Pasaules Latviešu biedrību 6. konference

Tautiešu mēneša ietvaros Rīgas Latviešu biedrība 2008. gada 4. un 5. jūlijā, turpinot tradīciju, rīkoja Pasaules Latviešu biedrību 6. konferenci “Latviešu biedrības un Latvijas Valsts: vēsture un jaunie mērķi”. Konferencē piedalījās 118 latviešu biedrību deleģēti pārstāvji no 18 valstīm, 61 latviešu biedrība un viesi. Konferenci atklāja Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Sausiņš.

Pasaules Latviešu biedrību 6. konferencē atcerējāmies ieguldījumu, ko latviešu biedrības devušas Latvijas Republikas neatkarības dibināšanā, atjaunošanā un stiprināšanā, kā arī diskutējām par biedrību jaunajiem mērķiem, lai pastāvētu un turpinātu darboties arī nākotnē, kā arī par biedrību vēstures liecību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Konferences darbu 2008. gada 4. jūlijā ievadīja 3 referāti. Konferences dalībniekus uzrunāja žurnālists, pasaules latviešu biedrību konferenču idejas ierosinātājs Ojārs Celle, kura tēma bija “Trimdas latviešu organizācijas un Latvijas valstiskuma stiprināšana 1945.-1991. gadā”. Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš runāja par latviešu biedrību lomu kultūras sakaru veicināšanā, Latvijas tēla veidošanā no 1991. gada līdz šodienai. Viņš arī informēja par konkursu “Nākamie 90”, ko organizē Latvijas institūts, Valsts prezidenta kanceleja un Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrs. Līdz 15. septembrim meklēsim 90 izcilus jauniešus — mūsu gaišākos, gudrākos, aktīvākos. Tos, kuriem ir interesantas idejas, kuri ir talantīgi un guvuši panākumus. Tādus, kas sevi ir pierādījuši kā domājošus, radošus un sabiedriski aktīvus cilvēkus, kas rūpējas par nākotnes Latviju. Lai atrastu šos 90 malačus, aicinām sabiedrību pieteikt savus kandidātus. Savukārt no kandidātiem tiek prasīta tikai viena lieta — lai viņi uzraksta puslappusi garu (500 rakstu zīmes) savu Latvijas pēc 10 gadiem redzējumu, laiku, kad Latvija svinēs 100 gadu jubileju. Kādu Latviju viņi vēlas redzēt pēc desmit gadiem un ko paši vēlas darīt.

Septembrī svētku žūrija no visiem kandidātiem izvēlēsies 90, bet 17. novembrī viņi sanāks nacionālajā teātrī uz īpašu pasākumu. Svētku dienā (18. novembrī) Latvijas televīzija pārraidīs šī pasākuma ierakstu visā Latvijā. Informācija “Nākamie 90” ir atrodama Latvijas institūta un LV 90 svētku mājas lapā.

Latvijas tēls nav tikai novadi: Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale, Latvijas tēlu veido cilvēki, kas mīl šo zemi un ir gatavi tai kalpot jebkurā pasaules malā, un, protams, Rīga.

Konferencē uzstājās Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Valdis Rūmnieks par latviešu biedrībām vēstures krustcelēs.

4.jūlija pēcpusdienā konference turpinājās divās darba grupās, kurās spraigās diskusijās tiks aktualizēti jautājumi par divām būtiskām tēmām - Latviešu biedrības un vēsture; Latviešu biedrību jaunie mērķi. Konferences delegāti gan dalījās savu organizāciju pieredzē, gan izteica jaunas idejas biedrību darba pilnveidošanai un turpināšanai.

Konferences laikā tika atvērta ar Pasaules Latviešu biedrību 5. konferences ierosmi tapusī grāmata “Latviešu biedrības pasaulē. Uzziņu krājums, ko ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu un 21 valsts 87 latviešu biedrību līdzdalību sastādījušas Gaida Jablonska un Stella Līpīte, bet izdevis apgāds ”Madris“. Grāmata ir dabūjama Krāslavas centrālajā bibliotēkā.

5. jūlijā delegāti rezumēja grupu darba rezultātus, apsprieda un pieņēma vairākas rezolūcijas un aicinājumus, pārrunāja turpmāko sadarbību.

Abu konferenču dienu noslēgumā tās dalībniekiem un viesiem tika piedāvāta kultūras programma — 4. jūlija vakarā Zelta zālē izskanēja kamermūzikas koncerts “Sapņu zeme” , kurā piedalījās izcili latviešu mākslinieki, kuri ne reizi vien sekmīgi nesuši Latvijas vārdu pasaulē: pianisti Arnis Zandmanis, Ventis Zilberts, Antra un Normunds Vīksnes, Raimonds Petrauskis, saksofonists Oskars Petrauskis, vijolniece Rasma Lielmane, dziedātāji — Latvijas Nacionālās operas solisti Antra Bigača un Jānis Apeinis un aktieris Juris Kalniņš. Savukārt 5 . jūlijā vienojāmies dziesmotā sarīkojumā “Vasaras ceļojums” ar Andra Daņiļenko (Latvija), Jūlijas Plostnieces un Edvīna Rūsa (ASV), kā arī komponista Valdis Zilvera (Latvija) piedalīšanos.

Rīgas Latviešu biedrība Pasaules Latviešu biedrību konferenču tradīciju aizsāka pirms 12 gadiem - 1. konference notika 1996. gadā. Latviešu biedrību delegāti nolēma, ka šādām konferencēm būtu jānotiek reizi divos, trijos gados. Pasaules Lat- viešu biedrību 2. konference tika sasaukta 1998. gadā, tajā piedalījās 201 delegāts no 50 latviešu organizācijām 13 valstīs. Šajā konferencē nodibināja Pasaules Latviešu biedrību sadarbības komisiju. Komisijā darbojās 8 valstu Latviešu biedrību pārstāvji. “Tautiešu dienu” pasākums 16. jūlijā notika arī Daugavpilī. Tajā piedalījās Pasaules Latviešu biedrības pārstāvji.

Edmunds Gekišs

* * *

Konferencē pieņemtās rezolūcijas un aicinājumi:

REZOLŪCIJA “Par īpašuma tiesību atjaunošanu un atbalstu Latvijas Latviešu biedrībām” 2008. gads ir Latvijas Valsts 90. jubilejas gads. Mūsu konferences galvenā tēma ir “Latviešu biedrības un Latvijas valsts: vēsture un jaunie mērķi.”

Konferences dalībnieki uzsver, ka Latviešu biedrības jau kopš to dibināšanas pirmsākuma 19. gs. otrajā pusē par savu mērķi izvirzīja pulcināt ap sevi latviešus, lai kopdarbības ceļā veicinātu nacionālo un valstisko apziņu, sekmētu vienotības gara un uzņēmības attīstību, latviskās kultūras izkopšanu un latvisko tradīciju saglabāšanu. Lai arī Latviešu biedrības nav politiskas organizācijas, tomēr tās ar savu darbību un izvirzītajiem mērķiem ir sekmējušas Latvijas Valsts dibināšanu, tās neatkarības atjaunošanu un stiprināšanu.

Latvijas okupācijas 50 gadu laikā PSRS īstenotā pārkrievošanas politika, it sevišķi apzinātā imigrācija, krasi mainījusi Latvijas etnisko un sociālo sastāvu. Tāpēc arī pēc 90 gadiem kopš Latvijas Republikas dibināšanas un 18 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas Latviešu biedrību mērķi paliek sākotnējie.

Bieži vien daudzās Latvijas apdzīvotās vietās, rajonos un pilsētās tieši latvieši ir mazākumā, piemēram, otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī latviešu īpatsvars nesasniedz pat 18% (1935.g. — 37%). Latviešu biedrības, kas ir valsts pamatnācijas biedrības, nesaņem no valsts vajadzīgo atbalstu. Atšķirībā no Rīgas Latviešu biedrības, kura, pateicoties savam īpatsvaram Latvijas kultūras un sabiedriskajā dzīvē, ir atguvusi savu namu un saņem finansiālu atbalstu no valsts puses, citas Latviešu biedrības Latvijā ir neapskau- žamā situācijā. Nav arī valsts koncepcijas un finansiāla atbalsta programmas, kas iekļautu Latviešu biedrības latviskuma un latviskās kultūras veicināšanā un saglabāšanā Latvijā.

Tomēr pats neizprotamākais un apkaunojošākais Latviešu biedrībām ir tas, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas likumdevējs nav devis tām tiesības atgūt savā īpašumā padomju varas atņemtos īpašumus. Absolūtais vairākums Latviešu biedrību ir spiestas darboties īrētās telpās, bieži vien pat savējās, bez stabiliem finansiāliem avotiem, pateicoties vienīgi dažu pašvaldību atbalstam, atsevišķu cilvēku pašatdevei un biedru nacionālajai pašapziņai.

Latvijas valstiskuma pastāvēšana un tās nākotne iespējama, balstoties tikai uz latviešu tautas nacionālajiem pamatiem: valodu, latviskās kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšanu, nacionālās pašapziņas audzināšanu, kurai līdz šim nav iz- strādātas valstiskas programmas, nacionālajiem simboliem. Tas ir katras nacionālās valsts pienākums un goda lieta. Un tieši Latviešu biedrības, kuras apvieno nācijas aktīvākos dažādu paaudžu pārstāvjus, var lielā mērā veikt šos uzdevumus.

Nevar imigrantu kultūras attīstībai piešķirt lielākas prioritātes nekā pamatnācijas kultūras veicināšanai un saglabāšanai.

Pasaules Latviešu biedrību 6. konference aicina Latvijas Republikas Saeimu, sagaidot mūsu valsts 90 gadu jubileju, pieņemt speciālu likumu par īpašuma tiesību atjaunošanu visām Latviešu biedrībām un, ja to īpašumi ir privatizēti, par līdzvērtīgu īpašumu piešķiršanu, vai kompensācijas izmaksu.

Īpašuma tiesību atjaunošana Latviešu biedrībām nav tikai Latvijas Republikas Saeimā pārstāvēto nacionālo partiju goda lieta, bet ir tautas pārstāvju cieņas apliecinājums Valsts pamatnācijai un tās nacionālajām vērtībām.

Latvijas Republikas Saeimas pieņemtais likums par īpašuma tiesību atjaunošanu Latviešu biedrībām būs laba svētku dāvana ne tikai Latviešu biedrībām, bet arī visai latviešu tautai.

Ar patiesu cieņu, cerībām uz izpratni un pozitīvu jautājuma risinājumu — Pasaules Latviešu biedrību 6. konferences dalībnieki.

REZOLŪCIJA par latviešu diasporas atbalsta programmu

Pasaules Latviešu biedrību 6. konference pozitīvi novērtē Latviešu diasporas atbalsta programmu un aicina Ministru kabinetu palielināt līdzekļus tās īstenošanai.

REZOLŪCIJA par latviešu valodu

Pasaules latviešu biedrību 6. konference aicina sargāt un kopt latviešu valodu — latviešu kultūras pamatvērtību. It īpaši aicinām Latvijas valsts sabiedriskos un politiskos darbiniekus veicināt latviešu valodas plašāku un pareizāku lietojumu visā Latvijas sabiedrībā.

AICINĀJUMI Latviešu biedrībām

* Pasaules Latviešu biedrību 6. konference aicina katru Latviešu biedrību uz nākošo konferenci sūtīt gados jaunākus delegātus.

* Aicinām pieminēt Zigfrīdu Annu Meierovicu — vienu no izcilākajiem neatkarīgās Latvijas Valsts dibinātājiem, pirmo Latvijas Republikas ārlietu ministru un diplomātu, kurš ar savu neatlaidību un personības eleganci panāca šķietami neiespējamo — valsts starptautisku atzīšanu. Viņš ir bijis latviešu tautas vizītkarte, cilvēks, kuru laikabiedri raksturo ne tikai kā latvieti, bet arī eiropieti.

Aicinām Latviešu biedrības Latvijā un pasaulē popularizēt Zigfrīda Annas Meierovica nopelnus un vākt ziedojumus viņa piemineklim Rīgas centrā pie Ārlietu ministrijas.

* Pasaules Latviešu biedrību 6. konference mudina visas Latviešu biedrības, kā arī individuālas personas rūpēties par biedrību un personisko arhīvu saglabāšanu, lai tie būtu par pagātnes, tagadnes un nākotnes dokumentāru liecību.

Gadījumos, kad jāizšķiras par arhīva likvidāciju, pārkārtošanu vai novēlējumu citām organizācijām un personām, aicinām konsultēties ar Latvijas Valsts arhīvu.