Tāda tā situācija

“Sākšu ar to, ka par šo pludmali rūpējās seši entuziasti, ziedojot tam savu brīvo laiku un spēkus. Lielākie darbi tika paveikti 2005.-2006. gadā. Vispirms jau saņēmām reģionālās vides pārvaldes atļauju nozāģēt pāris vecos kokus, kas apdraudēja atpūtniekus. Ar pagasta priekšsēdētājas Leontīnes Žeimotes palīdzību tika izsaukti speciālisti no Daugavpils, kuri apsekoja šo vietu dabā un iedeva nepieciešamo atļauju koku izzāģēšanai 60 metru rādiusā.

Daļa kokmateriālu tika sazāģēta malkā, bet resnākos baļķus atstājām turpat krastā ar nolūku ierīkot sēdvietas atpūtniekiem. Gribējām izveidot skaistu atpūtas stūrīti, bet drīz piedzīvojām nepatīkamas sajūtas — vandaļi baļķus ievēla ezerā. Pie reizes tolaik pludmalē tika pievestas svaigas smiltis — pasūtījumu izpildīja vietējais kooperatīvs “Ež- ezers-3”. Pirms tam pats ar savam traktoram piekabinātu kultivatoru attīrīju pludmali no metāllūžņiem un citiem lieliem atkritumiem.

Kooperatīvs “Ežezers-3” vēlreiz atsaucās mūsu lūgumiem un ierīkoja peldētājiem laipu, bet pirmajā gadā tā neizturēja ledus spiedienu. Taču jau nākamajā gadā entuziasti atremontēja laipu un nodeva to peldētājiem lietošanā. Diemžēl laipas metāla konstrukcija saliecās, jo neizturēja jauniešu (tie nebija vietējie, bet iebraucēji)svaru, kuri tās galā mēdza palēkāt.

Tualete pludmalē nav ierīkota, tas tiesa. Tomēr cilvēkiem vajadzētu apzināties, ka neklājas nokārtot savas dabīgās vajadzības ģērbtuvē.

Atkritumiem ir iekārtots konteiners — pa kreisi aiz kokiem zemē ierakta liela muca ar labi salasāmu uzrakstu. Diemžēl pamatā visi atkritumi paliek turpat pludmalē pie ezera. Šogad pie mums bija ciemiņi no Rāznas nacionālā parka, viņi izvāca mucā sakrājušos atkritumus un sapildīja tajos melnajos maisos, kuri netika aizvesti. Piekrītu, ka šos maisos jāaizvāc, bet kas to darīs?

Lai ierobežotu piekļūšanu ezeram ar autotransportu, pie ieejas alejā ar kooperatīva atbalstu bijām ierīkojuši barjeru no divām metrus trīs garām metāla caurulēm. Bija pamatīga ķēde ar atslēgu — katram gadījumam, ja kādreiz tomēr rodas nepieciešamība piekļūt pludmalei un ezeram ar tehniku. Barjera nokalpoja neilgi: jau no pirmajām dienām vandaļi to mēģināja aizvākt dažādos veidos, līdz galu galā ar automašīnu tomēr izrāva konstrukciju no zemes un aizveda projām. Vietā atvilkām pamatīgu dzelzsbetona kluci — ko gan citu šajā gadījumā pasākt? Kam vajadzēja izraut barjeru?

Saaugušo zāli izpļauj pagasta strādnieks ar krūmgriezi, varbūt vajadzētu to darīt biežāk un lielākā platībā.

Kā jau sacīju, strādājam uz entuziasma pamata. Par savu darbu neesam saņēmuši ne santīma. Neskatoties uz to, vienubrīd šeit bija ļoti skaisti, bet visu salauza un saplēsa. Kad no vienas puses ir cilvēki, kuri paši saviem spēkiem cenšas kaut ko izdarīt sabiedrības labā, bet no otras puses ir tādi, kas visu lauž un piegāna, rokas nolaižas. Saku godīgi. Nav arī neviena, kas pašvaldības līmenī būtu atbildīgs par šo pludmali, lai gan cilvēki man piekrīt, ka sabiedriskā pludmale Andzeļos ir nepieciešama. Par to neatlaidīgi runājam, bet es nezinu iemeslu, kāpēc nav konkrēta cilvēka, kurš atbildētu par pludmali, strādātu ar bezdarbniekiem. Tāda tā situācija.”

Pierakstīja Juris ROGA