Allaž ar prieku braucu uz Izvaltu, kur dzīvo krietni darbarūķi, radoši cilvēki un īsti sava novada patrioti. Šis pagasts ir slavējams ar visu, un tikai vienā ziņā Dievs neaplaimoja šo dziesmoto novadu: visā teritorijā ir tikai viens ezers, kas pārvērsts par lielisku aktīvās un kultūras atpūtas vietu. Izvalta nevar dzīvot bez svētkiem!
Kompensējot ūdenstilpju deficītu, daudzi vietējie iedzīvotāji sākuši labot šo netaisnību ar mākslīgo ūdenstilpju ierīkošanu. Un sekmīgi: pēdējo reizi es pamanīju vērienīgus zemes rakšanas darbus, taču pēc lasītāju ieteikuma iegriezos Lielo Ģeņģeru ciemā, kur saimnieko Valdis un Lilija Peipiņi. Interesanti ir tas, ka viņiem abiem ir labi atalgots darbs ārpus pagasta, bet nopelnītos līdzekļus dzīvesbiedri iegulda... lauku saimniecības attīstībā. Tagad ir grūti laiki: strādājot uz zemes vien, bagāts nekļūsi, drīzāk kupris uzmetīsies. Taču, lūk, tas fakts, ka dzīvesbiedri Peipiņi ceļ jaunu māju, liecina par to, ka ģimenes galvas mantojamā zeme vienmēr būs sakopta. Ne jau gadījuma pēc raksta sākumā es uzsvēru Izvaltas iedzīvotāju patriotisma tēmu. Iespējams, ka vecāku perspektīvie plāni ir saistīti arī ar bērnu nākotni. Kas to lai zina, kādu ceļu dzīvē izvēlēsies dēls Kristaps un meita Paula (pagaidām viņi apmeklē skolu), rādīs laiks.
Saimniecība “Ancāni” nav liela un nav arī maza: savu hektāru vairāk nekā ceturtdaļsimta, plus nomātie. Specializācija — graudaugu kultūras, kas pašlaik aizņem 15 hektāru. Daudzi tagad sūdzas par sausumu, bet, lūk, Valdis sacīja, ka gan ziemāji, gan vasarāji augot normāli. Tāpēc tieši tagad lietus ļoti vajadzīgs.
Kas sakāms par ūdeni, tad acīmredzot, sekojot principam, ka tā nekad nav par daudz, Valdis lēnā garā izraka četrus dīķus. Pats atzīstas, ka ne tik daudz saimnieciskajai vajadzībai, cik sirdspriekam. Vislielākā ūdenstilpe skaisti noslēdza ķiršu dārza panorāmu. Ogu plantācija aizņem veselu hektāru un šogad gaidāma jau ceturtā raža. Tikai zaķi un stirnas tā posta augļu kokus, ka galu galā Valdis nolēma nožogot ķiršus, un šis darbs jau tuvojas nobeigumam. Otrais dīķis pretendē uz sētas galveno rotu. No vienas puses — nepabeigtā vasaras mājiņa ar pirtiņu, no otrās — galvenie apartamenti pamatīgas rekonstrukcijas stadijā. Sarkanais jumts vien ir ko vērts! Valdis mani pārsteidza, kad paziņoja, ka aizkavēšanos izraisīja nevis naudas, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums. Ja arī kurš patlaban riskē būvēties, tad cenšas atbilst Eiropas līmenim.
Dīķu rakšanu Valdis sāka kopš mērnieku laikiem, vēlāk tos tīrīja, sakopa, ielaida tajos zivju mazuļus. Piecu mārciņu smagas karpas vairākkārt norāvās no nepieredzējušu copmaņu āķiem, trāpījās arī ap kilogramu smagas sudrabkarūsas. Pats par sevi saprotams, ka galvenais makšķernieks ir četrpadsmit gadus vecais Kristaps, bet tēvam kā parasti nav laika atpūtai.
Patīkama bija mūsu iepazīšanās, un, lai gan tajā piektdienā Valdim bija ļoti daudz neatliekamu darbu, tomēr viņš atlicināja pusstundu sarunai ar mani. Esmu apmierināts ar to, ka rajona dīķu konkursā parādījies vēl viens pretendents uz Krāslavas rajona padomes, Latgales Lauku attīstības biroja un firmas “Platons” pieteiktajām balvām.
Kurš būs nākamais? Mutiskie pieteikumi līdzdalībai konkursā pa tālr. 26065838.
Aleksejs GONČAROVS