Mēs dzīvojam interesantā pasaulē: tā saucamās reformas nāk nevis par labu, bet gan par ļaunu vienkāršiem cilvēkiem.
Dīvainie pārkārtojumi “Latvijas pasts” sistēmā jau pērn radīja sajukumu abonētās preses piegādes ziņā visā Latvijā, jaunais pasta serviss ne pa jokam satrau-cis arī Latgales klientus. Kas un kādēļ pasteidzās samazināt lauku pastnieku skaitu, iesēdināt viņus dārgos automobiļos, tajā pašā laikā daudzās Eiropas valstīs vēl arvien tiek iz-mantoti velosipēdi.
Jaunā, mehanizētā sistēma tikai saasināja komunikabilitātes problēmu, bet daudzi laucinieki, it īpaši viensētās, daudz stiprāk izjūt vientulību. Viņi tagad redz pastnieku savā sētā labākajā gadījumā tikai reizi mēnesī - kad atnes pensiju. Jaunajos apstākļos pakas vai banderoles saņemšana pasta klientiem sagādā vēl papildus izdevumus. Tādējādi pat dāvana no visas sirds var nepatīkami pārsteigt jubilāru. Prieka vietā iznāk sarūgtinājums.
Acīmredzot reformas autori centās skriet pa priekšu visai Eiropai un domāja tik globāli, ka paši nepamanīja, kā sakrājās milzīgi kredīti, kas arī turpmāk tikai paaugstinās dažādu pasta pakalpojumu tarifus. Jau tagad pusi avīzes “Ezerzeme” abonēšanas cenas jāmaksā pastam par piegādi, bet kā būs tālāk? Pasta priekšnieki izdomā izstrukcijas, kas izdevīgas tikai savai sistēmai, savukārt cilvēku jeb klientu intereses nevienu neuztrauc. Visiem par pārsteigumu sabrukuma procesi mūsu valstī nekādi neiet mazumā un Latgales izmiršanas procesu tagad sekmē arī “Latvijas pasts”.
Lauku ļaužu panīkumu un izmisumu mēs, žurnālisti, jūtam visu laiku, kontaktējoties ar viņiem. Cerība uz labāku rītdienu ir izdzisusi, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc notiek piespiedu migrācija ne tikai no ciemiem un ciematiem, bet arī no Latgales pilsētām. Vēl šausmīgāka ir progresējošā vienaldzība vienam pret otru. Latvijas nomalēs taču palikuši vienīgi invalīdi un cilvēki gados, kuriem kopējo pastkastīšu atrašanās vietu normatīvi radījuši papildus problēmas, īpaši šķīdonī un ziemā. Instrukcijas, kas ātrumā tapušas pilsētu kabinetos, stāv pāri veselajam saprātam, bet vietējās avīzes kļuvušas lasītājiem par pēdējo prieku, no kura arī laiks atvadīties.
Tiešā telefona līnija par pasta pakalpojumu servisu nekļuva par karstu. Visdrīzāk cilvēki, kuri nekam vairs netic, ir sapratuši, ka ar pastāvošo sistēmu viņiem galā netikt un pat netaisās cīnīties par savām tiesībām. Mēs visi kaut kā negaidīti dzīvojam tādā valstī, kur neviens ne par ko neatbild. Lauku iedzīvotāju kopējo viedokli pauda Regīna Muižnieka, Krāslavas un Dagdas novada avīzes ilggadēja abonente: “Pēc Muiznieku pasta nodaļas aizvēršanas ciet, visi vietējie iedzīvotāji bija neapmierināti. Agrāk par komunālajiem pakalpojumiem mēs maksājām uz vietas, tagad jābrauc uz Šķauni. Tagadējās autobusu satiksmes apstākļos tas ne tikai vairs nav pa kabatai, bet arī aizņem daudz laika. Ar paku saņemšanu vispār neiedomājamas grūtības: vai nu pats brauc uz Dagdu, vai arī piemaksā latus par piegādi uz Šķauni, tas nozīmē, ka atkal jāpošas ceļā. Visiem zināms, cik tagad “bagāti” pensionāri, turklāt atkal palielinājušās cenas medikamentiem. Sarežģītāk noformēt abonementus avīzēm.Vārdu sakot, pasta serviss atstājis novārtā laukus. “Tādus pašus argumentus par sliktu pastam nācās uzklausīt pirms dažām dienām Priežmalē. Vietējā pasta nodaļā apstiprināja, ka abonentu skaita samazināšanos izraisīja nevis inflācija, bet gan pasta apkalpošanas pasliktināšanās. Kamdēļ tad vajadzīgas reformas, ja tās iznīcina gadiem veidoto sistēmu? Pasaules prakse rāda, ka nežēlīgas konkurences apstākļos visdzīvotspējīgākās izrādās vietējās avīzes, no tām abonenti atsakās no pēdējām.
Redzams, ka pasta reformatori gājuši īsāko ceļu: mēģina tikt galā ar neizdevīgajiem lauku klientiem, lai iegūtu rentabilitāti pilsētās. Princips “peļņa par katru cenu” nav savienojams ar vispārpieņemtajām humānajām vērtībām un demokrātiskajām brīvībām, kuras nenogurstoši deklarē Latvija kā pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts.
Nobeigumā laikraksta “Ezerzeme” redakcijas vārdā atvainojos visiem abonentiem, kuri izjutuši nopietnas grūtības un neērtības, šogad saņemot avīzes. Strādājot minimālā sastāvā, mēs darām visu iespējamo smagajā izdzīvošanas cīņā, kurā piedalās arī mūsu un jūsu laikraksts. Mēs ticam skaidrā saprāta uzvarai. Pasaule turas uz katra sirdsapziņas, bet labu cilvēku ir vairāk nekā mums liekas. Kopīgi cerēsim, ka pašlaik esošā sociāli tikumīgā krīze ir pārejoša. Panika sākusies pat varas piramīdas pašā augšā.
Aleksejs GONČAROVS