Tirgus cenas: liela gribēšana...

Šķita, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu valsts par miljardiem latu no Eiropas kopējā budžeta iegūs ekonomiskās attīstības stimulu. Taču neviens no valstsvīriem pat neieminējās par augstas tehnoloģijas uzņēmumu celtniecību, jaunu darba vietu radīšanu, kas varētu apturēt darbaspējīgu Latvijas iedzīvotāju izbraukšanu uz attīstītākajām valstīm. Ja pirms četriem gadiem 67% Latvijas pilsoņu priecīgi nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad pašlaik strauji aug eiroskeptiķu skaits.

Pat vienkāršam mirstīgajam ir skaidrs: valstij nav attīstības koncepcijas, tāpēc kabinetu ļaudis arī turpina nesodīti izšķiest budžeta līdzekļus. Kas būs rīt, to neviens nezina, un es domāju, ka izsludinātie tautas balsojumi pārvērtīsies par budžeta līdzekļu kārtējo tukšu tēriņu. Pa to laiku inflācijas cilpa vēl ciešāk savelkas ap kaklu tam, kurš mēģina cīnīties par izdzīvošanu ar minimālām algām vai pensijām. Krīzes periods iestājies arī Latgales laukiem, kur iepirkuma cenas jāuzskata kā ņirgāšanos par lauksaimniecības produkcijas ražotāju.

Pēdējos pāris gados cenas veikalos pirmās nepieciešamības precēm paaugstinājušās vairāk nekā divas reizes. Atbilstoši uz to reaģēja arī vietējie lauksaimniecības produkcijas tirgi. Apmeklējot Krāslavas un Dagdas tirgus, es nonācu pie bēdīga secinājuma: šī gada vasaras sezona paliks Krāslavas rajona vēsturē kā rekorda sezona cenu kāpuma ziņā. Nekādā ziņā neņemos nosodīt cilvēkus aiz letēm: noteiktās cenas pilnībā atbilst veikalu cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka dārzeņkopja un dārzkopja izdevumi ceļas bez mitas. Cik atceros, pirmo reizi svaigu gurķu cena 1 lats par kilogramu noturējās līdz jūlija pirmajai dekādei un tikai tagad nolaidās līdz 80 - 70 santīmiem. Turpina pārsteigt arī pirmo tomātu cenas, kas vēl pagājušajās brīvdienās svārstījās no 2 līdz 1,5 latiem par kilogramu. Attiecīgi maksā arī jaunie kartupeļi un kāposti (70 - 80 santīmu par kilogramu). Neteikšu, ka tirdzniecība ritētu rosīgi, taču zināms pieprasījums ir. Rosīga tirgošanās palikusi tikai atmiņās...

Nekādi nevaru saprast, kāpēc gandrīz tukšs palicis tirgus ar paviljoniem un autostāvvietām Daugavas krastā? Vairākums dārzeņu produkcijas pārdevēju pārvietojās pie universālveikala ēkas, kur pulcējas vairāk cilvēku cerībā nopirkt akcijas preces Lietuvas tirdzniecības centrā. Krāslavieši, kuri nav nekādi bagātnieki, precīzi seko tam, kādos lielveikalos var nopirkt lētākas preces. Pašlaik taču greznuma preču kategorijā nokļuvusi pat kvalitatīva maize, nemaz jau nerunājot par zivīm.

Jūlijs ir karstākais ogu sezonas laiks, tikai dārzu un mežu velšu tirdzniecība norit gausi. Dārza zemeņu cenas arī pašlaik turas no 2 līdz 1,5 latiem par kilogramu. Daudzi dod priekšroku pirkt ievārījumam šogad ražīgos ķiršus, turklāt par normālu cenu (1,20 Ls/kg). Meža ogu neraža tiešā veidā ietekmēja tirgus cenas. Nesen, atgriežoties no komandējuma, es pie Grāveriem pa-ņēmu mašīnā divas pazīstamas krāslavietes, kuras vīlušās atgriezās no meža. Astoņās stundās viņām izdevās salasīt tikai spainīti melleņu. Viņas pastāstīja, ka ogas nav ražīgas un ir sīkas. Lūk, kāpēc Krāslavā par mellenēm stabili prasa divus latus litrā, bet Dagdā var nopirkt par pusotru latu. Šogad nav daudz arī meža zemeņu, un šīs dziednieciskās ogas maksā ne lētāk par mellenēm.

Ļoti sāpīgi šajā situācijā ir tas, ka Krāslava lēni, bet pārliecinoši pārvēršas par pensionāru pilsētu. Skaidri zinu: daudziem padzīvojušiem pāriem, vēl jo vairāk vientuļiem cilvēkiem, nav pa spēkam apkopt sakņu dārzu vai doties uz mežu. Pensijas piemaksas nekad nepanāks inflāciju, tāpēc vitamīnprodukcijai vecie cilvēki labākajā gadījumā var tikai uzmest aci. Pēdējā laikā arī ievesto apelsīnu, citronu un vīnogu cenas paaugstinājušās līdz līmenim, kas nav sasniedzams pensionāriem. Kā saka, liela gribēšana, maza varēšanu. Kad sāksies jaunā apkures sezona, var būt vēl ļaunāk...

Aleksejs GONČAROVS