsēja to ap savu kāju un pateica zīmīgu frāzi: “Kauns tam, kas par to slikti domā.”

Frāze kļuva par visslepenākā un visprestižākā bruņinieku ordeņa devīzi. Šodien bruņinieki palīdz trūkumcietējiem, cīnās par mieru, nodarbojas ar labdarību...
Pili apsargā Viņas Ma- jestātes gvardi. Viena no visnozīmīgākajām gvardu formas detaļām ir lāčādas cepure. Lai to pašūtu, vajadzīga viena Kanādas lāča āda. Dzīvnieku aizstāvji ceļ trauksmi. Bet kurš gan atteiksies no daudzu gad- simtu tradīcijas”. Beigās iegriezīsimies suvenīru veikalā pie izejas. Te var iegādāties karalienes virtuvē gatavotu šokolādi, kēksu un daudz mīļu, lētu greznuma lietiņu, kas palīdzēs saglabāt piemiņu par Anglijas karaļu ģimenes māju...

Hemptonkorta

Tagad pārvietosimies uz Londonas pretējo pusi — uz austrumiem. Hemptonkorta ir Tjūdoru dinastijas karaļu ārpilsētas rezidence. Pili karalim Henrijam VIII uzdāvināja kardināls Volsijs tajā brīdī, kad kardināla galvai draudēja briesmas. Dāvana tika mīļi pieņemta un kardināls palika dzīvs.

Karalis Henrijs VIII — tas ir atsevišķs stāsts. Ļoti liela auguma, ar pērkondimdošu balsi, kareivīgu raksturu. Henrijs bija Anglijas pirmais karalis, kurš galīgi sarāva attiecī- bas ar katoļu baznīcu un pasludināja sevi par anglikāņu baznīcas galvu. Taču slavenu viņu padarīja ne jau tas... Henrijs bija precējies sešas reizes... Tikai viena sieva viņam dāvāja dēlu, nākamo karali Eduardu VI. Divas sievas nomira uz ešafota, būdamas apvainotas nodevībā un neuzticībā. Pārējās vai nu tika izsūtītas, vai arī ieslodzītas klosteros... Baismīgus notikumus stāsta ekskursijas vadītāji Hemptonā...

Pilī ir daudz spoku. Stāsta, ka pilnmēness naktīs var dzirdēt no bēdām prātu zaudējušās Henrija pirmās sievas Katrīnas Aragonskas kliedzienus, bet parādes apartamentos naktī parādās Anna Boleina, karaļa otrā sieva...

Hemptonkorta atgādina Renesanses laikmeta nelielu pilsētiņu, kas gādīgi saglabāta savā sākotnējā skaistumā. Tornis ar pulksteni, pagalmi, virtuve, kur arī tagad strādā pavāri, kuri gatavo tūristiem Elizabetes Lielās un Henrija VIII iemīļotos ēdienus. Veikaliņā blakus virtuvei var nopirkt Tjūdoru iemīļotās garšvielas, koka karotes un šķīvjus, kā arī daudz visdažādāko suvenīru. Kopš XIX gadsimta vidus Hemptona nav karaļu dinastijas rezidence. Vēl karalienes Viktorijas laikā tā tika pārvērsta par muzeju, kas bija pieejams visiem interesentiem. Taču no tā Hemptona tikai ieguva. Par to jāpateicas muzeja darbinieku, vēsturnieku, dekoratoru prasmīgajam darbam. Tā ir Renesanses laikmeta XXI gadsimta parauga saliņa Londonas austrumos. Sevišķi patīkami ir pastaigāties pa Hemptonas dārziņiem (pēc karaļa sievu slepkavas drūmajiem apartamentiem). Katrs no tiem ir īpašs un neatkārtojams. Kādreiz te skuma Henrija VIII pēdējā sieva, kura vēl ilgus gadus nodzīvoja pēc sava bargā vīra nāves...

Bekingema

Mums vēl atlika pabūt pie Bekingemas pils. Iekšā var iekļūt tikai augustā un septembrī... Kad Viņas Majestāte atstāj savu oficiālo rezidenci. Pārējā laikā var tīksmināties par pili, tās apkārtnes dārziem, sardzes maiņas ceremoniju... Par oficiālo rezidenci pils kļuva tikai XIX gadsimta beigās, karalienes Viktorijas laikos. Starp citu, pašu ēku karaļu ģimene nopirka 1703. gadā no hercogiem Bekingemiem. Vēlāk arhitekti piebūvēja vēl trīs flīģeļus, lai pils izmēri atbilstu tās jaunajiem iemītniekiem.

Patlaban pie Bekingemas vienmēr ir daudz ļaužu. Tūristi no visas pasaules pulcējas pie pils žoga cerībā kaut vai ar vienu aci uzmest skatienu karalienei.

Tas izdodas nebūt ne visiem. Par nelielu kompensāciju tūristiem kalpo sardzes maiņas ceremonija, kas notiek pie pils katru dienu plkst. 11.30. Ja parādās Viņas Majestātes automobilis... Tad sajūsmai nav robežu. Karaliene smaida un māj ar roku. Kā viņai tas izdodas, es nezinu, taču katrs, kurš redzēja karalieni, ir pārliecināts, ka māja tieši viņam... Saruna, kas minēta epigrāfā, nav izdomāta. To es dzirdēju...

Anglijas karaļvalsts... Tai ir tūkstoš gadu ilga vēsture, tūkstoš gadu tradīcijas...
Taču Anglijas teritorijā ir ēkas, kas saglabājušās vēl kopš akmens laikmeta, arī romieši pacentušies. Par Anglijas senākajiem kultūras pieminekļiem mēs arī parunāsim nākamreiz.

Andrejs JAKUBOVSKIS