Par “Vienas pieturas mežniecību” un...

- Ko tad nozīmē “Vienas pieturas mežniecība”? - mans pirmais jautājums.

- Jaunieveduma galvenais mērķis ir paaugstināt klientu apkalpošanas kvalitāti. Šim nolūkam visās Valsts meža dienesta virsmežniecībās noteikti jaunās sistēmas atbalsta punkti. Mūsu Dienvidlatgales mežniecībā tādi ir trīs - Daugavpils, Krāslavas un Preiļu mežniecībā. Uzreiz precizēšu, kas ir svarīgi: sniedzamo pakalpojumu vienkāršošana paredzēta tikai vienas virsmežniecības teritoriālajās robežās.

- Esiet tik laipni un nosauciet piemēru, kas apstiprinātu jaunieveduma priekšrocības.

- Pieņemsim, īpašnieks A. dzīvo Daugavpilī, bet viņa privātmeži atrodas Krāslavas rajonā. Ja agrāk, lai saņemtu pieteikumu saimnieciskai darbībai, viņam bija jāvēršas Krāslavas mežniecībā, tad tagad vienkāršāk un ērtāk ir atrisināt šo problēmu “Vienas pieturas Daugavpils mežniecībā”. Pēc iesnieguma padošanas konkrēta platība, kur paredzēts cirst kokus, tiks pārbaudīta Zemesgrāmatas datu bāzes reģistrā, bet mūsu darbinieki nokontrolēs mežsaimniecisko normatīvu atbilstību Valsts meža reģistram.

Tas ir, apskatīs potenciālo cirsmu dabā. Izveidotā elektroniskā bāze, kā arī Interneta izmantošana ievērojami samazinās šīs agrāk birokrātiskās procedūras norisi un atbrīvos mūsu klientus gan no lieka laika tēriņa, gan arī no nevajadzīgiem transporta izdevumiem. Turklāt iesniedzējs varēs saņemt pieteikumu saimnieciskai darbībai atbilstoši viņa izraudzītajai formai. Konkrēti: saņemt personīgi tur, kur viņam ir ērtāk vai arī izdrukāt dokumentu mājās, ja viņam pieejams Internets.

Šajā gadījumā dokuments būs ar mežziņa elektronparakstu. Iznākumā elektrontehnoloģiju ieviešana ļauj meža dienestam ievērojami vienkāršot agrāk diezgan sarežģītās procedūras, noformējot nepieciešamo meža dokumentāciju. Tiesa, mums sākas eksperimentu laiks, tāpēc jau līdz gada beigām atklāsim visus iespējamos trūkumus, ko pacentīsimies novērst vistuvākajā laikā.

Starp citu, ieviešamā sistēma atvieglo arī finanšu operācijas: valsts nodevu iemaksas, norēķināšanās par sniegtajiem pakalpojumiem konkrētas mežniecības kontā tiks veikta ar Interneta starpniecību - no mājas vai no tuvāk esošā datora, kas pieslēgts Pasaules tīmekļa tīklam. Tādā veidā var saņemt izsmeļošu informāciju par Dienvidlatgales mežniecības apakšstruktūrvienībām, sniegto pakalpojumu veidiem un to saņemšanas kārtību, kā arī pieprasīt izziņas par meža un meža zemes kadastrālo vērtību. Un pēdējais. “Vienas pieturas mežniecības” jau darbojas visās Valsts meža dienesta virsmežniecībās.

- Kā jūs raksturotu šo vasaras sezonu ugunsdrošības ziņā?

- Vissaspringtākā bija aprīļa nogale un maija sākums, arī vasarā maz lija lietus, kas arī radīja mežu ugunsgrēku izcelšanās draudus. Šogad Krāslavas mež-niecības teritorijā reģistrēts 13 ugunsgrēku, no uguns cietušas mežaudzes 10,4 hektāru platībā. Rēķinot uz katru aizdegšanās vietu, bojāti 0,77 ha meža platību. Šis rādītājs ir sliktāks nekā tajā pašā laikā posmā pērn, taču cēloni varētu izskaidrot ar nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem. Kad laiks ir apmācies, ugunsnelaimes parasti notiek ļoti reti. Krāslavas mežniecības teritorijā (bet tas ir 25000 hektāru) atrodas divi novērošanas torņi.

Ugunsnedrošajās dienās štata dežuranti divpadsmit stundas diennaktī veic uzraudzību, un katrus astoņus no desmit ziņojumiem mēs saņemam no viņiem. Pēc saņemtās operatīvās informācijas no novērošanas torņiem ar norādītām aizdegšanās vietu koordinātēm darbā iesaistās divas meža ugunsdzēsības stacijas brigādes.

Visgrūtākais ir meklēt aizdegšanās vietas, lūk, kāpēc mežniecībā pastāvīgi dežūrē amatpersonas, kuru rīcībā ir mobilā tehnika. Speciālā mašīna “Ford-Ranger” ar primārās ugunsdzēsības līdzekļiem divu gadu laikā teicami rekomendēja sevi ugunsgrēku izcelšanās vietu meklēšanā, tā viegli konstatē aizdegšanos 0,2 hektāru platībā, kas izdevās diezgan bieži līdz meža dienesta lielo ugunsdzēsības mašīnu atbraukšanai.

Izmantojot gadījumu, gribu vērsties pie atpūtas dabā cienītājiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka tagad ir karstākā ogu sezona, tuvojas arī sēņu laiks. Atrodoties mežā, nekādā gadījumā nededziniet ugunskurus, nemetiet zemē neapdzēstus izsmēķus, bet, pamanot degšanas vietu, nekavējoties informējiet pa tālr. 112, no kurienes ziņojums nekavējoties nonāks Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un mūsu meža ugunsdzēsības stacijā.

- Cik aktuālas ir patvaļīgas cirtes?

- Ar gandarījumu varu konstatēt, ka pēdējos gados problēma, kas kādreiz bija ļoti akūta, zaudējusi savu aktualitāti. Tas tāpēc, ka realizēts pasākumu komplekss, kad meža apsardzes darbinieki aktīvi atklāja un cīnījās ar meža pārkāpējiem. Audzinoša iedarbība bija stingriem sodiem par patvaļīgām cirtēm valsts un privātajos mežos. Bez stingriem administratīviem sodiem tika ierosinātas arī krimināllietas, kas nonāca līdz tiesai. Kopumā var sacīt par cilvēku pašapziņas celšanos, par cienījamāku attieksmi pret Latvijas zaļo bagātību.

- Pēdējais jautājums - par meža atjaunošanu.

- Ja 2007. gadā kailciršu platība bija 282 ha, tad meža atjaunošanas pasākumi veikti 357 ha platībā. Raksturīgi ir tas, ka valsts mežos šie svarīgie darbi tiek veikti, apsteidzot termiņus, toties privātajos - ar nokavēšanos. Pret visnevīžīgākajiem mežu īpašniekiem pielietojam administratīvās iedarbības pasākumus. Šogad vien par meža atjaunošanas noteikumu neievērošanu meža apsardzes darbinieki uzrakstījuši 34 protokolus. Par analoģiskiem pārkāpumiem saskaņā ar LR Administratīvo pārkāpumu kodeksa 68. pantu paredzēti naudas sodi no 50 līdz 500 latiem. Humānu apsvērumu dēļ mēs biežāk piemērojam naudas sodus no 50 līdz 125 latiem. Naudas sodu summa neatrisina meža atjaunošanas problēmu, lūk, kāpēc cenšamies pārliecināt meža pārkāpējus tērēt naudu dabas labā. Izcirtumi nedrīkst būt tukši vai aizaugt ar mazvērtīgām sugām.

- Paldies par izsmeļošām atbildēm.

Aleksejs GONČAROVS