Kārlis Teodors Antons Friča dēls ir Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, apbalvots 1921. gadā. Kārlis Teodors piedzima 1892. gada 7. septembrī Rencēnu pagastā.
1910. gadā pabeidzis Valmieras pilsētas skolu, pēc tam trīs gadus dzīvojis pie saviem tuviniekiem Dienvidkrievijā. 1. Pasaules kara laikā strādājis valdības izveidotajā bēgļu organizācijā, bijis Rīgas frontē un 12. armijas karaceļu būvniecībā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. novembrī Cēsu brīvprātīgo rotā kā viens no pirmajiem. Rīgā pievienojies pulkveža Kalpaka bataljonam.
Piedalījās kaujās pie Lielauces un Ventas, 1920. gadā paaugstināts par leitnantu. 1919. gada 6. martā Kurzemē kaujā pie Skudru mājām zem spēcīgas uguns Antons pirmais uzbruka ienaidnieka ķēdei, aizraudams citus sev līdzi. Neskatoties uz smago ievainojumu krūtīs, palika kaujas ierindā, tā iedvesmo-dams savus cīņas biedrus un sekmēdams uzvaru šajā kaujā. Pēc izveseļošanās kļuva par Liepājas pilsētas komandanta adjutantu. 1920. gada martā pārcelts par pasu nodaļas vadītāju Latgales apgabala pārvaldē, vēlāk iecelts par Krāslavas policijas iecirkņa priekšnieku.
1924. gada februārī atgriezies armijā 3. Jelgavas kājnieku pulkā. 1926. gadā paaugstināts par virsleitnantu, kļuvis par vada komandieri. Viņam no valsts piešķirta jaunsaimniecība Vilces pagasta Blankenfeldes muižā. 1940. gada septembrī kapteiņa pakāpē ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā, 181. strēlnieku divīzijā. Bijis 195. kājnieku pulka tehniskās apgādes priekšnieks, paaugstināts par pulkvežleitnantu, bet 1941. gada 14. jūnijā apcietināts un nosūtīts uz Noriļlagu.
1943. gada 15. maijā PSRS JeTK sevišķā apspriede notiesāja Antonu uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs, miris Taišetlagā 1943. gada 30. oktobrī.
Donats ROMULIS (Ūdrīšu pag.), kura tēvs Francis Romulis 20. gs. 20. gados strādāja kopā ar K. T. Antonu
.jpg)
.jpg)
