Aktīvā Dagdas dzīve

Stikuta kunga nopelns ir tieši pirmās trīs minētās organizācijas, kas tapa, daudzējādā ziņā pateicoties tieši viņa ierosmei un aktīvai līdzdarbībai.

— Vai liktās cerības piepildījās?

— Par finansējumu runājot, nav tik traki — kādos 10000 latu varam iekļauties. Visu sabiedrisko organizāciju pastāvēšanas izmaksas faktiski pilnā apjomā ir iekļautas domes budžetā, turklāt šie izdevumi pilnīgi attaisnojušies. Izveidotās nevalstiskās organizācijas ar savu darbu pierādījušas, ka sabiedriskās dzīve latiņu pilsētā esam augstu pacēluši.

Ļoti aktīvi strādā mūsu invalīdu brālība, kurai paveicies ar valdes priekšsēdētāju Mārīti Zariņu. Tiek rakstīti projekti, arvien vairāk invalīdi iesaistās kopīgajā darbā, viņus atbalsta citi cilvēki. Par brālības aktivitātēm rakstīja gan “Ezerzeme”, gan norises biedrībā atspoguļoja Dagdas televīzija. Nesenā pagātnē invalīdu brālībai sameklējām plašākas telpas: no Dagdas bērnu un jauniešu centra organizācija pārvācās uz Latvijas valsts ceļu ēku Alejas ielā 41, otrajā stāvā. Sadarbojoties ar pašvaldību un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju (LCĪVSO) Sustento, Dagdas invalīdu brālība nākotnē tur varētu izveidot kaut ko līdzīgu invalīdu rehabilitācijas centram ar naktsmītņu piedāvājumu invalīdiem-ceļotājiem. Tas gan ir ilgtermiņa pasākums, bet pie tā mēs strādāsim. Ir cilvēki ar kustību traucējumiem, kuri labprāt ceļo, bet nevar iekļūt nevienā ēkā, ja tās nav attiecīgi aprīkotas. Arī par to mums ir jādomā, jo vairāk tālab, ka veidojas novadi un sabiedriskajās aktivitātēs nepieciešams iesaistīt pagastos dzīvojošos invalīdus.

Dagdas pensionāru biedrība ir pat pārspējusi manas cerības. Tagad pensionāriem ir savs dramatiskais kolektīvs, par kuru ir vislabākās atsauksmes. Pat nezinājām, ka mūsu vidū ir tik lieliski aktieri! Īsā laikā izveidojies stiprs deju kolektīvs un labs koris. Tajā, protams, ir liels biedrības priekšsēdētājas Leontīnas Raudives nopelns, bet, ja nebūtu pašvaldības grūdiena un pastāvīga atbalsta, tad nekas nenotiktu. Cilvēkiem, kuri devušies pensijā, bija jādod iespēja pašapliecināties un izpausties. Ja to nedod, pensionāri meklē kašķi savā starpā un ar pašvaldību, jo dzīves laikā viņiem sakrājies daudz nerealizētu sapņu. Mēs gājām vēl tālāk — iekļāvām tautas nama štatu sarakstos pensionāru kolektīvu vadītājus, kuriem par darbu tiek maksāta alga, kas ir nozīmīgs stimuls darboties pašiem un organizēt pārējos. Starp citu, pēc statistikas datiem Dagdā ir 760 pensionāru. Novecojam, tāpēc nākotnē paredzams, ka par tiem, kas veci, rūpēsies tādi paši veci cilvēki. Arī valsts mērogā. Tāda ir visas Eiropas nākotne.

Dagdas “Sarkanā krusta” nodaļu vada Anželika Pokule. Pērn šī sabiedriskā organizācija palīdzējusi organizēt plaša vēriena humanitāro kravu saņemšanu. Paredzams, ka darbs šajā jomā veiksmīgi ritēs arī šogad. Arī šai organizācijai nomājam telpas Latvijas valsts ceļu ēkā Alejas ielā 41. Sadarbojoties ar Krāslavas rajona “Sarkanā krusta” biedrību, mūsu nodaļa palīdz invalīdiem risināt arī viņu jautājumus, piemēram, par palīglīdzekļiem un citus.

Bērnu un jauniešu centrs, kā arī jauniešu biedrība “Dagne” tika izveidota iepriekšējā deputātu sasaukumu laikā. Jauniešiem ir radīti ļoti labi apstākļi — teicamas telpas, nepieciešamais aprīkojums, sava vadība, bet man gribētos, lai viņi aktivizētos un darbotos plašāk. Diemžēl viņi nav tik aktīvi, cik aktīviem jābūt jauniešiem. Nesenā pagātnē Krāslavā notika liels jauniešu pasākums, kuru organizēja “Krasts”, bet tajā Dagdas jaunieši nepiedalījās. Trūkst informācijas no pašiem jauniešiem par viņu darbības mērķiem un vajadzībām. Varbūt kaut-rējas apgrūtināt priekšsēdētaju? Gribu, lai mūsu jaunieši aktīvāk strādātu arī starpvalstu līmenī. Pērn mums veidojās sadraudzības aizmetņi ar vienu pilsētu Krievijā, varēja dibināt kontaktus, bet šodien nekas uz priekšu nekust. Varbūt mūsu prasības ir pārāk augstas, varbūt jaunieši skolā pārguruši, jo mācību slodze, jāatzīst, ir liela, apzinīgākajiem brīva laika atliek ļoti maz. Sadarbībā ar Dagdas pagastu pie sava tautas nama esam izveidojuši jauniešu vokāli instrumentālo ansambli (VIA). Esam nopirkuši aparatūru, atradām vadītāju — Nilu Dārznieku no Ezerniekiem. Ansamblī sapulcināti skolēni, kuri mācās devītajā klasē un vidusskolas posmā, līdz ar to paaudžu nomaiņa šim ansamblim nebūs kritiska un tas varēs pastāvēt. Līdz šim Dagdā nebija VIA, kas varētu dziedāt uz skatuves mūs-dienīgākas melodijas, gribam tādu izveidot. Tāds prieks izmaksā dārgi: pagasts iedeva 2,5 tūkstošus latu mūzikas instrumentiem, jo te ir arī viņu bērni, plus vēl alga vadītājam no Dagdas domes — mums tā ir ievērojama summa. Pēc gada, ne ātrāk, ceru noklausīties pirmo koncertu šī ansambļa izpildījumā.

— Noteikti atradīsies cilvēki, kuri gribēs iebilst pret šādiem tēriņiem. Sak, labāk pabalstos būtu izmaksājuši!

— Vai tad dzīvojam tikai pabalsta dēļ? Katrs no mums grib, lai bērni būtu zinoši un atraisīti, kuri spēj nostāties līdzās lielāku pilsētu vienaudžiem, kuriem jau tagad iespējas daudz lielākas nekā šeit, Dagdā. Es gan domāju, ka šodien Krāslava saviem jauniešiem nespēj piedāvāt tik daudz, cik mēs, pārrēķi-not uz tūkstoš iedzīvotājiem. Kad 1992. gadā veidoju Dagdas televīziju, man netrūka pretinieku, kuri sacīja: “Kam tā vajadzīga!”. Šodien viņi atplestām mutēm vakaros sēž pie televizora un skatās, jo grib redzēt, kas nedēļas laikā noticis pilsētā un tai tuvākajā apkārtnē. Pats esmu vedis Dagdas TV žurnālistus uz Rīgu, lai viņi varētu atspoguļot norises sabiedrības līdzdalības projektā “Latvija 2030. Tava izvēle”, kas tika izveidots, lai radītu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ekspertu dialogu ar sabiedrību un veicinātu debates gan ekspertu, gan sabiedrības lokā. Tas ir ļoti svarīgi cilvēkiem, kuri vēlas būt informēti un ar savu aktivitāti virzīt un ietekmēt procesus. Sabiedrība būtībā, kā es uzskatu, ir cilvēku vairākums, kuri ieņem konkrētu nostāju kāda jautājuma risināšanā, bet pārējie, kurš piekrīt, kurš — nē, ir spiesti ar to samierināties un dzīvot tālāk. Scenāriji sabiedrības attīstībai var būt dažādi.

Ir vēl viens būtisks iemesls, kāpēc Dagdas televīzijai ir jāizbrauc ārpus pilsētas. Dzīve šeit mums vienmēr asociējas ar savu mājas stūri, pagasta malu un tādu kā bēdu ieleju, kurā viss ir pagalam un nekas labs nebūs. Cilvēks pat neiedomājas, ka, pabraucot kādu gabalu tālāk, viss notiek. Tepat blakus tiek izstrādāti perspektīvie plāni, ir attīstība, dzīvē kūsā. Bet mēs šajā pusē raduši padoties. Kā saka — nesaldē nagus, laidies lejup! Gribu lauzt šo nostāju.

— Kāda situācija ir ar pašvaldības iestādēm?

— Mums ir deviņas iestādes, kurās strādā 240 cilvēki, kuriem pašvaldība maksā algu no sava budžeta. Tajā skaitā ir slimnīca un pansionāts, kas pakļautības ziņā ir pašvaldības iestādes, bet algu darbiniekiem tur maksā no citiem avotiem. Stājoties pašvaldības vadītāja amatā, mans mērķis bija panākt, lai iestāžu vadītāji neskatās mutē domes priekšsēdētājam, kā un ko darīt, bet tūlīt liek roku pie cepures — gatavs izpildīt. Gribēju radošus vadītājus. Iestādes vadītājam budžeta ietvaros ir patstāvīgi jāatbild par šīs iestādes darbības nodrošināšanu. Viņi arī atbild. Kad veidojam gada budžetu, iestāžu vadītājs nāk ar līdzekļu pieprasījumu un savu priekšlikumu par to, ko viņš grib paveikt, uzlabot, nopirkt nākamgad. Pieprasījumu iesniedz ekonomistam, pēc tam katru atse-višķi skatām budžeta komitejā, aicinām katras iestādes vadītāju un spriežam, cik katra konkrētā lieta ir aktuāla un vai varam to finansiāli pavilkt. Pie manis vadītāji nāk tad, kad nevar izlemt pastāvīgi kādu jautājumu, citos gadījumos viņu darbā nejaucos.

— Kādi ieguldījumi veikti Dagdas vidusskolā?

— Piesaistot investīcijas, ir veikta skolas ēkas siltināšana, pavasarī pēdējie vecie logi nomainīti pret plastikāta, nākotnē atliek nosiltināt ēkas fasādi. Savulaik tika sakārtota arī apkure. Pērn skolā lielos apjomos veikti iekšējie remontdarbi, sakārtoti gaiteņi, administrācijas telpas. Gaidām valsts budžeta atbalstu dabas zinību priekšmetu klašu aprī-košanai. Pērn iegādājāmies skolai 17 jaunus datortehnikas komplektus ar monitoriem un vienu printeri, kopumā šim mērķim no budžeta iztērējot Ls 5626.

Ja par mācībām runājam, tad savā pašvaldībā esam iedibinājuši labu tradīciju: visiem studējošajiem tajās profesijās, kas domei ir nepieciešamas, mēs kompensējam 50% mācību maksas. Tas ir labs atbalsts, studē mūsu sociālie darbinieki, kuri strādā pansionātā, arī skolotāji, kas mācās maģistratūrā, mūsu bibliotekāres. Bieži vien studijas vajadzīgas ne tik daudz darba darītājam, kurš to māk un pilda pēc labākās sirdsapziņas, bet jābūt dokumentam. Tas tā notiks arī turpmāk, jo nav cita ceļa, kā rast speciālistus.

— Vai ir cerības, ka visi gribētāji varēs iekārtot savus bērnus bērnudārzā bez rindas?

— Acīmredzot nē. Diemžēl savulaik domes deputāti kļūdījās, nobalsojot par vecā nepabeigtā bērnudārza ēkas nojaukšanu, jo tā bojāja skatu. Ja tā būtu nepabeigta būve, mēs varētu saņemt investīcijas pabeigšanai, bet šobrīd jautājums smags. Bērnudārza būvniecībā pie-dāvā privāto partnerību. Proti, privātais uzbūvē bērnudārzu un noslēdz līgumu uz 25 gadiem par to, ka pašvaldība atdod viņam pasūtījumu uz šo pakalpojumu. Viena vieta šādā bērnudārzā vecākiem izmaksātu 300 latu mēnesī. Tādas cenas mūspusē ģimenēm nav pieņemamas, pat negribu ielaisties nekādās tālākās diskusijās par šo tēmu. Pat ja pašvaldība atrastu kādu spraugu likumdošanā un kaut ko daļēji kompensētu ģimenēm, tas vienalga mūsu cilvēkiem būtu pārāk dārgi — viņi nevarētu samaksāt. Protams, privātajā bērnudārzā ir augsts līmenis: sākot ar nelielu baseinu, beidzot ar angļu valodas un mūzikas stundām. Latvijā šādi projekti tiks realizēti četrās vietās. Tie ir tipveida projekti, lētākais variants — 3,5 miljoni latu un līdz 5-5,6 miljoniem atkarībā no vietu skaita. Par 3,5 miljoniem var uzbūvēt bērnudārzu 180 vietām, kas mums ir par maz. Var jau arī 200 vietas, bet ekonomiski garšīgākais kumoss ir bērnudārzs 180 vietām, jo vēl lielākā pieaug uzturēšanas izdevumi. Viņi visu smal-ki izrēķinājuši, bet privātā partnerība bērnudārza būvniecībā Latgalē neder.

Es jautāju Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, ko mums darīt? Atbilde bija: lai pašvaldība piemaksā vecākiem par to, ka bērni neiet bērnudārzā, bet paliek mājās. Nezinu tikai, kā to var izdarīt, nepārkāpjot likumu. Mūsu vienīgā cerība — vecmāmiņu privātā partnerība.

Nepiepildīts bērnudārzs ir Ezerniekos, kad būs Dagdas novads, varētu vest bērnus turp. Bet tad tajā bērnudārzā jāpiedāvā kaut kas tāds, kas nebūtu saņemams nekur citur, jo pretējā gadījumā visi vienalga gribēs iekārtot savus bērnus Dagdā kaut vai tāpēc, ka objektīvi šeit ir plašākas iespējas vispusīgai attīstībai. Piemēram, mūsu bērnudārza audzēkne divus gadus pēc kārtas brauca uz Rīgu, lai piedalītos mazo vokālistu konkursā “Cālis”.

— Varbūt pašvaldību apvienošanās nauda varētu atrisināt bērnudārza problēmu?

— Šīs investīcijas paredzētas citam mērķim: realizēsim kultūras centra būvniecības projektu, kas savulaik izstrādāts, bet līdzekļu trūkuma dēļ bija atlikta realizācija. Tiks pārbūvēta tautas nama ēka, izbūvējot telpas bibliotēkai, ir doma tur izvietot arī dzimtsarakstu nodaļu. Nevar cilvēka dzīvē svarīgu notikumu organizēt administrācijas ēkā. Darbiniekiem problemātiski strādāt, apmeklētājiem neērti. Sataisīsim visu tā, lai ir patīkami un ērti.

— Ar ko nodarbojas Dagdas komunālā saimniecība un ar ko “Pilsētsaimniecība”?

— SIA “Dagdas komunālā saimniecība” ir pilsētas domes izveidota kapitālsabiedrība, tās galvenie darbības virzieni ir ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmu uzturēšana, daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana un atkritumu izvešana. Aizvadītā apkures sezona uzņēmumam bija veiksmīga, sarūk parādi. Komunālai saimniecībai pašvaldība nodeva katlu mājas, par tām vajadzēja maksāt pašvaldībai īres maksu. Parāds krājās no 2006. gada, šobrīd uzņēmums sācis norēķināties, jo beidzot Regulators apstiprināja precīzu tarifa aprēķinu, kas ir bez politikas, bez gribēšanas būt labiem un skaistiem, atbalstīt iedzīvotājus ar nepamatoti zemiem tarifiem, lai gan iestāde iet bojā. Viss maksā tik, cik maksā, uzņēmums sāka atmaksāt parādu un kļuva dzīvotspējīgs. Iedzīvotāju parāds par komunālajiem pakalpojumiem sarūk lēnām. Iesaistīts sociālais dienests, kas burtiski tur roku uz pulsa, skatās, kāpēc ģimenei pastāv problēma, un risina to. Ja cilvēkam nevar uzticēt naudu rokās, tad ar viņa piekrišanu līdzekļus tūlīt pārskaita par komunālajiem pakalpojumiem, jo tādējādi viņš vismaz paliks ar jumtu virs galvas. Ja atdot rokās, pēc kāda laika nebūs ne naudas, ne jumta virs galvas.

Pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība” izveidota ar mērķi gādāt par Dagdas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošanu, sanitāro tīrību un pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Tās funkcijās ietilpst pilsētas ielu, parku, skvēru, citu zaļo zonu ierīkošana, kopšana, mazo arhitektūras formu uzturēšana kārtībā un jaunu apstādījumu plānošana un izveide; algoto pagaidu darbu organizēšana; dabas un kultūras pieminekļu apsaimniekošana; remontdarbu un būvdarbu organizēšana un uzraudzība; kapsētu apsaimniekošana un citi. Iestādes materiālā bāze tiek nostiprināta. Iepirkām jaunu tehniku ielu uzkopšanai, jo nevar 21. gadsimtā mocīt cilvēkus, liekot ar slotu sacelt smilšu mākoņus. Lai nav putekļu vētras, smiltis mehanizēti ar birsti tiks saslaucītas, savāktas tvertnē un izvestas. Ziemā traktors tīrīs trotuārus no sniega. Zālājus Dagdā ierīkojam tā, lai varētu mehanizēti ar nelielu traktoriņu nopļaut. Ātri un ērti.

— Vai pašvaldība sadarbojas ar Dagdas arodvidusskolu?

— Mums ir laba sadarbība. Piemēram, šīs mācību iestādes trīs praktikanti veica remontu pirmā stāva telpās, kur kādreiz mitinājās policija, bet nākotnē tur izvietosies novada administrācija. Audzēkņi izgāja praksi un nopelnīja. Cenšamies neiesaistīt firmas, ja ir iespējams, darbus veicam pašu spēkiem, jo tā var padarīt vairāk.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA