Vēstures smarža

Emocionāls cilvēks caur izstādes eksponātiem spējīgs izjust laikmeta elpu dažādos vēstures posmos. Stikla tara visādu šķidrumu glabāšanai dažādos laika posmos bijusi atšķirīga un kaut kādā ziņā arī līdzīga. Daži no eksponātiem ir patiesa klasika pēc gara un būtības. Izrādās, mūspusē atrastas un muzeja rīcībā nonākušas pat ļoti interesantas pudelītes, piemēram, viena no tādām datēta 20.gs. sākumā, tā nākusi no Odesas homeopātiskās aptiekas Deribasovas un Puškina ielu krustojumā. Pasakiet, kur gan vēl var ieraudzīt Jaunās Krāslavas aptiekas trauku, kurā reiz bija iepildīts franču terpentīns? Turklāt saglabājusies pat šī medikamenta smarža.

Cilvēki vidējos gados noteikti nespēs vienaldzīgi paiet garām stendam, kurā izvietotas padomju laika plašu popularitāti guvušās piena un kefīra pudeles, cita tamlīdzīga tara. Atceraties, tas bija laiks, kad ciemiņu negaidītā vizīte mēneša beigās saimnieci neiedzina galīgā izmisumā, jo iztukšotā naudasmaka vietā uz veikalu varēja aizstiept pāris tīkliņus ar tukšo piena taru un ar godu izkļūt no situācijas. Bijušajiem un daļai esošo priekšnieku, kantoru darbiniecēm emocijas atraisīsies, raugoties uz ūdens karafi, kas stāvēja uz galda faktiski katrā iestādē un kuru mūsdienās aizstājusi moderna iekārta, no kuras var dabūt atdzesētu vai karstu ūdeni.

Laikam ritot, arvien mazāk mājsaimniecībās saglabājušās slavenās mākslinieces un tēlnieces, rīdzinieces Veras Muhinas izstrādātā dizaina glāzes, bet tās ir mūsu muzeja fondā. Slavenās skaldnes bija paredzētas ne tik daudz skaistumam, cik papildu izturīgumam. Pirmā glāžu partija izlaista 1943. gada decembrī Vladimiras apgabala stikla rūpnīcā, taču drīz vien šo izstrādājumu ražošana izvērsta pa visu valsti. Izstādes apmeklētāji var uzzināt interesantu informāciju par stikla vēsturi, kas aizsākusies apmēram pirms 5000 gadiem Ēģiptē. Latvijā stikls ražots jau 17. gadsimtā — Kurzemes hercogistē lielāka manufaktūra bija Puzes ciemā Stiklos. Stikla traukus, kristālstiklu, logu stiklu un spoguļus no turienes pat eksportēja. Vārdu sakot, patiesi interesanta un aizraujoša ekspozīcija, kuru vērts apskatīt un paklau-sīties muzeja darbinieku komentārus par eksponātiem, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu.

Papildus gandarījumu no izstādes apmeklējuma var gūt, painteresējoties par vēl kādu unikālu eksponātu, kuram vienkārši nevar paiet ga-rām, nepamanot to. Tas ir Latvijas robežstabs, kas savulaik stāvēja Piedrujā un Drujā. Tā vienā pusē ir Latvijas valsts ģerbonis, bet pretējā — Polijas, valsts, ar kuru Latvijai vairs nav robežas, jo Rietumbaltkrievija bija Polijas valsts sastāvdaļa tikai līdz 1939. gadam.

Juris ROGA