Dzimtas koka izpēte parasti sagādā lielu prieku, jo atklāj daudz interesanta un bieži vien agrāk pat neapjausta.
Pirms dažiem gadiem jau rakstījām par pensionētu skolotāju Staņko no Svariņiem, kura padziļināti pētījusi savas dzimtas koku.
Izrādās, ka pirmā ar šo ideju aizdegās Svariņu tautas nama vadītāja Erna Šlahota, kurai ilgus gadus ieceri neizdevās realizēt laika trūkuma dēļ. Nesen viņas rokās pa- trāpījās dēla Ivara skolas laikā tapušais projekts par dzimtas koku, kuru viņš rakstīja 1993. gadā skolotājas Lidijas Briles vadībā un ar mammas palīdzību. Pašķirstījusi tolaik apkopotos materiālus, Erna nolēma šogad realizēt savu seno ieceri — ģimenes grāmata par dzimtas locekļiem pašlaik tapšanas stadijā.
Nesen Erna uzgāja sava vecvectēva Mihaila Mihailoviča Šeikovska 1935. gadā rakstītu vēstuli vectēvam Ignatijam, kurš tobrīd dienēja armijā. Laika gaitā padzeltējušās lapas saglabājušas liecību par tēva un ģimenes dziļo mīlestību pret dēlu. Vēstules ievadā ir mīlestības un maiguma apliecinājumi, vienkārši, bet dziļi pēc būtības. Vienkāršiem vārdiem tiek stāstīts arī par mājiniekiem, paveiktajiem darbiem, notikumiem dzimtajā Labecku sādžā, laika apstākļiem. Tā kā padzeltējušais papīrs laika zoba ietekmē vietām ir izdrupis, daži vārdi vairs nav salasāmi, bet daži nav saprotami. Interesants fakts saskatāms arī tajā, ka vēstule rakstīta krievu valodā, bet parakstīta latviski.
Ernas rokās nonākusi arī Mihaila Šeikovska 1915. gada 1. februārī aprakstīta lapa, kurā ir dzim- šanas un miršanas dati par ģimenes locekļiem. Interesanti, ka šī agrāk rakstītā papīra lapa saglabājusies labāk nekā vēstules papīrs. Lielu interesi izraisa kalendāri, kas savulaik piederējuši Ernas vecvectēvam. Ar viņa roku aprakstītajās kalendāru lapās faktiski atklājas tā laika cilvēku dzīves ikdiena.
Iespējams, ka gada nogalē “Ezerzemes” žurnālistam tiks dota iespēja iepazīstināt savus lasītājus ar vēl vienas svariņietes veikumu savas dzimtas koka izpētē.
Juris ROGA