Starp diviem ezeriem

Uz rajona dīķu konkursu retumis pienāk pieteikumi, taču visbiežāk mēs paši meklējam mākslīgās ūdenstilpes, kas nav redzamas no ceļiem. Ezernieku pagastā man pateica pāris adrešu, un es izvēlējos Dorofejevus, ar kuriem agrāk nebija izdevības iepazīties. Tā ir tieši viena no atjaunotajām mājām, kuru biju sen noskatījis.

Jeļena sagaidīja mani ļoti laipni, bet, kad pateica, ka vecākajam dēlam Vladislavam apritēja divdesmit gadu, es vienkārši biju pārsteigts. Ar divgadīgo Artjomu klēpī viņai varēja dot gadus trīsdesmit, ne vairāk. Zinot to, mana jaunā paziņa mierīgi uzņēma komplimentu. Vidējam dēlam Oļegam ir septiņpadsmit, viņš pašlaik apgūst celtniecības specialitāti Daugavpilī. Vecākais dēls pēc mehāniķa diploma saņemšanas apņēmies meklēt darbu galvaspilsētā: Latgalē pašlaik nav ko darīt. Katra ģimene ir atsevišķa vēsture. Jeļena pārsteidza mani ar to, ka izrādījās rīdziniece. Kopš bērnības mīlēja dzīvniekus un veterināro tehnikumu izvēlējās apzināti. Mācību laikā brauca paciemoties pie draudzenes Viktorijas, te, ciematā Ežezera krastā, arī iepazinās ar Vitāliju. Kāzas nosvinēja tikai pēc gada, bet, kad jauno vīru iesauca armijā, dzīvesbiedre dzīvoja pie viņa vecākiem. Vēlāk sākās nesaprotamie pārbūves laiki, taču jaunlaulātie pieņēma lēmumu: vajadzīga sava māja.

Tas, kurš atceras, zina, cik sarežģīti bija būvēties deviņdesmito gadu sākumā, kad pat naglas bija deficīts. Katrs sākums ir grūts, un nepabeigtā sovhoza māja, kuru privatizēja dzīvesbiedri Dorofejevi, sāka pārvērsties. Celtniecības periods ievilkās uz veseliem sešpadsmit gadiem, un katru ar grūtībām nopelnīto latu taupīgie saimnieki izlietoja savas mui-žas iekārtošanai. Ģimenē, kurā ir trīs mantinieki, šī iecere šķiet neiedomājama, taču, kā saka, acīmredzams fakts. Istabās mūs-dienīgs interjers ar mēbeļu un sadzīves piederumu pilnu klāstu. Pagalmā visskaistākā izskatās piena telpa, kas veiksmīgi savienota ar garāžu. Jeļenas māte, kura strādā Anglijā, uzdāvināja znotam importa vārtus garāžai. Jau kuro reizi pamanu, ka saimniecības ēkas zemniekiem izskatās greznākas par pašu māju. Vitālijs arī atzinās, ka laiks nomainīt šīfera jumtu virs galvas, tikai viena problēma - trūkst naudas.

Rūpējoties par mājas kopējo harmoniju, gleznainā dīķa krastā saimnieki būvē gan pirtiņu, gan atpūtas namiņu, kas ļoti zīmīgi liecina: šī vieta nekad nebūs tukša. Patiešām te ir neparasti skaisti. Divsimt soļu attālumā - Ūdrija ezeriņa krasts, pavisam tuvu arī līdz gleznainajam Ežezeram. Savas zemes pārpārēm (ap septiņiem desmitiem hektāru), ir arī mežs, kas veicina celtniecības tempus.

Vissāpīgākā tēma ir lauksaimniecības rentabilitāte. Par ko var runāt, ja viena litra ekstra klases piena iepirkuma cena ir piecas reizes zemāka par litra dīzeļdegvielas cenu. Izmēģinājuši dažādas specializācijas, beigu beigās dzīvesbiedri Dorofejevi pievērsās slaucamo govju audzēšanai. Tuvākajā laikā to skaits palielināsies līdz sešiem ragulopiem, taču gan Jeļena, gan Vitālijs saka, ka tā nav izeja - abiem jāmeklē darbs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka divus gadus vecais Artjoms drīz ies vietējā bērnudārzā.

Uzņemt ģimenes foto šoreiz neizdevās: fotografēšanas laikā piebrauca piena vedējmašīna, un Vitālijs tūdaļ aiz-steidzās. Bija laiks, kad Dorofejevi sūtīja pienu uz Preiļu siera rūpnīcu, taču tagad dod priekšroku starpnieku kooperatīvam Kaunatā, no kurienes Latgales izejviela aizceļo uz galvaspilsētu. Komercdarījumos lauku darbarūķi joprojām saņem minimālu peļņu. Taču ko var darīt, un atklātajā sarunā bijusī rīdziniece atzinās: “Mēs vienalga saimniekosim laukos.”

Dīķis patiešām kļūst par piemājas saimniecības “Putnu kalni” galveno rotu. Mežos, kas atro-das kaimiņos, putnu dziesmas un čivināšana neapklust līdz vēlam rudenim. Mākslīgajai ūdenstilpei ir divi trumpji: tas par trim metriem paceļas virs kaimiņu ezera ūdens spoguļa un izskatās lieliski ar saliņu, kuru zemes rakšanas darbu gaitā piedāvāja atstāt pieredzējušie melioratori. Var iedomāties, cik skaisti izskatīsies miniezers, kad tiks pabeigti krastu labiekārtošanas darbi. Agrāk te bija purvs, uz kuru satecēja daudzi avoti. Vitālijs paskaidroja, ka bija ļoti grūti izvēlēties vietu mājai, jo visur ir pazemes āderes.

Kas sakāms par zivju ielaišanu dīķī, tad šo darbu sekmīgi paveica pīles. Paši saimnieki ielaida karpu mazuļus, taču vērtīgās zivis kļuva par vieglu ieguvumu ūdelēm. Jau kuro reizi lauku cilvēki sūdzas man par šiem rijīgajiem zvēriņiem, kuri iznīcina zivkopju pūliņus. Svarīgs ir kas cits: dīķis ir garantija tam, ka cilvēki šajā laimīgajā vietā dzīvos ilgi. Bla-kus Dorofejevu mājai - Vitālija māsas ģimenes jaunbūve, arī draugu viņiem ir atliku likām. Bet saskarsme, kā zināms, ir cilvēku attiecību aug-stākais mērķis. Īpaši jau laukos, kas pārdzīvo ļoti grūtus laikus.

Aleksejs GONČAROVS