Pārdomas pēc Jāņiem

Astoņpadsmit gadus mēs ceļam kārtējo gaišo nākotni, bet “sasniegumus” esam guvuši tikai vienā nozarē - spekulatīvajā ekonomikā. Latvijas miljonāru skaits sasniedzis 1000, un pēdējā gadā vien tas izaudzis par ceturtdaļu! Pilnīgi nodrošinātu un laimīgu mūsu valsts cilvēku pulkam var attiecināt arī amatpersonu milzīgo armiju. Pagājušajā gadā vien izdevumi ministriju un citu valsts struktūru darbinieku algošanai paaugstinājušies par ceturtdaļu un sasnieguši iespaidīgu summu - 559,86 miljonus latu, bet kādi ir gudrās vadības rezultāti?

Neapstrīdams fakts: mūsu valstī tirgus ekonomika ne tika izraisīja sabiedrības noslāņošanos, bet arī tikumisko vērtību zaudēšanu. Visu līmeņu vadītāji, izrādot nenogurstošu mīlestību par sevi, nedomā par to, ka viņi iedzīvojas bagātībā no nodokļiem, kas arī vairo mazturīgo rindas. Pilnīgi bez žēlastības tiek apkrāpti pat strādājošie pensionāri, kuri spiesti atteikties no pelnītās atpūtas. Arī rekorda inflācija nav nekas cits kā nabadzīgo nodoklis.

Krīzes melno spārnu satraucošā ēna pārņēmusi visu Latvijas teritoriju, taču kā vienmēr visgrūtāk klājas latgaliešiem. Par 500 darba vietām savus štatus samazināja Rēzeknes rūpnīca “Rebir”, kuras saimnieki nolēma pārvietot ražotni... uz Ķīnu. Jauns bezdarba vilnis pārņēmis arī Krāslavu, kur apstādināta lielākā kokapstrādes ražotne. Grūti klājas piemāju un zemnieku saimniecību īpašniekiem: paaugstinātās prasības piena kvalitātei izraisīja iepirkuma cenu krasu lejupslīdi. Tirgus politikas trūkums valstī izraisīja to, ka galveno peļņu savā starpā dala starpnieki un pārstrādātāji, bet lauksaimniecības produkcijas ražotāji vai nu saņem minimālu rentabilitāti, vai arī cieš zaudējumus. Kāda vienkārša sieviete no Indras man atzinās, ka viņa iekārtojās strādāt par tehnisko darbinieci tikai tāpēc, lai... būtu līdzekļi turēt govi. Pazīstams dārzeņu audzētājs Izvaltā pasūrojās, ka viņš pats vedot siltumnīcā audzētos gurķus uz Daugavpili, kur pārpircēji par kilogramu kvalitatīvas produkcijas viņam dod 50 santīmus, bet paši pārdod par divreiz augstāku cenu. Kurš un par ko saņem galveno peļņu?

Lai novērstu cilvēku uzmanību no vissāpīgākās augsto pārtikas produktu cenu problēmas pārtikas preču veikalos, galvaspilsētas politiķi neizgudroja neko labāku, kā turpināt cīņu pret galveno korupcijas apkarotāju Alekseju Loskutovu. Pēc profesora teiktā Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs Jaundžeikars pat piedāvāja vispār likvidēt KNAB, un var domāt, ka politiķiem ir konkrēts plāns, lai slēgtu pretkorupcijas biroju.

Šajā sakarā interesanta ir sabiedrības viedokļa reakcija. Demokrātiskās sabiedrības cilvēki nedrīkst būt vienaldzīgi. Gan “lietussargu revolūcija”, gan vispārējā prasība organizēt tautas balsojumu par visaktuālākajām problēmām liecina, ka tautas apziņa zināmā mērā ir modusies. Iepriecinoša parādība ir tā, ka TV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” laikā negaidot noskaidrojās, ka Alekseja Loskutova piekritēju skaits gandrīz 20 reižu pārsniedz visu to skaitu, kuri cīnījās par viņa atlaišanu. Telefonaptauja jāuzskata par sabiedrības viedokļa visprecīzāko barometru. Ne jau gadījuma pēc turpmākajās dienās televizoru ekrānos tika ziņots par to, ka viena no varas partijām, iespējams, nebalsos Saeimā par Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata, taču, kā jau varēja gaidīt, ieilgusī sēde noritēja pēc iecerētā sce-nārija: Aleksejs Loskutovs zaudēja darbu.

Pa to laiku satraucošu notikumu lavīna turpina satraukt nestabilās valsts iedzīvotāju prātus. Krasi krītas pieprasījums pēc jauniem automobiļiem, panīkst nekustamā īpašuma tirgus, vēl vairāk sākušas “kosties” ikdienas pieprasījuma preču cenas. Un pēdējais nepatīkamais jaunums: Saeimā tiek izstrādāts jauns likumprojekts, kas paredz palielināt pirmo - sesto klašu audzēkņu minimālo skaitu no 8 līdz 10 skolēniem. Tajā katastrofālajā situācijā, kāda izveidojusies Latgalē, tas var izraisīt lauku skolu slēgšanu. Pārstās eksistēt skola, panīks ciemats. Pamestās auglīgās un meliorētās zemes - tas noziegums, par kuru agri vai vēlu nāksies atbildēt tiem, kuri laupīja valstij nākotni.

Aleksejs GONČAROVS