Vai pagaidu problēmas?

Par problemātisku kļuvusi atpūta pie ūdeņiem, uz kurieni vasarā tiecas gan copmaņi, gan tūristi. Piekrastes atpūtas vietas sastopamas visai reti, taču tās ir. Parasti iekārtotas pludmales ir pilsētās un ciematos, par ko mēs pateicamies pašvaldībām. Tiesa, labiekārtošanas līmenis ir da-žāds, un pilnīgi pamatoti var sacīt, ka īstas Eiropas kultūras piemērus pašlaik demonstrē AS “Latvijas Valsts Meži”. Ar akciju sabiedrības prasmīgo meistaru pūliņiem kapitālās un oriģinālās atpūtas vietas, kas iekārtotas saskaņā ar vienotiem projektiem, parādījušās Čertoka, Jazinoka un Šilovka ezera krastā. Turklāt iekārtotās atpūtas vietas var sastapt mežā un iezīmētajos velomaršrutos.

Pirms pāris gadiem līdz nepazīšanai pārvērties arī Ežezera krasts, tieši tajā vietā, kur pietur tūristi, lai patīksminātos par Piloru ozolu audzes neatkārtojamo skaistumu. Bija laiks, kad “Latvijas Valsts Mežu” pārstāvji sekoja kārtībai te, tāpat kā arī citās atpūtas vietās. Tā tas turpinājās līdz laikam, kad parādījās Nacionālais parks “Rāzna”. Labiekārtotās vietas vecie saimnieki dižozolu paēnā pārtrauca labiekārtošanas darbus, bet jaunie vēl nepilda savus pienākumus, kas nodrošinātu pienācīgu kārtību šādās populārās atpūtas vietās. Lieta nonāca tiktāl, ka apsargājamās ozolu audzes (tā apzīmēta daudzos tūristu maršrutu bukletos) apmeklētāji prieka vietā izjuta sarūgtinājumu. Pirmkārt, autostāvvietas iekārtotāji pieļāva nepiedodamu kļūdu, kad grants vietā uzbēra biezu birstošu smilšu kārtu. Šī vieta arī kļuva par slazdu trans-portam, ar kuru ierodas tūristi. Ja iestrēgušās automašīnas atbrīvojas no smilšu slazda ar cilvēku palīdzību, tad autobusi te iestrēgst stabili un uz ilgu laiku. Tad jau bez traktora palīdzības vairs neizdodas atstāt šo tūrisma objektu ar lamatām. Tieši šajā vietā nesen notika traģisks gadījums, kad, velkot laukā, gāja bojā lielkravas mašīnas vadītājs, kurš pieļāva liktenīgu kļūdu un apstājās it kā iekārtotā autostāvvietā. Otrkārt, Piloru ozolu audzei nav apkopēja. Līdz ar to aizsargājamais stūrītis tagad pārvērties par izgāztuvi. Apkārt pārpildītām urnām pacēlušās atkritumu kaudzes. Nav grūti iedomāties, kādā noskaņojumā šo unikālo gleznaino vietu atstāj tūristi ne tikai no daudzām Latvijas pilsētām, bet arī no citām valstīm.

Teritoriāli Piloru ozolu audze pieder Andzeļu pagastam, un ļoti žēl, ka akūtā problēma ātrāk sasniedza redakciju nekā pašvaldību. Tagadējie laiki ir zīmīgi ar to, ka mēs visi esam iemanījušies rādīt ar pirkstu uz citu. Ja autostāvvietas celtnieku kļūdu labojums prasa milzīgus līdzekļus, tad kārtību tūrisma objektā varētu kādu laiku uzturēt arī sabiedriskā kārtā, bet... Man izdevās sazināties pa telefonu ar Nacionālā parka “Rāzna” darbiniekiem. Gan Oļģerts Leitāns, gan Aina Skrebele izteica kopējo viedokli: “Piloru ozolu audzes teritorijas juridiskā nodošana aizkavējusies. Šī iemesla dēļ AS “Latvijas Valsts Meži” pārtraukusi populārās atpūtas vietas kopšanu, bet Nacionālais parks “Rāz-na” to vēl nav uzsācis. Taču nākotnē šī problēma tiks atrisināta, iespējams, realizējot projektu.”

Kā saka, loks noslēdzies. Personīgi man šķiet, ka problēmu esam radījuši mēs, nevis iebraucēji tūristi. Daudzie plastikāta šķīvji, glāzes, kā arī sasistās pudeles ar uzrakstu “Agdam” dod man tiesības apgalvot, ka vislielāko “artavu” lieliskās atpūtas vietas piemēslošanā dod aborigēni. Jau kuro reizi lūdzu jūs, pikniku cienītāji, ievērot vienu: pēc atpūtas dabā neatstājiet nekādas pēdas par savu uzturēšanos ezera krastos vai bērzu, priežu un ozolu paēnā. Savāciet pudeles, plastikāta traukus un citus atkritumus, salieciet tos maisos un atcerieties, ka katrā ciematā ir atkritumu konteineri. Ja mēs to iemācīsimies darīt, tad sāksim cienīt vispirms sevi, bet Latgales viesi aizvedīs par mūsu ezeru novadu vislabākās atmiņas. Tikai tad dabai kļūs vieglāk, jo tīri ir nevis tur, kur sakopj, bet gan tur, kur nemet atkritumus. Šajā sakarā gribu vērsties pie saviem kolēģiem makšķerniekiem. Piemēslotie upju un ezeru krasti zīmīgi liecina par ļoti zemo atpūtnieku kultūru. Aizvien biežāk sastopu cilvēkus, kuri pēc copes aizved no krastiem ne tikai savus atkritumus. Mums visiem jāseko tādam piemēram un jāmāca to darīt bērniem. Eiropas pilsoņi ir augstas kultūras nesēji, kuri saudzīgi izturas pret dabu. Ja pie mums ieklīdīs mežu tīrības aizstāvis Cūkmens, tad jau droši salauzīs kāju. Un ne tikai Piloru ozolu audzē. Uzmanīgāk ielūkosimies apkārtējā pasaulē, kas smok no “civilizācijas” spiediena.

Aleksejs GONČAROVS