60 jubilejas gadi

Viņi nemaldījās, jo tikai šādās kopējās saimniecībās ir strādāt ražīgāk, lielāka atdeve, palielinās atdeve, labāk tiek apstrādāta zeme, uzlabojas dzīvnieku ciltslietu darbs, nevajag pavasarī dedzināt kūlu.

Man laimējās, ka es atnācu strādāt uz kolhozu “Brīvība” 1971. gadā, es biju toreiz pats jaunākais speciālists, līdz tam es biju nostrādājis 2,5 gadus Čapajeva vārdā nosauktajā kolhozā, (tagad Robežnieku pagasts, Novļāni), tur es strādāju par elektriķi, arī pārcēlies uz “Brīvību”, līdz pat šim laikam, nu jau 37 gadus, strādāju par elektriķi, tagad es esmu pats vecākais strādājošais “Brīvībā”, tas ir vairāk kā pusi no “Brīvības” pastāvēšanas vēstures mans darbs un mūžs saistīts ar “Brīvību”, tās ir manas otrās mājas.

Pats izcilākais priekšsēdētājs kolhozā “Brīvība” bija Aleksandrs Jakovļevs - Sociālistiskā darba varonis, viņš nostrādāja 25 gadus, vadīja kolhozu “Brīvība” - tas tika apbalvots ar ordeni “Godazīme”. Šādu apbalvojumu nedeva par skaistām acīm, bet pa pašaizliedzīgu darbu. Gāja gadi. Atnāca perestroikas laiks, tad bija īstā brīvība ar šoka terapiju, kad cenu politika piespiedu kārtā bagāto kolhozu pārveidoja par paju sabiedrību, galīgi izputināja, tādos apstākļos darbu pieņēma saimniecības agronoms, tagadējais izpilddirektors Anatols Viškurs. Viņš saskārās ar milzīgām grūtībām, kā iepriekš izteicos, kad par realizēto produkciju maksāja maz, daudzas firmas bankrotēja un tajās “sadega” mūsu ienākumi. Kādas grūtības izbaudīja un “Brīvību” saglabāja tikai Anatola Viškura stiprais gribasspēks, viņa pašaizliedzīgais darbs, brīžiem vot-vot varēja neizturēt nervi, jo bija laiki tuvu izmisumam. Tikai pateicoties viņam “Brīvība” dzīvo vēl šobaltdien. Šī cilvēka priekšā jāņem cepuri nost. Varu pateikt, ka Krāslavas rajonā nevienas līdzīgas saimniecības nav. “Brīvībā” strādā zelta cilvēki, viņi nav pesimisti, nav arī optimisti, bet tādi, kas reāli skatās uz dzīvi.

Jānis ANDREJEVS, SIA “Brīvība” elektriķis, Dagdas pagasta deputāts