Atklāta vēstule

Mūsu namā ir 78 dzīvokļi, pavisam 2 ieejas, tas ir, 39 dzīvokļi katrā ieejā. Te dzīvo galvenokārt cilvēki gados un jaunas ģimenes ar maziem bērniem. Līdz zināmam laikam mēs dzīvojām mierīgi, ne par ko sevišķi neuztraucoties. Situācija īpaši izmainījās pēc tam, kad mūsu namā iemitinājās īrniece (vēstulē minēts vārds un uzvārds), brīvas uzvedības sieviete, kurai turklāt ir mazgadīgs bērns un kura mīl skaļas vīriešu kompānijas un turklāt tirgojas ar alkoholu. Tā nu mūsu ieejas iemītnieku un visa pagalma dzīve pārvērtās par īstu elli: sāka nākt alkoholiķi, bezpajumtnieki, degradējušies cilvēki no visas tuvākās apkārtnes. Viņa (vēstulē minēts uzvārds) nekur nestrādā, ir brīva un neatkarīga un “uzņem ciemiņus” cauru diennakti. Re- zultātā visu laiku klaudz durvis, skan necenzēti vārdi, lamas, “jūsmas” reibumā, visos stāvos mētājas tukšas pudeles (veselas un sasistas), visapkārt — netīrumi, fekālijas, urīna peļķes. Periodiski tiek dauzīti logi, izlauztas durvis, augu diennakti te slaistās aizdomīgas personas.

Jūs jautāsiet: “Bet ko darījāt jūs, lai to nepieļautu?” Atbildam: “Darījām, ko varējām.” Nav vairs spēka ciest šīs orģijas, redzēt, kā viņi kļūst aizvien nekaunīgāki. (Vēstulē minēts uzvārds) un viņas “viesi” sākuši justies kā stāvokļa noteicēji, draudēt īrniekiem uz viņu aizrādījumiem. Vienam no īrniekiem izsita priekšzobus, bet kādai sievietei solījās uzsūtīt viņas dēlam kriminālnoziedzniekus. Sarunas ar (vēstulē minēts uzvārds) neko nedeva. Uzvedas nekaunīgi un ļoti pārliecinoši. Vērsāmies policijā, rakstījām iesniegumus, vairākkārt dienas un nakts laikā izsaucām policistu patruļas, diemžēl neko tā arī nepanācām! Viņi mierīgi migrē pa visu nama ieeju, dzer alkoholu uz soliņa pie nama ieejas blakus bērnu rotaļu laukumam, rīko īstus grautiņus. Bet policistus, kuri ierodas pēc izsaukuma, uzrunā vārdā, kad tie ļoti pieklājīgi lūdz “uzvesties klusāk”. Demonstratīvi atiet no ieejas dažu metru attālumā, bet, kad policijas mašīna aizbrauc, ar smiekliem, ņirgā- šanos un attiecīgiem komentāriem pulcējas atkal!

Iznāk, ka nolaidušos cilvēku pūļi jau sākuši diktēt mums savas prasības, uzspiest savus paradumus un dzīves stilu! Taču mēs negribam tā dzīvot, negribam samierināties ar to.
Lūdzu palīdziet mums, aizstāviet savus pilsoņus no tādas visatļautības. Neticam, ka nedz policijai, nedz pilsētas varas iestādēm nav nekādu iedarbības mehānismu uz tādām personām kā (vēstu- lē minēts uzvārds) un viņas drauģeļi. Esam pārliecināti: ja ieviesīsim kārtību savos namos, būs kārtība arī citos. Ja ne, tad šī “sērga” izplatīsies pa visu pilsētu.

Šajā situācijā nav jābaidās un nav jābūt vienaldzīgiem. Beigu beigās policijas pienākums ir aizstāvēt savus pilsoņus un sargāt kārtību, vai nav tiesa? Cerēsim, ka jūs piemērosiet iedarbīgus līdzekļus šīs situācijas sakarā.

2008. gada 11. augustā

36 paraksti