Vecāki bezatbildīgi paraksta līgumus

Līgumi parakstīti, bērnus iesaistot gan bērnu fotomodeļu un modeļu aģentūrās, gan nometnēs, gan citās ārpusskolas nodarbībās. Ņemot vērā VBTAI saņemtās sūdzības, kas liecina, ka divu gadu garumā atkal un atkal no firmu puses tikuši piedāvāti drastiski līgumi, bet daļa vecāku tos joprojām paraksta, pat neizlasot, mums ir pamats aicināt vecākus ļoti nopietni izlasīt līgumus un izvērtēt tur iekļautās prasības, ko tie uzņemas, iesaistot savus bērnus jebkādās ārpusskolas aktivitātēs.

“Ne reizi vien esam saskārušies ar vecāka kā bērna pārstāvja - rīcībspējīgas un pilngadīgas personas, parakstītiem izteikti neizdevīgiem līgumiem par sava bērna iesaistīšanu dažādās ārpusskolas nodarbībās un aktivitātēs.

Pirmkārt, nereti šādu līgumu uzlikto pienākumu izpilde bērnam ir risks veselībai un attīstībai.

Otrkārt, līguma nosacījumi paredz arī tādus pienākumus, kas var traucēt bērnam apgūt izglītību, kā arī ierobežot bērna tiesības uz brīvo laiku.

Treškārt, līgumi mēdz būt finansiāli neizdevīgi gan bērniem, gan vecākiem, jo drastisko līguma nosacījumu neizpildīšanas gadījumā vecākiem pastāv liela iespējamība iegūt milzīgu finansiālu slogu,” norāda Andra Reinfelde, VBTAI Juridiskās nodaļas vadītāja. Tiesiski noslēgtu līgumu var lauzt tikai tiesa.

Vēl jāpiebilst, ka minētie līgumi parakstīti ar fiziskām vai juridiskām personām, par kuru sniegto pakalpojumu kvalitāti nav pārliecinājušies, vai pat nav painteresējušies, ko īsti attiecīgā persona nodrošina viņa bērnam. Jāatzīmē, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta otrā daļa nosaka, ka “visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas (..), prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses”. Taču, kā zināms, ne vienmēr tas tiek ievērots, tāpēc vecākiem jābūt atbildīgākiem, uzticot savu bērnu kādām citām personām.

Ja pašiem nav pārliecības par to, kādas saistības paredz dažādi līgumi saistībā ar bērna pārstāvību, tad vienmēr pirms līgumu parakstīšanas ir nepieciešams tos izskatīt kopā ar juristu.

Latvijas likumi skaidri nosaka ne tikai to, ka vecāka pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, bet arī to, ko nozīmē bērna aprūpe. Bērna aprūpe nav tikai ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana. Civillikuma 177.pants nosaka, ka bērnu aprūpe nozīmē arī „viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam)”.

Atzīmējam, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta ceturtā daļa nosaka, ka vecāki par pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu (..) saucami pie likumā noteiktās atbildības. “Vissmagākā atbildība, ar ko vecāki šādos gadījumos var saskarties, ir jautājuma izskatīšana par aprūpes vai aizgādības tiesību atņemšanu,” norāda A. Reinfelde.

PIEMĒRI TAM, kādus pienākumus vecāki uzņēmušies, parakstot minētos līgumus:
Fotomodeļu vai modeļu aģentūru līgumos.

* Bērnam jebkurā brīdī ir jābūt firmas rīcībā, tajā skaitā, gatavībā doties nekavējoties uz ārzemēm. Attaisnojoši apstākļi ir tikai karš, nāve u.tml. Savukārt tādi faktori, kā, piemēram, slimība un izlaiduma eksāmeni neeksistē.

* Pienākums bērnam turpmākos 5 gadus saglabāt konstantu svaru, neprecēties bez firmas ziņas.

* Pienākums izvairīties no grūtniecības u.c.

Ja kāds no līgumā ietvertajiem vecāku un bērnu pienākumiem netiek izpildīts, tad pat jāmaksā vairāku desmitu tūkstošu sods.

Nometnes līgumos.

* Uzskaitīta vesela rinda ar vecāku pienākumiem, tajā skaitā par samaksu. Taču nav norādīts, kas par attiecīgo summu, ko vecāki iemaksā, tiek bērnam nodrošināts. Un pēc nometnes izrādās, ka vēl atsevišķi jāmaksā, piemēram, par ēšanu, gulēšanu u. tml.
Darba līgumos.

* Piemēram, noslēgts darba līgums, kurā paredzēts, ka bērns pa vasaru strādā veikalā un viņa pienākums ir kārtot preces. Taču kaut kādu apstākļu dēļ priekšnieks šo bērnu norīko darbam pie kases. Tātad, uzliekot viņam arī finansiālo atbildību. Bērns pieļauj šajā darbā kļūdu, radot firmai finansiālus zaudējumus. Firma pieprasa no bērna atmaksāt radušos iztrūkumu.

Tātad, vecākiem ir svarīgi ne tikai parakstīt tiesisku līgumu, bet arī sekot līdzi, kā šie līguma nosacījumi tiek pildīti.

Sagatavoja Evija SOKOLOVA - JURŠEVSKA, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Sabiedrisko attiecību speciāliste