Cilvēklelles

Tamlīdzīgas dīvainas lelles cilvēka augu-mā, tērptas dažāda auduma apģērbā, stāvošas, sēdošas, guļošas un citās pozās kļūst arvien populārākas, izdaiļojot saimnieku mītnes vietu, sajūsminot bērnus vai pretēji — atbaidot dziļi ticīgus ļaudis, kuri leļļu zīmēs saskata kaut ko no sātanisma.

Piesēžot uz pussalauztā soliņa autobusu pieturā zem klajas debess, profesionāls scenārists šeit varbūt pat radītu Oskara balvas cienīgu šedevru. Bijušā kolhoza kantora ēka, kas šodien tiek izmantota kā dzīvojamā ēka, ir nezālēs un krūmos ieaugusi, dārzs aizlaists, bet vējš šausta siltumnīcas plēves paliekas. Asu kontrastu šai videi rada satelītantenas, kas rotā nama gala sienu.

Nezāles un krūmi ielenkuši arī bijušo autobusu pieturas nojumes vietu, par kuras kādreizējo esamību šeit atgādina vairs tikai betonēts laukumiņš zem sabiedrisko transportu gaidošā potenciālā pasažiera kājām. Starp šiem diviem objektiem pie izdzisuša ugunskura arī sasēdusies leļļu ģimenīte.

Otrpus lielceļam visā savā krāšņumā apskatāmas izdemolētas bijušā veikala telpas, kur savulaik ritēja dzīva tirdzniecība ar apkārtnes iedzīvotājiem nepieciešamajām precēm. Bijušās sociālisma sistēmas būvniecības “paraugobjekts” ieaug arvien dziļāk nezālēs un krūmos. Šajā drūmajā ainā neizsīkstoša, šķiet, ir tikai viena vērtība — autobusu pieturas nosaukums “Uzvara”! Interesanti, pār ko? Latgales laukiem? Latgales ģimeni? Latgaliešu labklājību?

Juris ROGA