Amerikas un Aulejas jauniešu neaizmirstamā tikšanās

Projekta koordinatore Latvijā Anita Ozola piedāvāja mūsu skolas direktorei Vitai Pitrānei iespēju tikties ar šiem jauniešiem. Viņa piekrita un uzņēmās rūpes par pasākuma organizēšanu.

Tāpēc jaukā un saulainā 20. jūnija dienā uz Auleju atbrauca projekta “Sveika, Latvija” koordinatore Amerikā Andra Zommere, trīs skolotāji un 24 jaunieši. Viņi ir latvieši, kas dzīvo ārzemēs, precīzāk, ASV un Austrālijā.

Vispirms viesi devās uz Aulejas pamatskolu, kur iepazinās ar skolēniem, skolotājiem, skolu. Pēc tam visi braucām pie ķeramiķa Ilmāra Veceļa, kurš bija tik laipns un dienu iepriekš krāsnī apdedzināja podus. Apmeklējām arī Aulejas baznīcu. Pēc tam mums visiem bija gardas pusdienas, par kurām jāpateicas skolas pavārei Sandrai Vaišlei. Bet dienas lielāko daļu pavadījām viesu mājā “Lejasmalas”. Tur atbraucējiem mācījām, kā jāsvin Jāņi. Pinām vainagus, cepām desiņas, šasliku un, protams, dziedājām, dejojām un gājām rotaļās, kuras vadīja mūsu audzinātāja Alla Dzalbe. Pat jauniegūtie draugi atzina, ka dejas bija interesantas un jautras, bet audzinātāja - kolosāla. Pārsteidza tas, ka viesi nezināja, kas ir pirts, tad nu mēs centāmies paskaidrot un arī gājām pirtī. Mums bija jāskaidro viņiem, kas ir šašliks, ķīselis, kvasu daži uzskatīja par alkoholisku dzērienu. ”Lejasmalās” uz līgošanu kopā ar mums ieradās etnogrāfiskais ansamblis “Aulejas sievas” un Latvijā vienīgais cimbalas spēlētājs Jānis Jakovelis.

Bija ļoti interesanti iepazīties ar jauniešiem, kas dzīvo citā valstī, pat citā kontinentā. Viņi visi runā latviski, jo savā brīvajā laikā labprāt apmeklē latviešu skolu un ģimenē sarunājas latviski. Tikšanās ar ārzemju bērniem mums visiem bija kas jauns. Bija interesanti, satraucoši, pat bailīgi, bet pēc pirmajiem pārmītajiem vārdiem sapratām, ka viņi tādi paši kā mēs vien ir.

27. jūnijā mēs devāmies uz Rīgu, lai atkal tiktos ar ārzemju latviešiem, kas jau bija kļuvuši par mūsu draugiem. Vispirms mēs devāmies uz Saeimu, kur bija neliela ekskursija. Tad bija ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Pusdienojām atpūtas kompleksā “Lido”. Apmeklējām ASV vēstnieka rezidenci, kur tikāmies ar ASV vēstnieku Latvijā. Gaidītākais pasākums notika vakarā Kara muzeja zālē, kur folkloristu pavadībā apguvām tautas dejas. Bet pats galvenais bija, ka atkal varējām brīvi aprunāties ar Amerikas jauniešiem, iepazīt viņu dzīvi, tradīcijas, uzzināt, kāda ir dzīve otrā pasaules malā.

Pēc šīs tikšanās sāku mīlēt Latviju vēl vairāk, jo ārzemju latvieši par to runā tik aizrautīgi, viņi priecājas par tādām lietām, kas mums nešķiet nekas īpašs. Viņus ir pārsteigusi Latvijas daba - svaigais un tīrais gaiss, daudzie meži, lopi, kurus ceļa malās varēja redzēt, ezeri - un vēl daudz kas cits. Pirms jauniešu atbraukšanas uztraucāmies par to, ka viesi nepratīs latviešu valodu un mūs nesapratīs, bet izrādījās, ka viņi, dzīvodami ārzemēs, to iemācījās labāk nekā dažs labs, visu mūžu dzīvodams Latvijā. Aizkustinoši šķita tas, ka vienas meitenes mūža sapnis ir kādreiz audzēt lopus un dzīvot Talsu apkārtnē, kur viņa ir dzimusi, bet viena gada vecumā kopā ar vecākiem pārcēlusies uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Atvadoties mēs apmainījāmies ar e-pastu adresēm, un mūsu draudzība turpināsies.

Šis brauciens uz Latviju viesiem bija kā sapnis, jo viss, par ko viņi mācījās skolās, ko stāstīja vecāki un vecvecāki, bija kas nezināms. Bet tagad jaunieši to varēja redzēt un izbaudīt. Protams, arī mums tas bija neaizmirstams, pozitīvām emocijām bagāts piedzīvojums, par kuru jāpateicas Aulejas pamatskolas direktorei Vitai Pitrānei un Aulejas pagasta priekšsēdētājam Aivaram Umbraško, kuri uzņēmās rūpes par šī pasākuma organizēšanu.

Skolasbiedru atsauksmes par šo pasākumu.

Monta Lipšāne:” Pirms tikšanās domāju, ka amerikāņi ir ļoti nopietni un mēs ar viņiem slikti sapratīsimies. Bet izrādījās, ka viņi ir jautri, mīļi, atsaucīgi. Biju ļoti izbrīnīta par to, cik labi viņi runā latviski.”

Guntars Ļuta:” Sākumā, kad man piedāvāja divas dienas pavadīt kopā ar vienaudžiem no Amerikas, es gribēju atteikties, jo vasarā var darīt daudz ko interesantu. Bet tagad esmu priecīgs, ka piekritu. Tas bija kolosāls pasākums.”

Ilze Puntuža:” Brīnos par to, ka tālajā Amerikā dzīvojošie tautieši tik labi runā latviešu valodā, katru nedēļas nogali apmeklē latviešu skolu, apgūst mūsu tautas tradīcijas. Ievēroju, ka baznīcā viņi lūgšanu skaitīja arī latviski.”

Salvis Stepiņš:” Bija ļoti skumji atvadīties no jaunajiem draugiem, bet es ceru, ka mēs tiksimies jau nākamvasar.”

Kristīne DZALBE, Aulejas pamatskolas skolniece