Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Saeimā trešajā lasījumā pieņemti vairāki būtiski grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Valsts un Pašvaldības policijas tiesības pieņemt lēmumu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem un piemērot sodu noteikumu pārkāpējiem, kā arī paredz palielinātus naudas sodus par apstāšanos un stāvēšanu neatļautā vietā.

Iepriekš Valsts policija bija tiesīga pieņemt lēmumu notikuma vietā un sodīt autovadītāju par pārkāpumiem, par kuriem likumā paredzēts naudas sods līdz 40 latiem. Šobrīd izskatāmo pārkāpumu kategorija ir paaugstināta līdz 80 latiem, tādējādi turpmāk būs iespējams izrakstīt soda protokolu pārkāpuma fiksēšanas brīdī arī par, piemēram, tādu noteikumu neievērošanu kā atļautā braukšanas ātruma pārkāpšana līdz 40 km/h (sods - Ls 60) un par braukšanu ar automobili, kura stikli pārklāti ar pārklājumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām (sods - Ls 60). Pašvaldības policijai piešķirtas tādas papildus kontroles funkcijas kā lēmuma pieņemšana par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, vadītājam klātesot, un rīkojuma zīmju kontrole par velosipēdu un gājēju celiņiem, kā rezultātā policijas pārstāvji var apturēt un sodīt šo noteikumu pārkāpējus. Turklāt jau-nie noteikumi paredz to, ka gājējus par pārkāpumiem varēs sodīt arī Pašvaldības policija, ne tikai Valsts policija. Svarīgi grozījumi veikti APK panta 149.5 3. daļā, kas nosaka, ka var saukt pie atbildības transportlīdzekļa vadītāju par nepakļaušanos pašvaldības policijas darbiniekam.

Visbeidzot, lai efektīvi cīnītos ar satiksmes noteikumu pārkāpēju visatļautību, būtiski tiks paaugstināti naudas sodi par ap-stāšanos un stāvēšanu neatļautā vietā. Par apstāšanās noteikumu pārkāpšanu tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods no Ls 10 līdz Ls 30. Savukārt par stāvēšanu vietās, kur tas nav atļauts, varēs piemērot naudas sodu, sākot ar Ls 20. Piemēram, sods par stāvēšanu invalīdiem paredzētajās stāvvietās tiks paaugstināts līdz Ls 40.