Atzinīgs vērtējums

— Kā, jūsuprāt, sokas šie būvniecības darbi mūsu pilsētā?

— Prieks redzēt, ka projekta realizācija Krāslavā norit ļoti veiksmīgi: jau aptuveni 40% no plānotā, kas jāizdara 18 mēnešos, ir izdarīts. Ļoti iespējams, ka šeit projektu varēs pabeigt daudz ātrāk, nekā pēc plāna tas paredzēts. Krāslavas pašvaldība atšķirībā no daudzām citām paš- valdībām nevis gaidīja brīdi, kad oficiāli tiks pieņemts lēmums par Eiropas līdzfinansējumu, bet uzņēmās risku un uzsāka projektu ātrāk, lai nenokavētu būvniecības sezonu. Šajā situācijā šis risks pilnībā attaisnojās: attiecībā uz Krāslavas pašvaldību 4. augustā tika pieņemts lēmums par Eiropas līdzfinansējuma piešķiršanu projektam 85% apmērā. Līdz ar to, saliekot kopā Eiropas un pašvaldības naudu, pilnībā varēs šo projektu realizēt.

Otra lieta, par ko gribu informēt, skar mazās pašvaldības: pašlaik tiek sludināts konkurss, lai mazās pašvaldības varētu pieteikties uz Eiropas Savienības reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Septembrī sāksies projektu pieteikumu pieņemšana, līdz ar to mazās pašvaldības varēs realizēt savus projektus.

Kā jau es agrāk solīju, tiekoties ar mazo pašvaldību vadītājiem, un tagad tas valdībā apstiprināts, šī Eiropas nauda tiek sadalīta pa vēsturiskajiem reģioniem. Respektīvi, ņemot vērā apdzīvoto vietu skaitu, iedzīvotāju skaitu un citus faktorus, Latgalei vai citam reģionam tiek novirzīta konkrēta daļa Eiropas naudas, lai finansējumu līdzvērtīgi sadalītu pa visu Latviju. Neviens cits uz šo finansējuma daļu nevar pretendēt, tā ka paš- valdībām tas būs liels ieguvums.

— Kāds mērķis jums bija, tiekoties ar robežsargiem?

— Ar robežsargiem apskatījām iespējamās vietas, kur Daugavas krastā varētu celt plānotās aizsargbūves, lai efektīvi savāktu iespējamo upes ķīmisko piesārņojumu. Liels paldies robežsargiem, ka viņi vaktē, vai no Baltkrievijas neienāk piesārņojums, bet ir jāierīko arī aizsargbūves, lai mēs varētu pēc iespējas labāk un operatīvāk novērst šo naftas produktu plūdumu pa Latvijas teritoriju, ja Baltkrievijā atkārtosies līdzīgas avārijas tai, kāda bija pērn. Tās būs stacionāras būves, dodot iespēju pārvilkt bonas pāri Daugavai un uztvert piesārņojumu iespējami tuvāk robežai, lai tas nav jālaiž līdz Daugavpilij, kur upes plūdums ir lēnāks un ir vieglāk savākt naftas produktus.

— Daugavai draudus rada arī ieplānotā hidroelektrostaciju (HES) būvniecība Baltkrievijas pusē. Cik lieli šie draudi? Vai necietīs Daugavas loki pie Krāslavas?

— Baltkrievijas pusē pieņemts lēmums par HES būvniecību Baltkrievijas teritorijā, un dokumentu kārtošana pakāpeniski rit uz priekšu. Kaut kādā brīdī šis process nonāks līdz reāliem būvniecības darbiem. Apdraudējumi upei saistībā ar HES būvniecību pastāv. Teritoriju appludināša- na — tā ir Baltkrievijas problēma, bet mūsu problēma un draudi saistās ar to, ka būvniecības gaitā tiks saduļķots Daugavas ūdens un saduļķojums neapšaubāmi nonāks līdz Latvijas teritorijai. Tas atstās būtisku ietekmi gan uz ūdens ekosistēmu, gan uz zivju barības bāzi, gan pašām zivīm, gan nārsta vietām un citām lietām. Mums būs reāli zaudējumi.

Otra problēma, kas saistīta ar HES un par ko mums ir bažas, ja nebūs pareizi veikta ūdens līmeņa regulēšana, tad mums te varētu būt problēmas ar ūdens daudzumu Daugavā, jo diemžēl Latvijas teritorijā daudzviet upe ir sekla. Ja vēl vairāk samazināsies ūdens daudzums HES dēļ, tad Daugava mūspusē nebūs kuģojama, bet karstā laikā zemā ūdens līmeņa dēļ palielināsies arī ūdens ziedēšanas un citi draudi, jo Baltkrievijas pusē tomēr nav vēl pilnībā atrisināti jautājumi ar notekūdeņu attīrīšanu. Līdz ar to pārrobežu piesārņojums no Baltkrievijas var ļoti būtiski ietekmēt ekosistēmu Daugavā.

— Vai mums ar to jāsamierinās, bet varbūt ir iespējams saņemt kādas kompensācijas?

— Diemžēl nekādas kompensācijas dabūt nevarēsim, jo tāda prakse attiecībā uz HES nepastāv. Mēs esam lūguši Baltkrievijas pusi mūs informēt par šiem darbiem, un viņi mūs informē. Tajā brīdī, kad varēsim iesaistīties konkrētas dokumentācijas izvērtēšanā, neapšaubāmi vērtēsim ietekmi uz vidi, lai varētu izvirzīt papildus prasības. Ņems vai neņems tās vērā — tas jau ir cits jautājums.

— Vai atkritumu apsaimniekošana patiesi ir tik dārga, ka tarifi jāceļ par 27%, kā, piemēram, to plāno Krāslavā? Maksā taču visi iedzīvotāji, no maza līdz lielam. Rodas iespaids par atkritumu apsaimniekotāju vēlmi gūt hiperpeļņu.

— Tarifu pieaugumus prasa kompānijas, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu, tālab man ir grūti atbildēt, cik tie pamatoti. Bet kaut kāda loģika ir tajā apstāklī, ka aug degvielas cenas un neapšaubāmi uz degvielas cenu pieauguma rēķina tarifi var būt paaugstināti. Domājot par nākotni, mums daudz plašāk jāveido atkritumu šķirošanas laukumi, lai samazinātu noglabājamo atkritumu daudzumu un nebūtu būtiski jāceļ tarifs. Ar Eiropas finansējuma atbalstu plānojam atkritumu šķirošanas laukumu izveidi pašvaldībās pie daudzstāvu mājām, lai tādējādi samazinātu noglabājamo atkritumu daudzumu.

— Krāslavā jau ir atkritumu šķirošanas konteineri, taču iedzīvotāji šo iespēju neizmanto īpaši aktīvi. Vajadzētu stimulu.

— Ja tarifs aug, gribēsies mazāk ražot atkritumus, lai būtu mazāk jāmaksā — tas ir stimuls. Bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un pašvaldībai ir vairāk jāinformē iedzīvotāji par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, jo tas arī ietekmē tarifu.
Kopumā šī problēma ir līdzīga, kā ar jebkuru citu pakalpojumu tarifu — cenas diemžēl aug. Pamatproblēma ir tur, ka vairākums esam auguši citā sistēmā. Tajā laikā atkri- tumu apsaimniekošanas tarifs nebija gandrīz nekāds, jo pašvaldības kompensēja to saviem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā atkritumi tika uzglabāti neatbilstoši prasībām. Uzglabājot atbilstoši vides aizsardzības prasībām, izmaksas pieaug. Turklāt tā ir ne tikai šajā sektorā, bet jebkurā citā: ķīmisko vielu glabāšanā, ūdenssaimniecībā, siltumapgādē utt. Prasību izpilde sadārdzina daudzas lietas. Tāpēc jāizmanto iespēja apgūt Eiropas finansējumu, lai samazinātu finansiālo slogu iedzīvotājiem.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA