Desmit gadu kā viens elpas vilciens

Pasākuma norises vieta — Krāslavas novada domes dzimtsarakstu nodaļas telpas, ir dziļi simboliska — šeit patiesībā viss arī sākās. Jautāsiet, kādēļ tāds Eiroreģions vispār tapa? Atbilde meklējama tautu alkās pēc brīvības, proti, pēc Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas valstu neatkarības atgūšanas un robežu atjaunošanas radās jauni ierobežojumi, kuru agrāk nebija. Tēlaini izsakoties, tās bija važas cilvēku prātos, kuras sarāva driskās tautu draudzība. Nopietni — pierobežas pašvaldībām bija nepieciešams rast jaunas sadarbības formas, kurām netraucētu novilktās robežas, atšķirīgā likumdošana, nepietiekamais finansējums, viedokļu daudzveidība. Dziļi simboliski ir tas, ka ideja par pierobežas reģionu pārrobežu sadarbības padomes izveidi 1998. gadā dzima tieši mūsu pilsētā: Krāslava Latvijā, Braslava Baltkrievijā, Ignalina Lietuvā ir vēsturiski pirmās pašvaldības Eiroreģiona “Ezeru zeme” izveidē. Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstīja pašvaldību iniciatīvu pierobežas reģionu sadarbībai, notikumi uzņēma apgriezienus. Šodien Eiroreģionam “Ezeru zeme” ir sadarbība arī ar Krievijas, Polijas, Norvēģijas, Gruzijas, Zviedrijas un daudzu citu valstu pašvaldībām.

Eiroreģiona “Ezeru zeme” jubilejas svinīgo sanāksmi atklāja Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns. Apsveikuma runas sacīja Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja valdes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas 9. saeimas deputāts Gunārs Upenieks, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors Uvis Blūms, Baltkrie-vijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko, Nor-vēģijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas pārstāve un Eirore-ģiona “Ezeru zeme” pirmo projektu patronese Elita Cakule.

Taču ne tikai emocionāli piesātinātās, skaistās runas piepildīja Krāslavas dzimtsarakstu nodaļas telpas: darba atmosfēra caurstrāvoja arī šo prieka pilno notikumu, kura laikā tika parakstīts sadarbības līgums, kuru savstarpēji no-slēdza Glubokoje rajona deputātu padome (Baltkrievija) un Preiļu rajona padome (Latvija). Sēdes tālākajā gaitā Eiro-reģionā “Ezeru zeme” tika uzņemti divi jauni biedri: pozitīvi izskatīts Novopolockas pilsētas (Baltkrievija) deputātu padomes iesniegums un Kupišku rajona (Lietuva) pašvaldības iesniegums. Ir īstais brīdis atšķirt vēstures lappuses: ja 1998. gadā Latviju pārstāvēja četras pašvaldības, Baltkrieviju — arī četras, Lietuvu — trīs, tad šodien Eiroreģionā jau ir 22 dalībnieki: septiņi no Latvijas, septiņi no Baltkrievijas un astoņi no Lietuvas.

Protams, jubilejas sanāksme būtu nepilnvērtīga bez atskata pagātnē par paveikto desmitgadē Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā. Šādu detalizētu atskaiti klātesošajiem piedāvāja Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja vadītāja Ilze Stabulniece, kura izstāstīja Eiroreģiona attīstības ģeogrāfis-kos mērogus, lepojās ar piesaistītā finansējuma apjomiem, iezīmēja nākotnes plānus, uzslavēja sadarbības partnerus. Svarīgākie ir: Latvijas, Lietuvas Baltkrievijas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Norvēģijas vietējo reģionālo pašvaldību asociācija, Lietuvas iekšlietu ministrija, Latgales padome, Vitebskas apgabala izpildkomiteja, Utenas pašvaldības administrācija un Eiroreģions “Pleskava-Livonija”, kurā, līdzīgi kā “Ezeru zeme” mūspusē, sadarbojas Krievijas, Igaunijas un Latvijas pierobežas rajoni.

I. Stabulniece: “Desmitgadi var sadalīt divās piecgadēs. Pirmo var dēvēt par iepazīšanās un mācību laiku, kad pašvaldību un Eiroreģiona darbinieki apguva zināšanas. Tas ir arī uzņēmēju, pašvaldību darbinieku, kultūras, sociālo darbinieku pieredzes apmaiņas un pirmās darbības stratēģijas izstrādes laiks. Otro piecgadi raksturo līdzekļu piesaiste konkrētiem un lieliem projektiem, no kuriem nozīmīgākie ir Kulinārā mantojuma projekts un Velotūrisma attīstības projekts, kas ir pirmais miljonu vērtais projekts, ko mēs ieviesām Eiroreģiona “Ezeru zeme” teritorijā.

Nākamajā piecgadē (2008.-1013. gads) akcents būs uz kultūrsociālās sfēras, infrastruktūras un tūrisma attīstību, kā arī vides aizsardzību.

Šogad jau esam piesaistījuši līdzekļus no Vides aizsardzības fonda, lai izstrādātu lielu projektu vides izglītības jomā un iesaistītu Lietuvas, Latvijas un Baltkrievijas vides izglītībā ieinteresētās darbojošās institūcijas. Rīkosim pieredzes apmaiņas braucienu pa nacionālajiem parkiem Dienvidlatgalē — Augšdaugavā un Ziemeļlatgalē — Rāznas parkā un izveidosim plašu sadarbības tīklu, kurā noteikti plānojam iesaistīt skolas, kas specializējušās vides izglītībā, kā arī sniegsim tām atbalstu. Otrs projekts, kuru izstrādājam, ir satiksmes drošības projekts, kurā plānojam infrastruktūras sakārtošanas pasākumus maģistrālajās ielās un satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus. Tiks izstrādāta tehniskā dokumentācija maģistrālajām ielām un dažos posmos veikta to rekonstrukcija. Plānojam un ceram, ka šī projekta rezultātā varēsim uzlabot Rīgas ielu Krāslavā. Šajā lielajā projektā sadarbojas Latvijas un Lietuvas pašvaldības.”

Starp citu, vislielāko atzinību un popularitāti guvušie projekti ir tie, kuros piedalījies maksimāli liels partneru skaits no visām trim sadarbības valstīm. Liels notikums bija arī Eiroreģiona desmitgadei veltītās grāmatas atvēršana, kuras autors ir Algirdas Kavaliauskas. Pašsaprotami, ka grāmata stāsta par Eiroreģiona “Ezeru zeme” veidošanos, padomes darbu, projektiem, kā arī tajā ir apkopotas Eiroreģiona atbalstītāju uzrunas, apsveikumi un galvenās atziņas par darbu pierobežas reģiona attīstībā. Grāmata bagātīgi ilustrēta, attēlos redzami “Ezeru zeme” svarīgākie notikumi un personālijas gan darbā, gan atpūtā. Lai gan grāmatas autors ir lietuvietis, informācija un foto materiāli apkopoti par visām trim valstīm.

Ieskatam dažu rajonā pazīstamu cilvēku izteikumi:

“Ceru, ka grāmatā apkopotais vēsturiskais materiāls rosinās Jūs izteikt savas pārdomas un ieceres turpmākajam Eiroreģiona “Ezeru zeme” darbam. Esam atvērti jauniem sadarbības partneriem un jauniem projektiem. Tikai strādājot kopā, varam paveikt lielus un nozīmīgus darbus!” — Gunārs Upenieks, Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja valdes priekšsēdētājs, Latvijas Republikas 9. Saeimas deputāts.

“Ar pārliecību saku: “Valsts sākas pie robežas!”. Arī Eiroreģions “Ezeru zeme” “dzima” tepat pie robežas, tagad to pazīst ne tikai Latvijā, Baltkrievijā un Lietuvā, bet arī daudzviet Eiropā,” — Andris Badūns, Eiroreģiona “Ezeru zeme” dibinātājs, Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs.

“Pateicoties Eiroreģiona darbiniekiem šobrīd tā ir profesionāla un atpazīstama organizācija, kas nodrošina tādu projektu un aktivitāšu ieviešanu, kas netieši ietekmē atsevišķu pilsētu vai rajonu, bet ir nozīmīgi to attīstībai. Tieši šie argumenti liek būt aktīviem Eiroreģiona dalībniekiem un nopietni rēķināties ar šīs kopīgi veidotās organizācijas darbību nākotnē,” — Inga Goldberga, Daugavpils pilsētas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītāja, Eiroreģiona “Ezeru zeme” krustmāte.

“Ir jauki, ka sadarbība notiek ne tikai starp politiķiem, bet arī starp daudzām citām mērķgrupām; tiek rīkoti vērienīgi pasākumi, kuros pierobežā dzīvojošie bagātina viens otru ar savu unikālo kultūras mantojumu un profesionālo pieredzi,” — Ināra Dzalbe, Eiroreģiona “Eze-ru zeme” projektu līdzautore.

Japāņu gudrība vēsta: “Ja daudzi cilvēki iet pa to pašu taku, tur izveidojas ceļš”. Arī Eiroreģions dara to pašu — tie ir cilvēki, kas neatkarīgi no viņu pārstāvētās valsts vēlas sasniegt tos pašus mērķus un ieviest tās pašas idejas,” — Iveta Puzo, pārrobežu sadarbības eksperte.

“Mūs šķīra tikai sīkums, kā tautā teica “grāvis”, kuram bija jāpārkāpj pāri, un radās ideja atjaunot sadarbību pierobežā, bet jaunā kvalitātē. Esmu gandarīts, ka šī ideja izauga no maza pārrobežu sadarbības projekta par vērā ņemamiem būtiskiem Eiropas projektiem,” — Arkādijs Petaško, Krāslavas pilsētas domes priekšsēdētājs no 1997. līdz 2001. gadam.

Droši var apgalvot, ka ir beidzies nozīmīgs Eiroreģiona “Ezeru zeme” darbības posms, kurā liela loma bijusi tieši Krāslavas rajona padomei — Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības padomes izveides iniciatoram 1998. gadā. Kā uzsvēra I. Stabulniece, liels ir padomes priekšsēdētāja Andra Badūna un Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja valdes priekšsēdētāja Gunāra Upenieka personiskais ieguldījums, lai šī organizācija taptu, būtu dzīvotspējīga, attīstītos un sekmētu kaimiņ-valstu pierobežas pašvaldību izaugsmi. Pateicoties šīm viņu iniciatīvām Krāslavā un ārpus tās, Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas birojs ir mūsu pilsētā, nevis daudz lielākajā Daugavpilī vai Rēzeknē. Krāslavas rajona padome uzņēmās desmitgades jubilejas pasākuma rīkošanu. Domāju, daudzi būs solidāri ar A. Badūnu, ka lielākā Eiroreģiona vērtība ir labās kaimiņattiecības, kas tiek stiprinātas ar kopējiem kultūras pasākumiem, radniecību, mazākiem un lielākiem informācijas apmaiņas, kultūras, tūrisma, infrastruktūras attīstības, vides aizsardzības un uzņēmējdarbības veicināšanas projektiem.

Juris ROGA