Neaizmirstiet savējos!

Indras pašvaldības teritorijā ir 15 kapsētas, pāris no tām ir salīdzinoši bēdīgā stāvoklī, neskatoties uz pašvaldības pūlēm un praktisko ieguldījumu piegulošās teritorijas un kapu sakopšanā. Diemžēl šajā pierobežas pašvaldībā arī izveidojusies situācija, ka kapi kļuvuši bezmaz par vienīgo izmirušo ciematu pastāvēšanas liecinieku.

“Mums ir vismaz divas kapsētas, kuru tuvākajā apkārtnē ļaudis vairs nedzīvo, pēdējo gadu laikā tajās nav veikts neviens jauns apbedījums, un tikai dažas kapu kopiņas piederīgie kopj regulāri,” stāsta pagasta padomes priekšsēdētāja Olga Jokste. “Pārējās nav vairs kam kopt, vai arī apbedīto tuvinieki atbrauc labi ja reizi gadā. Tur, kur cilvēki vēl dzīvo kompakti, kapi ir labi sakopti, nevar salīdzināt ar pārējiem.”

Pagasta pašvaldība nav vienaldzīga un vasaras laikā veic dažādus kapu uzturēšanas darbus, nodarbinot algotajos sabiedriskajos darbos strādājošos. Tā kā vienlaicīgi visos kapos strādāt nav iespējams, tad prioritārā secība tiek ievērota atbilstoši kapusvētkiem. Tuvojoties kapusvētkiem, strādnieki izpļauj un izcērt krūmus kapu teritorijā un aiz žoga, atved smiltis, saved kārtībā visu aizmirstās kopiņas un veic citus nepieciešamos labiekārtošanas darbus. Piemēram, šogad četrās kapsētās vecie iepuvušie centrālie krusti tika nomainīti pret jauniem. Pašvaldība organizē melnā darba veikšanu, taču piederīgo kapu kopiņas gan ir jākopj tuviniekiem. Var droši apgalvot, ka Indras pagastā lauku apbedījumu vietas nav aizmirstas ne no pašvaldības, ne no iedzīvotāju puses. Tomēr pagasta padomes priekšsēdētāja sarunā lika noprast, ka vēlētos, lai mirušo piederīgie, pat ja viņi šodien dzīvo tālu no dzimtajām vietām, biežāk nekā reizi gadā apmeklētu tuvinieku kapus un pienācīgi sakoptu viņu kopiņas.

Juris ROGA