Ar plašu sirdi

Kā pastāstīja Dagdas pensionāru biedrības vadītāja Leontīna Raudive, ekskursijā brauca septiņi no deviņiem valdes locekļiem. Lai gan pašiem braucējiem bija jāmaksā 10 latu, ekskursija bija kā stimuls nākotnei un pateicība par jau paveikto darbu, jo citas iespējas, kā pateikties valdes locekļiem, nav.

“Ekskursijas laikā autobuss apstājās pie Ķeguma Krusta kalna, kuru mēs visi apmeklējām pirmoreiz,” iespaidos dalās L. Raudive. “Bijām lielā sajūsmā par to, ka Latvijā ir tāds kalns, kuru apmeklē ļoti daudzi iedzīvotāji. Talsos tikāmies ar pilsētas pensionāru biedrības vadītāju Antonu Kivlenieku, kurš informēja par paša vadītās biedrības darbu. Talsu pilsētu iepazinām caur autobusa logu, jo stipri lija. Bijām arī tajā laukumā, kur pirms daudziem gadiem notika briesmīga traģēdija, kad pacēlāja avārijā gāja bojā cilvēki. Tālāk devāmies taisnā ceļā uz Ventspili, kur mūs sagaidīja divas kundzes no Ventspils pensionāru biedrības. Bijām gan ostā, gan pie jūras, gan izbraucām Ventspili. Mums ļoti iepatikās, ka pilsētā aug ļoti daudz liepu un citu koku visā savā varenumā un skaistumā, jo netiek kropļoti, apgriežot to vainagus, kā pieņemts darīt šaipusē. Pie mums kokus pataisa par kropļiem, tur, redz, zari netraucē ne vadiem, nekam, tālab alejas ir patiesi skaistas, kā dabā dots. Pilsēta vasarā burtiski zaļo, ir ļoti daudz dažādu no ziediem veidotu kompozīciju — piramīdas, pulkstenis, ziedu zivtiņas parkos un citas. Kā pašu pēdējo mums parādīja kalnu, kuru vietējie dēvē par “Lemberga hūti”. Tas izveidots mākslīgā ceļā, izberot zemi no būvobjektiem. Šo vietu izmanto sportošanai, šobrīd kalns ir tik augsts, ka tur ierīkots trošu pacēlājs. Nakšņojām Ventspils augstskolas kopmītnēs, ļoti ērtas, jutāmies ļoti labi. Nākamajā dienā caur Kuldīgu, Kandavu un Jaunjelgavu devāmies mājup. Tā kā Kuldīgā mūs neviens nesatika, jo plānotais cilvēks negaidīti saslima, tad paši apskatījām pilsētu.

27. augustā pussimta mūsu pensionāru dosies ekskursijā uz Rundāles pili. Autobusu pasūtījām Andrupenes kokaudzētavā, jo tur ir lētāk nekā autoostā. Par transportu no katra pensionāra savācām pa pieciem latiem, jo daļu līdzekļu solīja piešķirt Pirmā partija. Ja finansējumu nedabūsim, tad būs jātērē sava budžeta nauda, kas gan mūsu organizācijai radīs palielas problēmas, jo līdz gada beigām patālu. Bet pensionāru maciņi ir plāni, nevaram uzlikt visu slogu tikai viņiem. Rundāles pili izvēlējāmies tāpēc, ka tai ir laba vēsturiskā aura, turklāt daudzi tur nekad nav bijuši. Gribējās no Rundāles aizbraukt arī līdz Tērvetei, bet laikam tas būs smagi vienā dienā, turklāt transporta izdevumi būtu pārāk lieli. Nākamgad plānojam doties uz Siguldu, Cēsīm, Āraišu ezeru — vārdu sakot, apceļosim to Latvijas pusi. Šoruden ceram sarīkot festivālu vai pensionāru rudens balli, ja būs finansējums. Plānojam ielūgt Ludzas pensionāru deju kolektīvu.”

Dažu Dagdai piegulošo pašvaldību pensionāri jau sāk raudzīties ar baltu skaudību uz topošā novada centrā darbojošos pensionāru organizāciju. L. Raudive apgalvo, ka Dagdas pensionāru biedrība atvērta ikvienam topošā novada teritorijā dzīvojošam pensionāram, pat ja nav savas organizācijas, var iestāties un darboties. Apstiprinājums tam — nesen biedrībā iestājušies trīs Dagdas pagasta pensionāri. Protams, labāk ir, ja pagastā izveidota sava nodaļa, jo, kur ir labs organizators, tur arī viss darbs rit raitāk.

“Nesenajā Andrupenes pensionāru sapulcē nolemts, ka mums pievienosies Andrupenes pensionāru nodaļa,” turpina L. Raudive. “Viņi paši nāca klajā ar šo iniciatīvu. Noris organizatoriskie jautājumi, jāsalasa biedru nauda, un drīzumā mūsu pulks kļūs vēl lielāks. Ceram, ka tādējādi mums paplašināsies arī pašdarbība: ja vismaz reizi mēnesī kaimiņi varētu ar mums sadziedāties un sadancoties, jau būtu labi. No citiem pagastiem pagaidām neviens nav izrādījis interesi, bet 23. augustā esmu ielūgta uz Šķaunes tautas nama jubilejas svinībām, jo savulaik tur strādāju kā kluba vadītāja. Protams, es tur runāšu par šo tēmu.”

Dagdas pensionāru biedrību atbalsta ne tikai vietējā pašvaldība. Rajona padome savulaik piešķīra 1340 latus jaunu tērpu iegādei. Beidzot jaunie tērpi sieviešu ansamblim “Ivuška” un jauktajam ansamblim “Sendienas”, kā arī deju grupai “Ezeriņi” ir sašūti. Pirmoreiz tie tika uzģērbti un demonstrēti VII Latgales novada senioru festivālā “Nāku pie tevis, pilsēta mana, skatīt Latgales acis, dzirdēt Latgales balsi”, kas notika Preiļos.

L. Raudive: “Liels paldies Dagdas šuvējām Lūcijai Vaišļai, Marijai Verebai un Viktorijai Kovalevskai. Tērpi ļoti kvalitatīvi, dziedātājas ļoti apmierinātas. Vēl tikai jāiegādājas balti cimdi dejotājiem.”

Starp citu, pensionāru kolektīvu uzplaukums Dagdā bijis visai straujš: janvārī notika pirmā dibināšanas sapulce, bet Lieldienu ballē uzstājās jau pieci kolektīvi: sieviešu ansamblis “Ivuška”, jauktais ansamblis “Sendienas”, deju grupa “Ezeriņi”, vīru ansamblis “Vienmēr jautrie” un tautas instrumentu ansamblis “Skandinīki”. Tagad jau ir seši: nācis klāt dramatiskais kolektīvs “Bitinīki”, kurā lomu tēlotāji ir Antoniņa Augustova, Jānis Nartišs, Janīna Avotiņa, Valentīna Kuzmina, bet L. Raudive ir režisore. Kolektīva nosaukums aizgūts no dalībnieku aroda — trīs no viņiem ir bitenieki. Pagaidām iestudēta viena izrāde — Broņislava Valpētera komēdija “Kur valnam līta gryuta, tī jis bōbu syuta”, ar kuru tautas namā uzstājušies divreiz. Rudenī tiek plānots jauns iestudējums.

Laika gaitā Dagdas pensionāri kļūs par aktīviem interneta lietotājiem, jo pavisam nesen viņu datoram ir nodrošināts pieslēgums globālajam tīmeklim. Lai gan četri biedrības locekļi savulaik izgājuši datorkursus, par celmlaužiem jaunajā lietā kļuvuši divi — biedrības vadītāja un pensionārs Leons Pelniks. Pārējiem viss vēl priekšā.

Juris ROGA