Andzeļu pamatskolas gada labākās skolnieces titula īpašniece Valentīna Kučinska ir smaidīga, labsirdīga un aktīva jauniete, kura dzīvo Andzeļu pagasta Kromānos — visai patālu no savas skolas. Par laimi, ceļu kājām nenākas mērot, uz skolu un mājup var nokļūt ar autobusu. Ja kādam ceļā pavadītais laiks ir liels slogs, tad Valentīnai tas nav atstājis negatīvu ietekmi uz sekmēm. Arī skarbie lauku dzīves un sadzīves apstākļi nav salauzuši jaunietes garu, nav mazinājuši vēlmi mācīties, nav atņēmuši laipnību, sirsnīgumu un citas pozitīvās īpašības, par kurām daiļo meiteni slavē skolas direktore Veronika Vērdiņa.
Andzeļu pamatskolā Valentīna mācās kopš 1. klases, turklāt visus deviņus skolas gadus ir izcēlusies ar centību un labām sekmēm. Tas vēlreiz pierāda, ka gada labākās skolnieces titulam šeit nav nekāda sakara ar nejaušību. Skolnieces darba diena bija noslogota pilnā apjomā: ceļā uz skolu viņai nācās doties agri no rīta, tā ka līdz stundu sākumam bija brīvs laiks, lai atkārtotu mācību vielu. Gandrīz vienmēr rīta stundās viņu varēja sastapt ar grāmatu rokā. Meitene ir aktīva pašdarbniece, piedalījās skolas dramatiskajā pulciņā, viņai patīk dejot, līdz 7. klasei arī dziedāja, bet turpmākajos gados šai nodarbei vairs neatlika laika un arī apnika. Jauniete pārlieku neaizraujas ar datoru un internetu, jaunās tehnoloģijas apguvusi un lieto faktiski vien mācību vajadzībām.
Mācoties 9. klasē, Valentīna uzņēmās arī skolas parlamenta priekšsēdētājas amatu. Ar visiem pienākumiem un uzdevumiem ir veiksmīgi tikusi galā. Pēc stundām atgriezusies mājās, Valentīna ķērās klāt ikdienas sīkajiem darbiem, kas ir katrā lauku mājā. Mājās neliela saimniecība — pāris gotiņas, zirgs, vistas, piemājas dārzs. Dažreiz bija jāsanes malka, citreiz jānomazgā trauki, kādreiz arī jāpagatavo vakariņas, tikai pēc tam varēja sēsties pie grāmatām. Meitene apgalvo, ka līdz vēlai naktij nekad nav mācījusies. Parasti pusotras stundas laikā viņa spēja sagatavoties nākamajai mācību dienai. Turklāt spēja arī atrast laiku, lai palīdzētu mācībās savam jaunākajam brālim Artūram, kurš šogad pabeidza 8. klasi. Skolā nākusi palīgā arī klasesbiedriem, reizēm pat ļāvusi norakstīt. Tas varbūt ir vienīgais meitenes pārkāpums, jo skolas direktore viņu raksturoja tā: “Priekšzīmīga skolniece, kura nekad nav pārkāpusi skolas iekšējos kārtības noteikumus.”
Valentīna relaksējas, klausoties lielākoties estrādes mūziku. Viņa prot adīt, tamborēt, izšūt, bet tas nav jaunietes hobijs.
Par savu nākamo mācību iestādi meitene izvēlējusies Dagdas vidusskolu, jo tā ir tuvāk mājām, tur jau mācās daži draugi un draudzenes. Jaunietes mamma Natālija savulaik apguvusi pavāres profesiju, bet profesijā nestrādā. Savukārt Valentīna sapņo par medicīnas jomu, konkrēti — vēlētos kļūt par ārsti. Tomēr pilnīgas pārliecības par šī sapņa īstenošanas iespējām viņas balsī nesaklausīju.
“Man būs sāpīgi pamest savu skolu, jo ar gadiem šeit viss kļuvis tuvs un mīļš” atzīstas jauniete. “Agrāk gan bija citas sajūtas, šķita, paldies Dievam, ka reiz būšu prom. Bet tagad gribas aizkavēties šeit ilgāk. Jauki skolotāji, izpalīdzīgi klasesbiedri, arī skola kā tāda izskatās labi vizuāli. Šajā mācību gadā mūsu klasei tika iegādāti jauni krēsli, kas skolēnus ļoti iepriecināja. Deviņu gadu laikā šeit ieguvu īstus draugus un stabilas zināšanas. Katru gadu mums organizēja ekskursijas, izbraukājām skaistākās Latvijas pilsētas: Ventspils, Rīga, Sigulda, Bauska, apmeklējām Rundāles pili, Mežotnes pili, atmiņā paliks arī pēdējā ekskursija uz Lietuvu, kur pabijām Palangā un Klaipē-dā. Šis bija mans pirmais brauciens uz ārzemēm.”
Novēlam, tev, Valentīna, veiksmi turpmākajā dzīves ceļā un lai piepildās lielie sapņi!
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
