Apkārt pasaulei uz velosipēda

VeloSavā pirmajā pasaules ceļojumā francūzis devās tālajā 1980. gadā, cerībā sasniegt Madagaskaru, pārvarot 15000 kilometru uz velosipēda. 1986. gadā nācās pārtraukt ceļojumu jau pēc nobrauktiem 6000 kilometru Āfrikas kontinentā Togo valsts galvaspilsētā Lomē — Lūks saslima ar A hepatītu. Dzimtenē ceļotāju atgādāja ar lidmašīnu, kopš tā laika viņš 10 gadus atturējās apceļot pasauli uz velosipēda. Tomēr ceļotāja gars viņā ir dzīvs, un jau 1997. gadā Lūks veica 17000 km tālu ceļojumu caur Ungāriju, Rumāniju, Turciju, Irānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu, Pakistānu, Indiju, Nepālu, Kalkutu, Taivānu un Laosu veiksmīgi nokļuva līdz Pekinai Ķīnā.

Ilgākais un garākais ceļojums bijis 2002.-2003. gadā — apkārt zemeslodei pa 47 ziemeļu paralēli. Vietām objektīvu apstākļu dēļ (piemēram, Pamira kalni) nācās novirzīties no 47 paralēles, bet zemeslodes apceļojums uz velosipēda tika pabeigts veiksmīgi, pārvarot 18000 kilometrus. Tā kā Dižona atrodas uz 47 ziemeļu paralēles, tad tieši tajā ceļojumā viņu atbalstīja pilsētas mērija.

Starp citu, tieši šajā maršrutā viņš iepazina Altaja iedzīvotāju plašo dvēseli. Bez problē-mām tika šķērsota Šveice, Austrija, Ungārija, Moldāvija, Ukraina, Krievija, Kazahstāna. Bet Altaja novada Aleiskā viņam nozaga velosipēdu ar visu ekipējumu un naudu. Palīgā nāca miliči un ciema ļaudis, kuri drīz sadzina pēdas braucamajam. Velosipēdu, kuru ceļotāja naktsmiera laikā bija piesavinājies kāds pusaudzis, atdeva īpašniekam. Pēc šī atgadījuma Lūku vietējie miliči ņēma savā paspārnē un pavadīja līdz pat Altaja novada robežai. Par izbaudīto viesmīlību francūzim atgādina kāda milicijas priekšnieka uzdāvinātais rokas pulkstenis. Tālāk ceļotāja maršruts veda caur Ķemerovas apgabalu, Irkutsku un Vladivostoku, no kurienes ceļotājs ar motorkuģi devās uz Ameriku. Galamērķis bija Kanādas province Kvebeka.

Lūks ir ļoti taupīgs ceļotājs, jo parasti viņam nav sponsoru, tālab ceļojuma organizēšanai un ceļā jātērē sava nauda. Viņš ir veicis arī dažus īsākus ceļojumus. Francūzis īpaši uzsver, ka ir ceļotājs, kurš nakšņo teltī un cenšas iekļauties konkrētās apdzīvotās vietas ļaužu pulkā kā savējais, nevis tūrists, kurš izmanto viesnīcas un citus viņiem paredzētos labumus.

Kārtējā ceļojuma maršruts — Dižona (Francija) - Maskava (Krievija) — slaveno francūzi izvedīs ne tikai caur Eiropas Savienības veco, bet arī Krievijas un jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pilsētām — tieši tās Lūks vēlējās iepazīt visvairāk. Līdz Krāslavai viņš nonāca caur Parīzi, Briseli, Amsterdamu, Berlīni, Varšavu, Viļņu, Rīgu, bet no Krāslavas viņš dodas uz Tallinu, Sanktpēterburgu, Maskavu, Kijevu, Ļvovu, Bratislavu un Dižonu.

Ceļotājs pastāstīja, ka no Dižonas izbrauca 24. aprīlī, tieši pēc mēneša bijis Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Ieplānots četrus mēnešus ilgs ceļojums, jo laikus jāpaspēj atgriezties Dižonā un savā izglītības iestādē, kuras audzēkņi var izvēlēties apgūt kādu no 37 dažādām specialitātēm ēdināšanas servisa jomā. Viņš tur nav skolotājs, bet gan administrators, kurš organizē mācību procesu.

Velosipēda bagāža sver aptuveni 30 kilogramu, tajā ir tikai pats nepieciešamākais: vals-tu un pilsētu ģeogrāfiskās kartes, telts, guļammaiss, ceļojuma plītiņa, fotoaparāts un apģērbs. Lūks pārliecināts, ka pasaulē netrūkst labu ļaužu, kuri vajadzības gadījumā sniegs palīdzīgu roku. Katrā ceļojumā viņš ved līdzi arī kādu interesantu mapīti, kas būtībā ir savdabīga atskaite par paveikto un redzēto. Tajā ir arī izgriezumi no dažādu valstu laikrakstu publikācijām par pasaulslaveno ceļotāju un viņa piedzīvojumiem.

Latvijā un Krāslavā Lūks bija pirmoreiz, šeit viņš jutās lieliski. Mūsu pilsētā ceļotājs apmeklēja Krāslavas vēstures un mākslas muzeju, kurā viņu laipni uzņēma krājuma glabātāja Alla Lomanovska. Tālais viesis bija sajūsmā par savdabīgo ekspozīciju “Pieci airi”, ar interesi apskatīja mākslinieces gleznu izstādi un stikla trauku izstādi, kā arī saglabājušās freskas uz grāfu Plāteru pils sienām. Viņš priecājās par krāšņo ainavu, kas paveras no pils skatu laukuma, raugoties uz Daugavu un Krāslavu. Brīžiem gan saprasties traucēja valodas barjera — Lūks tikai pirms diviem gadiem uzsāka mācīties krievu valodu, kuru pats atzīst par sarežģītu. Savukārt franču valodu nezinājām mēs, kuri satikām ceļotāju. Tālab brīžiem nācās ņemt talkā žestu valodu vai ķerties pie pildspalvas un bloknota.

Juris ROGA