Cerības un izredzes Izvaltas pagastā

Latgales vērtēšanas komisiju vada Bauskas rajona padomes un Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Šoreiz uz sakoptākā pagasta titulu no Krāslavas rajona izvirzīts Izvaltas pagasts. Visu pagājušo nedēļu par izvērtēšanu atbildīgā komisija apsekoja pieteiktos pagastus. Piektdien, 25. jūlijā, bija Izvaltas pagasta kārta.

Komisijas darba grafiks bija saspringts. Rīta pusē, ierodoties Izvaltā un iepazīstoties ar vietējās folkloras kopas “Izvoltīši” un deju kolektīva “Rudņa” meistarību, komisija ieturēja vieglas brokastis un tūdaļ ķērās pie dokumentu izskatīšanas. Izvaltas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Japiņš komisiju iepazīstināja ar jau paveikta-jiem darbiem un iecerēm turpmākajiem gadiem.

Drīz pēc tam komisija devās braucienā pa Izvaltas pagastu apskatīt nozīmīgākos objektus. Pirmo apskatīja ūdens attīrīšanas sistēmu, tad devās uz ūdens atdzelžošanas staciju, kas no jauna uzcelta 2008. gadā. Tās ražība ir 5,0-7,0 m3/h.

Kā nākamā tika apskatīta zemnieku saimniecībā “Vālodzes” iestādītā priežu audze. Zemnieku saimniecība ”Vālodzes” ir Latvijas Valsts mežu demonstrējumu saimniecība. Zemnieku saimniecībā ir uzstādīts skatu tornis un izveidota atpūtas vieta ar ugunskuru, tiem, kuri vēlas atpūsties un baudīt skaistus dabas skatus.

Kooperatīvajā sabiedrībā “Izvalta” komisiju iepazīstināja ar galvenajiem kooperatīva darbības virzieniem. Kooperatīvajā sabiedrībā “Izvalta” apsaimnieko 420 ha zemes. Graudaugi, rapsis un griķi iesēti 400 ha lielā platībā. Kooperatīvā sabiedrība ir piesaistījusi investīcijas traktortehnikas un aprīkojuma iegādei lauk-saimnieciskās produkcijas ražošanas uzlabošanai.

Komisiju patīkami pārsteidza kooperatīva optimisms. Kaut arī dažu kultūru audzēšana nav īpaši izdevīga, kolektīvās saimniecības vadība spēj savilkt galus kopā, un kā paši atzīst — nesūdzas, bet gan cītīgi strādā.

(Kooperatīvs kā darba organizēšanas struktūra ir aizgūts no PSRS laikiem. Kaut arī tos laikus ne vienmēr atceras kā patīkamus, tomēr, jāatzīst, ka tas ir saglabājies pozitīvā organizētu iedzīvotāju nodarbinātības veidolā, kas rada drošības sajūtu par nākotni. Iespējams, kooperatīvās sabiedrības dēļ Izvaltā saglabājusies arī kopības sajūta, kas jaušama ne tikai sabied-riskā centra izvietojumā, bet arī iedzīvotāju aktivitātē un vēlmē darboties kopā, nevis tikai katram savā piemājas dārziņā.)

Tālāk vērtētāji devās aplūkot Svētās Annas baznīcu, kura ir 120 gadus veca. Baznīcas iekštelpu remonts vēl nav pabeigts, bet jaunā interjera aprises jau skaidri iezīmējas. Parasti atmosfēra baznīcās ir svinīga, tāpēc cilvēki jūtas nedroši, bet šajā baznīcā saspīlējums nav jūtams. Iespējams, tas ir atjaunotā interjera dēļ, iespējams, mācītāja neviltoti labvēlīgās uzņemšanas dēļ, bet tikpat iespējams, ka viss darbojas kopā.

Nākamais apskates objekts bija SIA “Ekobūvniecība” grants un smilšu izstrādes laukums. Šeit tiek skalotas akmens šķembas ceļu remontam un smiltis labošanas darbiem. Karjers izskatās nedaudz sirreālistiski uz Latgalei tik raksturīgā mērenā klimata mežu un pļavu fona.

Zemnieku saimniecībā “Īves”, kas bija nākamais pieturas punkts dienas braucienā, intensīvi gatavojās Jāņa Bogdāna jubilejas svinībām, tomēr ekskursija pa īpašumu tik un tās notika.

Saimniecībā audzē graudaugus 170 ha platībā, ir uzcelta cūku kūts, kurā tiek audzētas 250 cūkas. Ziemas mēnešos zemnieku saimniecībā sagatavo šķeldu. Saimniecībā nodarbojas arī ar netradicionālo lauksaimniecību — koku stādu un zivju audzēšanu. Kā atzīst pats Jānis Bogdāns, tad saimniecība “Īves” neoficiāli pilda arī sociālo iestāžu funkciju. Darbs saimniecībā ir sezonāls, un, lai darbinieki nedotos cita darba meklējumos, viņiem tiek atrasts papilddarbs, kura parasti saimniecībā netrūkst. Galu galā viss beidzās ar vakaru pie ezera (”Vokors pi azara”) Izvaltas pagasta padomes priekšsēdētāja Jura Japiņa īpašumos, kur komisijas locekļi tika izvizināti vēl PSRS laiku automobilī. Pēc garās darba dienas saules tveicē visi mazliet atvilka elpu, pie pusdienu galda pārrunāja gūtos iespaidus un, iespējams, domās noformulēja vērtējumu par visu redzēto.

Kādas tad Izvaltai ir izredzes? Ņemot vērā līdz šim paveikto Izvaltas pagastā, jāsecina, ka izredzes ir. Sakopt ir grūtāk nekā uzturēt kārtību, un tam par apliecinājumu lai ir fakts, ka 1998. gadā Izvaltas pagasts jau bija ieguvis sakoptākā titulu.

Ilona STEPIŅA

P. S.

Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā rakstīts:

“Piektdien, 25. jūlijā, noslēdzās konkursa “Sakoptākais Latvijas pagasts 2008” vērtēšana Latgalē, kur kopvērtējumā par šī gada sakoptāko pagastu tika atzīts Daugavpils rajona Naujenes pagasts (priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina). Naujenes pagasts ir uzvarējis deviņās nominācijās: 1) Pagasta attīstības iespējas (vērtē un apbalvo RAPLM); 2) Izglītība un sports (IZM); 3) Kultūrvides veidošana pašvaldībā (Kultūras ministrija); 4) Sociālais darbs pašvaldībā (LM), 5) Vides aizsardzība (Vides ministrija); 6) Sakoptākā uzņēmējdarbības vide (EM); 7) Par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem (Veselības ministrija); 8) Civilā aizsardzība un ugunsdrošība pagastā (Iekšlietu ministrijas VUGD) un 9) Bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts (Bērnu un ģimenes lietu ministrija).

Rēzeknes rajona Bērzgales pagasts (priekšsēdētājs Arvīds Dunskis) ir uzvarējis trīs nominācijās: “Mežs un sabiedrība” (ZM, Valsts meža dienests, a/s “Latvijas valsts me-ži” un Latvijas Kokrūpniecības federācija); “Dialoga meistari” (”Latvijas Avīze”, LPS žurnāls “Logs”, Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis) un “Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos” (ĪUMSIL sekretariāts).

Ludzas rajona Malnavas pagasts (priekšsēdētājs Pēteris Labanovskis) ir uzvarējis nominācijā “Zemkopība un lauku vide” (ZM, LLKC un LOSP), Krāslavas rajona Izvaltas pagasts (priekšsēdētājs Juris Japiņš) ir uzvarējis nominācijā “Ceļi un ielas” (Satiksmes ministrija) un Balvu rajona Tilžas pagasts (priekšsēdētājs Pēteris Ozoliņš) — nominācijā “E-pārvaldes ieviešana Latvijas pagastos” (ĪUMEPL sekretariāts).