Optimismam vēl ir par agru

Analizējot mēneša cenu kāpumu jūnijā, jāsecina, ka vairāk nekā trešo daļu no tā veidojis degvielas cenu pieaugums - izdevumi personīgo transportlīdzekļu degvielai, salīdzinot ar maiju, pieauguši par 4.8%, bet ar pagājušā gada jūniju - par 24.1%. Savu artavu devis arī pārtikas cenu kāpums (galvenokārt dārzeņu, gaļas un augļu cenu) - šai grupai mēneša inflācija sasniedza 1.4%, bet gada - 21.8%.

Vasaras sezonā, kā jau ierasts, nepārtikas preču grupas cenu līmeņa pieaugums salīdzinoši ir daudz mazāks: salīdzinot ar maiju, vien par 0.2% galvenokārt apģērbu un apavu sezonālas cenu samazināšanās dēļ (salīdzinot ar maiju, apģērbu un apavu cenas samazinājušās par 1.8%).

“Lai arī mēneša skaitļiem ir sezonāls raksturs, 12 mēnešu cenu kāpums apaviem un apģērbiem bijis 1.0%, tas norāda uz konkurences saasināšanos šajās sfērās. Pa-redzams, ka sarūkošo mazumtirdzniecības apjomu dēļ arī citiem mazumtirgotājiem jau tuvā nākotnē būs aizvien grūtāk kompensēt pieaugošās izmaksas, tādēļ būs jāmeklē vai nu jauni veidi, kā uzrunāt klientu un veicināt kvalitātes un procesu uzlabošanu, vai arī jāmēģina izdzīvot uz ienesīguma vai uzkrāto rezervju rēķina,” secina J.Cīrulis.

Runājot par cenu līmeņiem tuvākajos mēnešos, jāņem vērā, ka jūlijs un augusts tradicionāli ir tie mēneši, kad cenu kāpums mitējas. Taču tagad, lai notiktu straujāka 12 mēnešu cenu indeksa samazināšanās arī pēc šiem vasaras mēnešiem, ikmēneša cenu kāpumam būtu ievērojami jāpalēninās. Diemžēl uz to neļauj cerēt pasaules tirgos nemitīgi pieaugošās pārtikas un naftas cenas, kā arī cenu pieaugums transporta pakalpojumu nozarē.

J. Cīrulis norāda: “Vēl vairāk - atkarībā no tā, kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija atrisinās dabasgāzes tarifu paaugstināšanas jautājumu, un, pieskaitot ikgadējo sezonālo straujo cenu kāpumu izglītības sektorā septembrī, pastāv bažas par nopietnu cenu kāpumu vēlāk rudenī.”

Papildu tam, ka gada inflācija Latvijā joprojām ir ļoti augsta, lielas bažas vieš arī ārkārtīgi zemais rūp-niecības produkcijas izlaides indekss, kas šā gada maijā diemžēl bija aptuveni 2005. gada pirmās puses līmenī, un joprojām sarūkošie mazumtirdzniecības apjomi. Ņemot vērā diezgan nepatīkamās pasaules ekonomikas tendences, jo īpaši iespējamās problēmas Eiro zonā un tuvējās kaimiņvalstīs, ar kurām mums ir ciešas ekonomiskās saites, vēl ir stipri par agru cerēt, ka grūtākais posms jau aiz muguras.

Tija EZERIŅA, preses sekretāre