Teātru dziesmu spēles

Trešdien, 9. jūlijā, pašā centrā - Vērmanes dārzā - bija paredzēta pašmāju teātru lielā izrādīšanās visas dienas garumā uz lielās skatuves un trim mazākām. Programmā bija rakstīts, ka “ieradīsies teātru saimes no visiem Latvijas novadiem, līdzi atvezdamas latvju tikumus un kāres”. Skatītāju vairākums uzreiz ieņēma visas sēd-vietas estrādē un dedzīgi sekoja līdzi notiekošajam: Ādolfa Alunāna “Mucenieks un muceniece” jelgavnieku interpretējumā, Annas Brigaderes “Sprīdītis” Rī-gas Skolēnu pils teātra “Zīļuks” izpildījumā, R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, J. Jaun-sudrabiņa “Jo pliks, jo traks” un daudz kas cits tīksmināja acis un ausis.

Patiesībā viss parks kļuva par izrāžu laukumu: starp skatītājiem grozījās “bende” ar milzīgu cirvi pār plecu un “pakalpojumu izcenojumiem” uz krūtīm, tepat arī varēja pielaikot moku rīkus (tikai brīvprātīgos nekur nemanīja). Pat pavisam maziem bērniem tika piedāvātas izklaides: ar čiekuru trāpīt ābolam, kuru pēc tam var dabūt kā balvu. Vieni uzēda uz ugunskura tapušu viru, citi pankūkas, kuras uz vietas lielās pannās cepa teātru ļaudis. Tepat arī Joske andelēja savu preci, kamēr viņa Zāra dziedāja uz skatuves ar “šūnamo” rokā.

Neba Ābramam vien tirgošanās gāja no rokas. Rindām vien visriņķī saslietas teltis, kur pārdot gribētāji bija izlikuši gan rotaslietas, gan visus iespējamos koka, ādas un citus darinājumus, gan maizi un saldumus. Mūsu pašu “Pūdnīku skūlas” pārstāvis Ilmārs Vecelis lika zālē māla krūkas, podus un grasījās jau drīz braukt uz mājām, jo nekas daudz pārdodams vairs nebija atlicis, savukārt Valdim Pauliņam ar kundzi krājumi vēl bija itin lieli.

Ērika STEPIŅA, autores foto