Jauns vēstures tūrisma ceļvedis “Napoleona karaspēks Latvijā”

Klāt vasara un klāt arī jauns ceļvedis - šoreiz pa Napoleona kara vietām Latvijā. Neticami, bet mūsu vēsturē ir arī baltie laukumi, un tieši šis franču un prūšu apvienotās armijas iebrukums un Kurzemes okupācija ir bijis vismazāk pētītais un aprakstītais periods Latvijas vēsturē.

Šeit pusgada laikā notika ne tikai veltīgā Rīgas priekšpilsētu dedzināšana, bet tika arī sarīkoti vairāki pamatīgi uzbrukumi un izcīnītas asiņainas kaujas. Kā izrādās, visas šīs kaujas krievu armijai bija ļoti neveiksmīgas un tas kļuva par iemeslu tam, ka visās vēstures grāmatās tās tika apzīmētas kā “nenozīmīgas sadursmes”.

Jaunajā ceļvedī par to visu ir sīki un pamatīgi izstāstīts, turklāt aprakstītos notikumus var aplūkot ne vien ilustrācijās, bet arī konkrētajās vietās. Grāmatā ievietoti gan kauju plāni, gan arī sīkas kartes, kā atrast šos ar 1812. gada karu saistītos objektus. Apkopoti arī daudzie tautas nostāsti, kas bieži vien vēsta par bēgošās armijas noslēptajām bagātībām.

Grāmata veidota tūrisma ceļvedim neraksturīgā stilā un daļēji atgādina populārzinātnisku vēstures enciklopēdiju, jo satur 15 palīgnodaļas par visdažādākajiem jautājumiem, kas raksturo laikmetu: sākot ar ievērojamākajiem militārajiem darbiniekiem un beidzot ar šī laikmeta modi, mēbelēm un pat prostitūciju. Ceļvedis ir bagātīgi ilustrēts ne vien ar mūsdienu fotogrāfijām, bet arī ar seniem attēliem no muzejiem un arhīviem. Ir arī pievienots kāds ļoti interesants dokuments faksimilā, kas tolaik bija izlīmēts Jelgavas ielās un ko iedzīvotāji pēc tam kā cēlu piemiņu glabāja mājās ierāmētu pie sienas. Arī Krāslava pieminēta vairākos nostāstos, tomēr atrast konkrētus apskates objektus grāmatas autoram neizdevās. Palīdzēt nevarēja arī Krāslavas muzejs. Var-būt iedzīvotāji zina kaut ko vairāk?

Latvijas vēsture ir tik aizraujoša, bet maz pētīta un vēl mazāk populāra. Lai gan franči šo sauca par “mazo karu”, tas tomēr bija notikumiem bagāts un ne bez sekām. Vēl tagad daudzi Latvijas iedzīvotāji var lepoties, ka dzimtas sākums ir bijis kāds no franču karagūstekņiem, kurus izmitināja zemnieku mājās. Grāmatas īpaša vērtība ir plašs izmantotās literatūras rādītājs, personu un vietu rādītāji, kas ļaus ātri orientēties tās raibajā saturā.

A. RADOVICS