Māja, kuru svētīs bīskaps

Pirmkārt, apkaimes mežos sēņu sezonā bērzu bekas var pļaut kaut ar izkapti. Otrkārt, visi meža viensētas jaunie iemītnieki ir kā jaunas baraviciņas: spēcīgi, nosauļojušies un arī bērzi viņiem ir gluži kā dzimtā stihija. Papilnam atēdās zemeņu, tagad ienākas mellenes un avenes. Valentīna Stabulniece, trokšņainās lauku mājas saimniece, šajā sakarā trāpīgi pajokoja: “Ogu ir pilns, bet ievārījumu nekādi neizdodas sarūpēt: līdz mājām ogas nenonāk.” Te es arī atcerējos teicienu: “Kur mājās ir zemenes, tur ārsts nav vajadzīgs.” Valentīna apgalvoja, ka lielā kompānija iztiek bez medicīniskās palīdzības: “Reizēm es visu dienu staigāju siltā jakā, bet peldētājus no dīķa nekādi nevar dabūt laukā.”

Lauku mājas saimnieki Valentīna un Igors desmito reizi ņēmuši aprūpē čalojošos iemītniekus saskaņā ar programmu “Audžuģimene”. Ne tikai no sociālās rehabilitācijas centra “Mūsmājas”, bet arī no Rīgas, Daugavpils, Līvāniem. Šogad vasarā te dzīvo 25 īrnieki, kas ir rekordskaits, plus divi mazbērni: Daniēls un Kintija. Vieni savu audzinātāju dēvē par Vaļas tanti, citi - par māmiņu, vēl citi - par omīti. Tā patiešām arī ir: kuplajā ģimenē visi bez izņēmuma apveltīti ar vecāku mīlestību un uzmanību.

Protams, savaldīt tādu trokšņainu saimi nav nemaz tik vienkārši, tikai tētim un māmiņai ir daudz palīgu no vecāko bērnu vidus, jo šajā viensētā bāreņi, vecākiem dzīviem esot, ne tikai pavada vasaras brīvlaiku, bet te viņi gūst lielisku lauku dzīves skolu. Turklāt viņi palīdz vecākiem nevis piespiedu kārtā, bet tikai labas gribas dēļ. Ieraudzījušas ciemiņu, vairākas meitenes uzreiz pajautāja: “Jums tēju vai kafiju, kādas sviestmaizes jums garšo?” No mannas putras, smalkmaizītēm, cepumiem es atteicos, toties ar patiku apēdu kraukšķīgu gurķīti no siltumnīcas un nobaudīju aromātisku tēju.

... Man apkārt rosījās mazākie bērni - vecākie bija aizņemti ar mājas rūpēm. Daži ravēja sakņu dārzu, bet namdaru brigāde apsprieda kārtējā pasūtījuma izpildi. Protams, es pamanīju, ka gada laikā pagalmā parādījušās jaunas šūpoles un tiltiņš. Man pastāstīja, ka drīzumā blakus smilšu kastei pacelsies pasakains namiņš. Viensētas “Pabērži” jauno meistaru slava aizskanējusi līdz pat Priedainei, tāpēc pašmāju namdari sāk pieņemt nelielus pasūtījumus. Es iepazinos ar viņiem un ātri sapratu, ka Pāvels, Dmitrijs un Aleksandrs ir nopietni amatnieki. Arī instrumenti viņiem ir kā nākas. Visi trīs atzinās, ka koka darbi viņiem patīk. Paša ar Dimu man pačukstēja, ka tad, kad paaugsies, kļūs par galdniekiem vai namdariem, bet viņu draugs Saša sapņo par citu - feldšera profesiju. Redzēs, kā būs...

Radās iespaids, ka vecākie bērni ir gluži kā pieauguši. Lai arī viņiem nav paveicies ar ģimenēm, tomēr savā ceļā viņi sastapa labus audžuvecākus, kuriem pietiek sirds siltuma katram, bet tie par pateicību cenšas visādi palīdzēt jaunajiem vecākiem. Tagad viņi kopīgi kaltē sienu. Bērni pastāstīja man, ka piena no vienas govs tādam pulkam ir pamaz, tāpēc vecākiem drīz būs otra slaucama gotiņa. Lauku ēdieni ir visgaršīgākie un visveselīgākie, bet starp meitenēm ir tādas, kuras prot izslaukt govi. Zēni savām rokām sameistaroja vingrošanas stieni, ierīkoja futbola un volejbola laukumu, tagad kārta rotaļu laukumam. Tikai mājas paplašināšana aizkavējusies - audžuvecākiem radušās finanšu problēmas.

Tā ik dienu rūpēs un priekos dzīvo šī kuplā un draudzīgā ģimene. Galvenie jaunumi - no meža: viens ieraudzīja klajumā stirnu, otrs - zaķēnu, bet Andrim laimējās sastapt birztalā piesardzīgu mežacūku. Šajā apvidū ir ļoti daudz mežapīļu, tās lido zemu virs paša pagalma. Pats redzēju.

Taču, kā saka, ar maizi vien paēdis nebūsi. Svētdienās visi dodas uz dievkalpojumu Kaplavas baznīcā, bet atpakaļceļā iegriežas veikalā, kur māmiņa pacienā audžubērnus ar saldējumu. Starp citu, biežs ciemiņš šajā viensētā ir priesteris Janušs Bulašs. Viņš ne tikai runā par Dievu, bet arī pastāvīgi ved jaunos dziedātājus Valentīnu, Zani un Andreju uz dievkalpojumiem Daugavas kreisa krasta baznīcām. To pašu Andreju Kasirovu, kurš tiek uzskatīts par Varavīksnes skolas labāko solistu.

... Man par godu tika sniegts garīgās mūzikas koncerts. Tās pašas dienas vakarā piezvanīja priesteris Janušs Bulašs un paziņoja patīkamu vēsti: 26. jūlijā Dievam tīkamo viensētu Kaplavas pusē apmeklēs un svētīs Jelgavas bīskaps Antons Justs. Priesteris palūdza mani neaizmirst uzrakstīt par to, ka Andrejs Kasirovs būtībā ir ērģelnieks Priedaines, Kaplavas un Elernes baznīcās.

Aleksejs GONČAROVS