Speciālista padomi: Dārzeņu kaitīgie organismi — augustā

Burkānu sējumos attīstās burkānu mušas otrā paaudze. Lai pārliecinātos, vai ir nepieciešams smidzinājums kaitēkļa ie-robežošanai, lauku malās jāuzliek dzeltenie līmes vairogi un reizi nedēļā tie jāpārbauda. Ja vidēji uztverti 5 kaitēkļi, tad jāveic ķīmiskā aizsardzība. Mušas kāpuri burkānu saknēs veido ejas, pārsvarā zem mizas. Mušas bojātie burkāni glabātavās kļūst par pelēkās puves un citu slimību perēkļiem. Burkānu sējumos strauji palielināsies lapu sausplankumainības izplatība, uz lapām ir re-dzami tumši brūni līdz melni plankumi ar dzeltenu apmali. Slimības ierobežošanai jālieto fungicīds, vēlama arī augu piebarošana caur lapām, tas veicinātu strau-ju jaunu lapu augšanu un atvieglotu no- vākšanu. Nepietiekama mitruma svārstības un nepietiekama lapu slimību apkarošana burkāniem veicina sakņu plaisāšanu.

Kāpostu stādījumos augustā jāsāk profilaktiskās apstrādes pret pelēko puvi. Uzglabājamie kāposti cietīs no askohitozes. Kāpostu stādījumos palielināsies kāpostu un rāceņu balteņu, kāpostu cekulkožu kāpuru bojājumi. Kāpostu pūcīšu bojājumi būs minimāli, kaitēs arī otrās paaudzes kāpostu muša. Kaitēkļu ierobežošana ar insekticīdu atmaksājas, ja invadēti vairāk kā 10% augu. Kāpostu stādījumos jau sāk izplatīties laputis, tās var būt uz ārējām lapām un galviņu iekšējām lapām. Kaitēkļu ierobežošanai var izmantot kontakta un zarnu darbības atbilstošus insekticīdus.

Sīpolu vākšana sāksies augusta otrajā pusē. Vislabāk glabājas sīpoli, kuru lapas ir nokritušas dabīgi. Ļoti svarīgs ir sīpola kakliņa diametrs, jo tas tievāks, jo labāk izžūst. Sīpolus vāc saulainā, sausā laikā un jānodrošina to ātrāku izžāvēšanu. Sīpolu stādījumos lokus dažviet bojā neīstā miltrasa. Slimība no lokiem pāriet uz galviņām un tā rada lielas problēmas uzglabāšanas periodā — sīpolu galviņas kļūst sausas, sačokurojas un priekšlaicīgi dīgst, tāpēc augšanas periodā, slimībai parādoties, jālieto atbilstošs fungicīds.

Gurķu stādījumus inficē ķirbjaugu neīstā miltrasa, tā strauji izplatās, ja gaisa temperatūra ir +18 grādi un mitrums 100%. Slimība attīstās ļoti strauji, dažu dienu laikā plankumi uz lapām palielinās, lapas kļūst dzeltenas — nokalst. Daudzviet gurķi cieš no kraupja un dažviet — bakteriālās plankumainības, pelēkās puves un pelēkplankumainības infekcijas. Pelēkplankumainība jeb askohitoze inficē gurķu lapas, stublāju un augļus, tās attīstību veicina zema nakts temperatūra un paaugstināts gaisa mitrums.

Tomātu stādījumus inficē tomātu augļu brūnā puve, tomātu lapu brūnais pelējums un pelēkā puve. Pelēkā puve inficē lapas, stublāju un augļus. Dažviet tomātu stādījumos novērots kalcija deficīts, kas izsauc augļiem pamatnes puvi. Ziedu nobiršanu izsauc krasas mitruma svārstības augsnē, nepietiekams mēslojums, pārlieku liela ražas slodze. Ievērojot nogaidīšanas laiku, slimības iespējams sekmīgi ie-robežot, tos nosmidzinot ar atbilstošu fungicīdu. Atsevišķās plēvju mājās — siltumnīcās — lapas bojā alotājmušas kāpuri.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)