Visu darīs pakāpeniski

“Mēs gaidījām, ka runa būs par konkrētām lietām, kas konkrēti skar mūsu rajonu, bet ministrijas pārstāvjus lielākoties interesēja mūsu reformas redzējums un mūsu komentāri Rajonu reorganizācijas likuma MK noteikumu projektam, ar kuru bijām iepazinušies,” par tikšanos stāsta Andris Badūns. “Tika runāts arī par dažu jautājumu āt-rāku virzību, nekā tas ir paredzēts likumā, jo finanšu gads taču sākas ar 1. janvāri. Piemēram, vajadzētu gan Dagdai, gan Dagdas un Krāslavas novada apkārtnes pagastiem padomāt par būvvaldes sistēmas reorganizāciju jau no 1. janvāra. Uz šodienu rajonā ir divas būvvaldes: Krāslavas novada un otra, kas strādā uz visu rajonu, kuru izveidojusi rajona padome un apkalpo Dagdas pilsētu un pagastu pašvaldības. Stikuta kungs principiāli piekrīt, ka būvvaldi vajadzētu mēģināt pārveidot jau šo-gad. Likums nosaka — būvvaldei jābūt katrā pašvaldībā, bet pie mums pašvaldības ar saviem lēmumiem šo funkciju deleģēja rajona padomei, kas arī ir pašvaldība. Tagad loģiski būtu izveidot būvvaldi Dagdā, savukārt Krāslavas novads nostiprinātu savu būvvaldi. Apkārtējās pašvaldības deleģētu būvvaldes funkcijas šīm divām, līdzīgi kā agrāk tās deleģēja rajonam.

Diskutējām arī par rajona padomes aģentūru “Krāslavas rajona slimokase” likteni. Esam vie-nojušies, ka tā tiks nodota Krāslavas novadam. Atklāts ir jautājums, kā un kad to labāk izdarīt: vai nu nākamā gada vidū, kad sāk darboties reorganizācijas plāns, vai arī no jaunā gada atbilstoši finanšu gada sākumam. Tādas aģentūras nav nekur citur Latvijā un zaudēt to mēs ļoti nevēlamies, jo tās pakalpojumi atvieglo dzīvi daudziem mūsu iedzīvotājiem.

Rajonu reorganizācijas likums un topošie noteikumi paredz, ka rajona padomei būs jāizstrādā reorganizācijas plāns, kurā jāparedz, kam un kas tiek nodots. Būs jānodod gan “Krāslavas rajona slimokase”, gan Aleksandrovas speciālā internātskola, gan Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs “Mūsmājas”, gan citas iestādes, gan īpašuma daļas, kas pašvaldībām pieder SIA “Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošana” utt. Tas viss ir smalki jāapraksta, arī kustamā manta. Ja visas pašvaldības rajonā spēs vienoties un izstrādāto plānu pieņems visi bez iebildumiem, tad lielu problēmu nebūs. Problēmas radīsies, ja kādai daļai plāns būs nepieņemams vienā vai vairākos punktos. Tad tas būs jāfiksē, un, kā jebkurā demokrātiskā valstī, nav izslēgti tiesu darbi. Noteikumos ir arī ieteikumi, piemēram, ja tiek nodota iestāde, tad tiek ieteikts arī kustamo mantu nodot kompleksi, neatdalot atsevišķi autotransportu, mēbeles, datorus un citas mantas. Ja vienojamies citādāk, var dalīt citādāk, bet vienalga vēlams nesākt dalīt krēslus, pildspalvas un papīru.”

— Kam tiks rajona padomes ēka?

— Šī ēka atrodas Krāslavā un tiks nodota Krāslavas novada domei.

— Bet kā tad ar taisnīguma izpratni: rajona padomes īpašums tā vai citādi būtu jāuzskata par visu pašvaldību kopīpašumu. Vai pašvaldībām, kuras paliks citos novados, jāpaliek bešā?

— Šis jautājums arī ir izskanējis, bet kā šo īpašumu fiziski sadalīt? Pagaidām nekas nav galīgi izlemts, laika gaitā visi šie jautājumi tiks skatīti un lemti. Līdz gada beigām rajona padomes speciālisti izstrādās reorganizācijas plānu, kas pašvaldībām jāizskata, jāizsaka iebildumi vai jāapstiprina. Tālāk plāns tiks iesniegts Ministru kabinetā (MK). Atbildīgais par plāna izstrādi ir rajona padomes priekšsēdētājs personīgi. Ja pašvaldības nespēj vienoties, tad reformēt rajonu uzņemas MK.

— Latvijā ir vairākas pašvaldības, kas neapmierinātas ar reformu vispār un tiesājas ar valsti. Vai mūsu rajonā tādas ir?

— Mūsu rajonā nav nevienas pašvaldības, kas reformas dēļ būtu vērsusies Satversmes tiesā. Bet droši zinu, ka rajona pašvaldību vadītāji ir neapmierināti un izsaka bažas, ka visi pakalpojumi attālināsies no iedzīvotājiem. Sevišķi aktuāli tas ir tiem, kas pēc reformas paliek nostūros, bet zināms uztraukums ir visiem. Pat pilsētās. Sarunās ar Dagdas un Krāslavas domes priekšsēdētājiem man neviens nav pateicis, ka pilsētām vitāli vajadzīgi apkārtējie pagasti, jo viņi reāli saprot, ka tie ir lauki, ka būs lieli attālumi, ka viena uzņēmuma vietā, kas nodarbojās ar ūdenssaimniecību un kanalizāciju, tagad būs 11 šādu objektu, kā, piemēram, Dagdas novadā. Tās ir jaunas problēmas, tās risināt būs sarežģīti, sākumā par ļoti sarežģīti, jo tā ir jauna lieta. Te var vilkt paralēles ar dzīvokļa remontu: sākumā ir netīrumi, putekļi, bet pēc tam dzīvot krietni labāk. Tiesa, dažreiz remonts neizdodas, kā iecerēts, un ir sliktāk. Cerēsim, ka mūsu gadījumā tomēr būs labāk.

— Cik ilgi pastāvēs rajona padome?

— Rajona padome pašreizējā veidolā pastāvēs līdz vēlēšanām, bet arī pēc tam šeit ritēs darbs līdz gada beigām. Būs izpilddirektors, kurš atbildēs par rajona budžeta izpildi. Rajons strādās ar visu rajona pašvaldību gada sākumā pieņemto padomes budžetu. Ceram, ka izpilddirektors būs Viktors Aišpurs, viņam arī būs darbinieki, kas palīdzēs veikt visas funkcijas. Valdība pieprasa mums izstrādāt tāmi, kas nepieciešama procesa novadīšanai līdz galam, paredzot nepieciešamo atalgojumu darbiniekiem. Jāmaksā grāmatvedim, revidentiem, arhīvam, kur jānodod dokumenti un ir citi izdevumi. Reformas gaitai rajonā pēc vēlēšanām sekos mūsu rajona teritorijā esošo pašvaldību ievēlēta uzraudzības komisija. Tiesa, šeit ir viena līdz galam neatrisināta nianse: MK projektā rakstīts, ka uzraudzības komisiju veido katras pašvaldības pārstāvis, kas ir rajona teritorijā. Daži gan skaidro, ka ar to jā-saprot jau izveidoto novadu pārstāvji.

— Kas notiks ar liekajiem rajona padomes struktūras darbiniekiem pēc reformas?

— Likumā rakstīts, ka rajona reorganizācija nevar kalpot par iemeslu darbinieku atlaišanai no darba. Rajona padomes nodaļas un to darbs jāpārņem atbildīgajai pašvaldībai. Mūsu gadījumā — Krāslavas novada domei. Kā tas praktiski īstenosies, kas to lai zina? Diemžēl rajonu reorganizācija sakrīt ar novadu izveidošanu un jauno pašvaldību vēlēšanām. Šī sakritība noteikti apgrūtinās dzīvi.

— Tas, ka dažas rajona pašvaldības pievienojas Aglonas novadam, prasīs īpašus risinājumus kādu jautājumu risināšanā?

— To mūsu pašvaldību, kuras veido Aglonas novadu, teritorijā nav iestāžu, kas jānodod no rajona novadam. Pansionāts “Krastiņi” ir valsts iestāde. Vairāk nekā cita nav, izņemot daļas kapitālsabiedrībās, kuras veidojusi rajona padome un kur pagastu pašvaldības ir kā dalībnieki. Bet tās sabiedrības ir reģionālas, nekas sarežģīts tur neveidojas.

Iedzīvotājus varētu skart telekomunikāciju jautājums, bet, kā ministrijai skaidrojuši telekomunikāciju pārstāvji, pašlaik Latvijā ir daudz operatoru un viņi šeit nesaskata nekādas problēmas. Jāsaprot tā, ka iedzīvotājiem ir izvēle. Vislielākās galvassāpes ar Aglonas novadu būs nevis to veidojošām pašvaldībām, bet valstij, jo nāksies reorganizēties dažādiem valsts dienestiem, kuru darbs pakārtots rajonu, nevis reģionu teritorijām. Cerams, ka viss tika atrisināts normāli. Turklāt daudzas lietas jau ir reģionalizētas.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA