Cilvēks un daba — Skandināvijas valstu kulta vērtības

Tā uzskata rajona padomes sociālo jautājumu koordinētāja Olga Muštaviska, kurai sešpadsmit darba gados šajā amatā pirmo reizi bija izdevība pabūt starptautiskajā dienesta komandējumā. Latvijas delegācija, kurā bija 41 sociālās sfēras pārstāvis, veica tālu ceļu ar sauszemes un ūdens transportu.

Plaukstošo Somiju Latvijas ekskursanti vēroja, kā saka, garāmbraucot. Skatienu patīkami priecēja mēreni kalnainās ainavas, ezeru un mežu pārpilnība, taču izcirtumus, kā tas ir pie mums, tur gandrīz nevarēja manīt. Visur bija redzamas apstrādātas zemes, vienkāršas lauku mājas un skaisti sakoptas pilsētas, taču ar divstāvu, trīsstāvu ēkām. Debesskrāpjus, tāpat arī greznas villas savā maršrutā mūsu ceļotāji kaut kā nemanīja.

Galvaspilsēta apbūra ar atturīgu arhitektūras stilu un racionālismu. Apmeklējot Helsinku tirgu, pārsteidza bagātīgs zivju produktu un augļu klāsts. Cenas eiro, taču augstākas par Latvijas cenām. Jūnija sākumā šajā ziemeļvalstī kilograms dārza zemeņu maksāja 4,5 eiro, sātīgas pusdienas ar ceptu lasi — 10 eiro. Valsts, kura attīsta tūrismu, daudz dara viesu labā: informācija uz motorkuģa bija somu, angļu un krievu valodā.

Somijas un Zviedrijas robežu autobuss šķērsoja nemanot. Apsteidzot notikumus, Olga Muštavinska sacīja, ka elektroniskās kartes rada ļoti daudz ērtību tūristiem, kuri apmeklē Skandināvijas valstis. Invalīdi ratiņkrēslos visur izjūt paaugstinātu uzmanību: pandusi, speciālās tualetes kļuvušas par lielpilsētu un mazpilsētu parastiem atribūtiem. Zviedrijā delegācija ieradās no rīta, bet jau pusdienlaikā sākās iepazīšanās ar sociālajiem centriem. Īpaši palicis atmiņā sociālā cent-ra pansionāta apmeklējums. Te dzīvo cilvēki ar īpašām vajadzībām, kuri izjūt komunikācijas grūtības. Šādu labdarības iestādi labprāt apmeklē ne tikai invalīdi, bet arī parastie cilvēki ar pagaidu un pastāvīgiem kompleksiem, tajā skaitā arī bezdarbnieki. Nelielajā ciematā, kuru ieskauj daudzi ezeri, bieži uzturas arī vecāki kopā ar bērniem invalīdiem. Atkarībā no pacientu vēlmēm uzturēšanās laiks sociālajā centrā ir dažāds — no dažām dienām līdz ilgākam laikam. Vieni atbrauc, lai aizmirstu pagaidu sadzīves problēmas, otri, lai atbrīvotos no liekā svara, trešie, lai uzlabotu veselību. Dzīvot var vienvietīgā numurā, ģimenes numurā, bet cienītājiem kontaktēties — arī lielās istabās, kas paredzētas pat astoņiem cilvēkiem. Šādas saskarsmes galvenais mērķis ir patīkama kontak-tēšanās ar domubiedriem, atbrīvošanās no agrākajiem kompleksiem un lietderīga laika pavadīšana, ieskaitot ekskursijas, aktīvu atpūtu... Servisa apkalpošana visaugstākajā līmenī, mūsdienīgas mēbeles, iekārta... Ir lielisks maksas ēdināšanas punkts, kas pilnībā apmierina sociālās iestādes ie-mītniekus, kura kalpo par paraugu tam, kā rūpējas par cilvēku, kurš izjūt pagaidu vai pastāvīgu diskomfortu. Jebkurā gadījumā tiek panākts pozitīvs efekts.

Ja Zviedrijas panorāma bija līdzīga Somijas ainavām, tad Norvēģija sajūsmināja ar kalniem un sniegotām virsotnēm. Tos Latvijas ekskursanti varēja vērot triju pasakaino dienu garumā. Šīs valsts labklājības celšanās iezīmējās sešdesmito gadu sākumā, kad bija atklātas naftas atradnes jūrā. Mieru mīlošās valsts tauta ļoti nopietni izturējās pret demokrātiskajām vērtībām un pastāvīgi virzīja pie varas gudrus, godīgus un patriotiskus vadītājus, kuri vienmēr strādāja cilvēka labā un tālākai perspektīvai. Tā kalnainajā valstī parādījās ceļi, elektro-pārvades līnijas, citi infrastruktūras elementi. Izjūtot izmantojamo zemju lielu deficītu, ikvienu āru kalnu pakājē un terasēs norvēģi pārvērta par mazu civilizācijas brīnumu — oāzi klinšu vidū. Ikviens šīs valsts vie-sis saprot, ka daba ir Norvēģijas kulta vērtība. Pabraukuši pa kalnu ceļiem vairākus simtus kilometru, latvieši nemanīja nevienu pēdu neapstrādātas zemes, nekur neredzēja stihiskas izgāztuves, toties visuviet vēroja augļudārzus un tīrumus, kas pieder mazām specializētām fermeru saimniecībām, kuras apgādā tirgu ar vietējo produkciju plašā sortimentā. Atkarojot no klintīm katru metru, norvēģi pastiprināti būvē serpentīna ceļus tūristiem. Kalnu valsts ar fantastisko skaistumu ātrā tempā attīsta tūrisma industriju.

Stāsta Olga Muštavinska:

“Bagātā valsts pārsteidza mūs... ar turienes cilvēku vienkāršību un civilizācijas harmoniju ar apkārtējo vidi, kas bija vērojama visuviet. Visas ēkas ir vienkāršas, taču pievilcīgas, mēs redzējām velēnu jumtus. Tie domāti, lai neizjauktu vizuālo harmoniju. Pēc Rīgas mēs bijām pārsteigti par to, ka te maz manījām dārgas automašīnas un greznas villas. Tāpēc pilnīgi pamatoti var izdarīt secinājumu, ka mūsdienu Norvēģijā īpaši tiek cienīts askētisks dzīvesveids. Jā, gandrīz visiem ir gan personīgais autotransports, gan ārpilsētas mājas, taču nevienam neienāk ne prātā uzsvērt savu pārticību ar pārmērībām. Visur jūtams racionālisms, tajā skaitā arī apģērbā un dzīvokļu uzturēšanā. Toties šīs bagātās valsts iedzīvotāji nežēlo līdzekļus labdarībai. Lūk, kāpēc arī mēs jau sen kļuvām par labdarības akciju rīkošanas lieciniekiem Baltijas valstīs. Pēc daudzām tikšanām un sarunām ar skandināvu kolēģiem kļuva skaidrs: vērienīga labdarība nav nekāda kampaņa, bet gan visai pārtikušo cilvēku pastāvīga dvēseles vajadzība, kuri atbildīgi ne tikai par savu valsti.

Norvēģijas iedzīvotāju iekšējā kultūra ir īpaša tēma. Mēs neredzējām nevienu nomestu papīrīti vai pudeli, kā arī iereibušus cilvēkus. Starp citu, lielveikalos nav alkoholisko dzērienu nodaļu. Pat vakaros mums nenācās redzēt pusaudžus vai bērnus, kuri slaistītos bez vecāku uzraudzības. Norvēģi uzskata sevi par sporta nāciju, tāpēc tur ļoti populāra ir kalnu slēpošana, velobraucieni, ģimenes izbraucieni ar auto un vasaras mājiņām uz riteņiem, ūdenstūrisms un makšķerēšana. Vārdu sakot, brīnišķīga tauta, kura iemācījusies baudīt dzīvi bez ārišķīgas greznības. Aitas nelielās sakoptās pļavās mums šķita gluži kā no pasakas. Mēs nemanījām nevienu klaiņojošu dzīvnieku — kaķi vai suni.

Kultūra visur — tās ir augstā dzīves līmeņa sekas. Spriežot pēc mūsu gidu stāstījuma, kvalificēts Norvēģijas strādnieks var saņemt līdz 25 latiem stundā! Turklāt valsts labprāt pieņem viesstrādniekus uz zemeņu vākšanas sezonu, zivju pārstrādes uzņēmumos un kotedžu būvē kalnos.”

Atgriezīsimies sociālajā sfērā, kas arī kalpo par vispārējās labklājības spoguli. Pensionāri tur ir priviliģēta šķira, un tiem, kuri mitinās sociālajās iestādēs, tiek piešķirts atsevišķs dzīvoklis ar vismūsdienīgākajām labierīcībām. Aiz sliekšņa labiekārtots personīgs pagalmiņš ar puķu dārziem, mazām arhitektūras formām un pat mājputniem sirdspriekam. Pilnīgs mājas idilles efekts. Gribētājiem dzīvot tādos lieliskos apstākļos jāatdod divas trešdaļas pensijas, un viņi var saņemt visu kvalitatīvo pakalpojumu (tajā skaitā medicīnas) kompleksu. Neatkarīgi no pensionāra vai invalīda ģimenes stāvokļa. Uz katru pansionāta iemītnieku pienākas viens cilvēks no apkalpojošā personāla.

Tur nepastāv bāreņu problēma, vecākiem dzīviem esot, bet, ja gadās pamestie bērni no nelabvēlīgo migrantu ģimenēm, tad viņus labprāt ņem savā aizbildnībā norvēģi — tajā laimīgajā valstī katram mazajam cilvēkam ir reālas tiesības uz laimīgu bērnību.

Rezumējot teikto, Olga Muštavinska konstatēja: “Skandināvijas zemju valsts politika — visu cilvēka labā! Sekojot galvenajam mērķim, bagātā Norvēģija neiestājās Eiropas Savienībā ekonomisko iemeslu dēļ. Tajā skaitā arī tāpēc, lai reāli aizstāvētu mazo un vidējo uzņēmēju intereses, no kā arī veidojas valsts kopējā labklājība. Otrais mūsu patīkamais atklājums — augsti nodrošināto cilvēku pieticīgais dzīvesveids. Norvēģija nedižojas ar miljonāru skaitu, toties lepojas ar sabiedrības toleranci, tajā skaitā arī ar draudzīgu attieksmi pret iebraucējiem. Mēs paši vairākkārt pārliecinājāmies: ikviens norvēģis izdarīs visu iespējamo, lai palīdzētu viesim. Valodu ignorēšana, vēl jo vairāk pazemošana tur izslēgta vispār. Turklāt skandināvi palīdz ļoti daudzām valstīm, lūk, kāpēc Sarkanā Krusta akcijas Norvēģijā notiek konkursa kārtībā — gribētāju atliku likām.

Saskarsmē ar dažādiem cilvēkiem mēs pastāvīgi jutām cieņu un uzticību citam pret citu. Un pēdējais sīkums: mūs patīkami pārsteidza liels tualešu skaits ar augstu komforta līmeni. Absolūti bez maksas!”

Aleksejs GONČAROVS