Laika gaitā dramatiski sarucis ļaužu arī Indras pagastā - minētās pašvaldības teritorijā šodien ir aptuveni 1460 iedzīvotāju.
Jaunu ģimeņu trūkums, zema dzimstība un augsta mirstība ievilkusi dziļas grumbas šīs savulaik plaukstošās lauku pašvaldības sejā.
Pērn visa gada laikā Indras pagasta dzimtsarakstu nodaļā reģistrēta tikai viena laulība, tikpat - šogad. Pagasta vadība no sirds priecājas, ka dzimstība šogad jau pārsniegusi pērnā gada rādītāju, kad reģistrēti tikai pieci jaundzimušie. Pirmajā pusgadā pasaulē nākuši Iļja, Arīna, Valentīns, Valērija, Daņila un Antons. Tikai prieks nav pilnīgs: 2007. gadā izsniegtas 25 miršanas apliecības, šogad - jau deviņas.
Esošā demogrāfiskā situācija visvairāk skar tieši bērnu vecākus, kuri bažījas par skolas likteni. Situāciju laukos uzkurinājusi medijos izskanējusī informācija par iespējamo lauku skolu slēgšanu: ja lauku pamatskolā būs mazāk par 102 skolēniem, bet vidusskolā - mazāk par 162, vismaz 150 izglītības iestādes, kas šobrīd atrodas Latvijas pagastos, no 2010. gada 1. septembra var nākties slēgt. Šie gan ir provizoriski aprēķini, kas izriet no Izglītības un Zinātnes ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kopīgi veidotās darba grupas starpziņojuma, kurā minēts optimālais skolēnu skaits, lai izglītības iestāde varētu pastāvēt. Mūsu rajonā pēc dažiem gadiem varētu tikt slēgtas 13 skolas.
Indras pagasta priekšsēdētāja Olga Jokste apgalvo, ka šobrīd Indras vidusskolai nekas nedraud: “Skolas administrācija un pedagogi ļoti nopietni strādā, lai nokomplektētu vidusskolas 10. klasi. Rezultāts būs redzams augustā, taču mums ir labas cerības to paveikt. Jebkurā gadījumā vidusskolas statusu spēsim saglabāt, jo nākamgad mums būs 11. klase. 12. klases šajā mācību gadā vidusskolā nebija vispār.
Arī šoruden mācības sākumskolā uzsāks pilna komplekta 1. klase, lai gan tā būs skaitliski mazāka, nekā pērn. Tiesa, mūsdienās viss strauji mainās, var gadīties, ka vasarā kāda ģimene negaidīti pamaina dzīvesvietu, bet ceru, ka tas nenotiks.
Izglītības iestāde saņem atbalstu gan no valsts, gan pašvaldībām. Valsts maksā pedagogu algas, bet pašvaldība - tehnisko darbinieku algas, kā arī nodrošina materiālo bāzi un uztur skolu. Skolotāju skaits nesamazināsies, varbūt kādam samazināsies stundu slodze, jo arvien mazāk paliek krievu plūsmas klašu: skolā vēl ir 8. un 9. klase ar krievu mācību valodu. Skola darbosies divās ēkās, lai gan tīri teorētiski varētu izvietoties vienā, bet ēdnīca ir otrā, kurā mācās arī sākumskolas un pirmsskolas vecuma bērni.”
Juris ROGA