Ziedu salūts Krāslavai dubultjubilejā

Svētki ir ne tikai talantu parāde, bet arī kultūras sasniegumu demonstrējums. Tam visam mēs bijām liecinieki Krāslavas dubultjubilejas nedēļā: pirms 450 gadiem apdzīvotā vieta upes gleznainajā ielokā pirmoreiz minēta hronikā, bet pirms 85 gadiem tai piešķirts pilsētas statuss. Pēdējos trīs gados, līdz ar varas maiņu, mūsu pilsēta pārvērtusies līdz nepazīšanai: saimnieka roka jūtama daudzās Krāslavas vietās — pašā centrā, vecajā parkā, nomalēs. Tā ka nebija kauns aicināt ciemiņus uz svētkiem. Tie bija ne tikai kaimiņu rajonu pārstāvji, bet arī viesi no Baltkrievijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas.

Šī reportāža ir no svētku pēdējās dienas — sestdienas. Piecos no rīta tā sākās ar makšķernieku sacensībām. Stāstījums par šo spilgto sporta pasākumu būs nākamajā laikraksta numurā, pagaidām darīsim zināmu galveno sensāciju: komanda “Krāslavas novads” otro reizi ieguva ceļojošo kausu un veltīja uzvaru pilsētas jubilejai.

Laukumā sacentās basketbolisti, bet tieši pusdienlaikā viesu delegācijas varēja vērot, kā parastais māls pārtop unikālā keramikā. Dūmu ielā keramiķi Valdis un Olga Pauliņi no atdzisušās krāsns cēla laukā neatkārtojamus mākslas izstrādājumus, kuros atspo-guļojās gan lauku zaļums, gan ūdeņu dzidrums, gan Latgales egļu un priežu stumbru brūnums.

Otrajā dienas pusē, skanot maršiem Lodzas vojevodistes poļu pūtēju orķestra iz-pildījumā, kolonna virzījās pa galveno ielu, līdz nonāca līdz laukumam, kur tika pacelts Krāslavas karogs pēc ārzemju delegāciju apsveikumiem. Tālāk sākās publikas iesildīšana pirms lielā nobeiguma koncerta. No improvizētās estrādes skanēja dziesmas krievu, lietuviešu, baltkrievu valodā. Kā “programmas naglu” krāslavieši piedāvāja populārās Daugavpils studijas “Malika” austrumu dejas (puse dalībnieku ir no mūsu pilsētas). Mozaīkveidīgo uzvedumu efektīgi pabeidza poļu pūtēju orķest-ris diriģenta Jakuba Piengota vadībā.

Svētku dienas kulminācija — 5. Starptautiskā mūzikas festivāla “Daugavas balsis” lielā koncetprogramma. Tā otrs nosaukums ir “Ziedu salūts Krāslavai”, kas ļoti precīzi ataino režisora Voldemāra Varslavāna ieceri.

Bija par ko brīnīties. Lielisko pasākumu atklāja tautas deju ansamblis “Dagda”, tam sekoja pazīstamie kolektīvi “Jautraviņa”, “Rudņa”, “Andzeļi”. Pēc pilsētas mēra Mečislava Lukšas uzrunas sekoja mūzikas skolas saksofonistu uzstāšanās. Pedagoga Jāņa Grecka audzēkņi tik ļoti “uzkurināja” publiku, ka nākamo uzstāšanos laikā aplausi tikai pieauga. Tajā pašā laikā skatītāju pulks arvien palielinājās. Tapa skaidrs, ka šāda mēroga pasākumiem sēdvietu vajadzētu divreiz vairāk.

Mūsu daudznacionālajā pilsētā koncerts, kur skan dziesmas dažādās valodās, arvien izraisa skatītāju sajūsmu: aplausi skanēja nepārtraukti, aicinot radošos kolektīvus uzstāšanās atkārtot. Tomēr, ja gribam būt līdz galam godīgi, tad visskaļākos aplausus izpelnījās viesi — Volokalamskas ansamblis “Ļubava”, Lietuvas folkloras kolektīvs “Sedute” no Švenčones un Baltkrievijas pašdarbnieki, kas pārstāvēja pazīstamo firmu “Vitebskoblgaz”. Mūsu seno un labo paziņu vizītkarte ir lirisko un draisko dziesmu augsti profesionāls izpildījums. Kas sakāms par poļu pūtēju orķestri, tad tas visu laiku uzturēja možumu, izpildot bravurīgus maršus. Trīsdesmitais nobeiguma koncerta numurs bija Krāslavas himnas “Manai pilsētai” izpildījums. Uz skatuves tik tikko pietika vietas visiem koncerta dalībniekiem. No mūsu rajona vien piedalījās piecpadsmit radošie kolektīvi!

Tad tika iekurts svētku ugunskurs. Savu vietu estrādē ieņēma grupas “Kantoris 04" jautrie muzikanti. Sākās dejas līdz rītausmai. Protams, kādi svētki gan iedomājami bez salūta!

Jubilejas organizētāji pateicas sponsoriem: Kultūrkapitāla fondam, Latgales reģionālās attīstības aģentūrai, bankai “Ge Money”, zemnieku saimniecībai “Sapnis”, firmām “Krāslava-D”, “Eko-Centrs”, “Dilanis-T”, zirgu sētai “Klajumi”, Krāslavas pilsētas domei un rajona padomei.

Aleksejs GONČAROVS