Sabiedrības noslāņošanās hronika

Atgriezīsimies 2000. gadā, kad minimālā alga bija tikai 50 latu. Būtībā ar ubaga dāvanu bija spiesti samierināties vairāk nekā 83000 mazturīgo. Apstākļos, kad valstī bija 600000 strādājošo, 100 latu bruto algu saņēma 277000 cilvēku. Tolaik, jauno tūkstošgadi uzsākot, iezīmējās sabiedrības noslāņošanās tendence. Piemēram, tolaik solīdu naudas atlīdzību par darbu no 500 līdz 2000 latu saņēma 7626 amatpersonas, tajā skaitā budžeta sfērā — 2342. Privātajā, sabiedriskajā un valsts sektorā parādījās 1771 strādājošais ar 2000 latu darba algu, tajā skaitā 79 budžeta darbinieki.

Kā saka, apetīte rodas ēdot, un sabiedrības noslāņošanās tālākais process kļuva vairāk nekā skaidrs. 2003. gadā minimālā alga paaugstinājās līdz 70 latiem, taču trešā daļa strādājošo (204400) Latvijā bija spiesta iztikt ar algu uz papīra, kas nepārsniedza 100 latu. Cita dinamika bija vērojama pretējā pozīcijā: darba algu no 500 līdz 5000 latu bija laime saņemt jau 45572 cilvēkiem, tajā skaitā 7295 — budžeta sfērā. Valsts kalpotāju skaits ar vairāk nekā 1000 latu algu sasniedza 1726. Var uzskatīt, ka kopš tā laika arī sākās nodokļu maksātāju naudas mērķtiecīgas izmantošanas tendence uzpūstā amatpersonu štata uzturēšanai. Kā saka, gudrai vadībai nekā nav žēl, varbūt vistuvākajā nākotnē arī mēs dzīvosim kā laimīgie eiropieši.

Lai nu tā būtu... 2005. gada statistika ir interesanta ar to, ka minimālā alga līdz tam laikam izauga līdz 80 latiem (uz papīra), ar ko bija spiesti samierināties 80200 cilvēki! Tik daudz tolaik bija trūcīgu ģimeņu, kurām jāpieskaita arī ļoti liels pensionāru skaits, kuri atradās uz nabadzības robežas. Kopumā valstī līdz 120 latu algu saņēma trešā daļa strādājošo — 228600 cilvēku. Kas netraucēja visai nodrošinātu sabiedrības slāņu augšanai. Algu no 500 līdz 2000 latu ar lepnumu saņēma 86000, no 2000 līdz 5000 — 3489 cilvēki. Budžetā strādājošo ierēdņu skaits ar algām no 1000 līdz 3000 latu sasniedza iespaidīgu skaitli.

Paņēmis kalkulatoru un iedziļinājies 2006. gada statistikā, es atkal guvu zīmīgu apstiprinājumu sabiedrības noslāņojumam bagātajos un nabagajos. Pārskata periodā minimālā alga paaugstinājās līdz 90 latiem un to saņēma 65520 cilvēku. Mazāk par šo summu saņēma 689 cilvēki, bet inflācijas rats turpināja paātrināt apgriezienus. Naudas atlīdzību no 90 līdz 200 latiem saņēma 276200 cilvēku — trešā daļa visu strādājošo. Viņiem atlika mierināt sevi ar to, ka krasi palielinās normālas algas (no 500 līdz 2000 latu) saņēmēju skaits — 161164 cilvēki! Budžeta sektorā — 41000.

Pagājušā gada statistika apstiprina valsts prioritāti ierēdņu labā. Algu (no 500 līdz 1500 latu) saņēmēju skaits izaudzis līdz 77800. Vairāk par šo summu un līdz 5000 latu jau pelna 1875 budžeta sfēras pārstāvji. Ar tādu spēcīgu pārvaldes aparātu mums jau sen būtu jādzīvo kapitālisma paradīzē. Taču... Visietekmīgākie Lat-vijas analītiķi un baņķieri tagad diskutē par visaktuālāko problēmu: kas gaida mūsu ekonomiku nākotnē? Tajā pašā laikā vairāk nekā 173000 Latvijas iedzīvotāju spiesti dzīvot nabadzībā, saņemot 160 latu algu uz papīra, kas ir zemāk par iztikas minimumu. Tāpēc runāt par mūsu pārvaldes aparāta sekmīgu darbu nav iegansta. Ik gadus Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk par 10000 cilvēku, bet vidējais mūža ilgums ir 65 gadi — par 8 gadiem zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt valsts cenšas “paspīdēt” ar dzīvošanu greznībā uz nabadzīgo nodokļu maksātāju rēķina.

Aleksejs GONČAROVS