Mēs braucam uz Strasbūru

strasEiropas Parlamenta informācijas birojs un informācijas aģentūra izsludināja konkursu 16 - 18 gadus veciem jauniešiem ar nosaukumu “Eiropas diena skolā”, kas beidzās 3. martā. Skolu komandām bija piedāvāts izstrādāt aktīvu un interaktīvu Eiropas dienas scenāriju, kuru savās skolās atzīmēt 9. maijā. Konkursam bija atsūtīts 80 darbu ar dažādiem interesantiem piedāvājumiem. Apkopojot konkursa rezultātus, finālā nokļuva 12 mācību iestāžu komandas. 12 dalībniekiem un 2 skolotājiem no katras bija iespēja līdz gada beigām piedalīties Eiropas jaunatnei plānojamajā pasākumā “Euroscola” Strasbūrā, Eiropas Parlamenta telpās. Starp balvu ieguvējiem bija arī Krāslavas Varavīksnes vidus-skolas komanda.

Visbeidzot bagāža bija iekrauta un autobuss devās ceļā. Ne jau velti skolēni izvēlējās autobusa marš-rutu, nevis lidojumu ar lidmašīnu. Gribējās kaut nedaudz apskatīt Eiropu, pavērot pa autobusa logu citu valstu pilsētas un ainavas. Uz vairākām dienām autobuss kļuva par mājām, un šajā mājā dzīvoja kupla un draudzīga ģimene.

Paspējām pat atzīmēt Artūra Samuļa pilngadību, uzdāvinot viņam milzīgu virteni no gaisa baloniņiem. Katrā pieturā gaviļnieks palaida gaisā vienu baloniņu, gluži tāpat kā met monētas iepatikušos vietu ūdensbaseinos, lai atgrieztos turp atkal. Bija iespēja pastaigāt pa Polijas pilsētām un iepazīties ar to ievērojamākajām vietām. Polijas pilsētās autobuss stāvēja visai ilgi, un laika bija gana. Bet, braucot cauri Vācijai, mēs nogriezāmies uz “Eiropas parku” — vislielāko un vispopulārāko izklaides un ģimeņu atpūtas parku. Tas atrodas tur, kur satiekas Vācijas, Francijas un Šveices robežas, netālu no Vācijas kūrortpilsētas Bādenbādenes. Viss parks aizņem 65 hektāru platību. Tāda sava veida maza Eiropa. Nokļūstot tur, var apceļot uzreiz vairākas Eiropas valstis. Skolēni apmeklēja septītās debesis Francijā, kur milzīgā sudrabotā sfērā startē “Eurosat”, aiznesdams straujā lidojumā, pabrauca pa Krievu kalniņiem, apmeklēja Poseidona valstību, kur vizinājās laivās ar 79 kilometru ātrumu stundā; pabija pazemē ar pirātiem un skeletiem, dinozauru valstībā, bet visdrosmīgākie riskēja izmēģināt Amerikas kalniņus. Saņēmuši labu adrenalīna devu, atliku likām izkliegušies, nedaudz samirkuši mirdzošajās atrakciju šļakatās, laimīgie bērni atgriezās savā autobusā, lai dotos uz galamērķi.

Mūsu mērķis bija Strasbūra, starptautisko organizāciju galvenā mītne. Eiropas pils un Eiropas Parlamenta ēku varēja pazīt no tālienes. Tās ir grandiozas celtnes no stikla un tērauda. Galvenās ieejas priekšā plīvo Eiropas Savienības dalībvalstu karogi. Bija pat nedaudz bail ieiet šajā grandiozajā ēkā, bet, pārkāpjot slieksni, visas bailes izgaisa. Apkārt bija daudz cilvēku ar starojošām sejām, visi smaidīja, sveicinot cits citu. Mūsu grupa, gaidot kontroli, paspēja iepazīties ar itāļu delegāciju, aprunāties un pat nofotografēties piemiņai. Tas nebija viegli, taču skolēniem palīdzēja angļu valo-das zināšanas un skolotāja Jeļena Kļimova. Beidzot visi saņēma ieejas apliecības un darba programmas, sadalī-jās grupās, turklāt katrā bija skolēni no dažādām valstīm, kuri runāja dažādās valodās. Tas bija viens no programmas “Euroscola” noteikumiem. Administrācijas darbinieki pavadīja visus (bet te bija vairāk nekā 300 cilvēku no 20 valstīm) uz sēžu zāli, kur notiek oficiālas debates un tiek pieņemti lēmumi. Tā ir plaša zāle amfiteātris 750 vietām. Skolēni ieņēma Eiropas Parlamenta deputātu vietas.

Pasākumu “Euroscola” atklāja un klātesošos uzrunāja projekta vadītājs Filips Otmars. Viņš pastāstīja par projektu, pasākuma izglītojošo mērķi, par jauniešu piesaistīšanu, jo viņi ir Eiropas Savienības nākotne, un ļoti svarīgi, lai jaunie cilvēki zinātu un saprastu, kādam nolūkam radīta Eiropas Savienība, kādi ir tās mērķi un kādus uzdevumus tā risina. Lai vairāk jauniešiem būtu iespēja piedalīties pasākumā “Euroscola”, katra skola var apmeklēt Eiropas parlamentu tikai vienu reizi. Par Eiropas Savienību un Eiropas Parlamentu informēja arī administrācijas pārstāvji. Saskaņā ar pasākuma programmu katrai skolai minūtes laikā bija jāpastāsta par sevi. Varavīksnes skolas komandas meitenes Diāna Osipova un Alīna Dilba uzstājās ļoti oriģināli: viņas nodziedāja dziesmu latviešu un angļu valodā. Viņu uzstāšanos klātesošie uzņēma ar aplausu vētru. Jauniešiem bija iespēja uzdot jautājumu par Eiropas Savienību, piedalīties diskusijā, iesniegt priekšlikumus. Jautājumu, kas interesēja Krāslavas skolēnus (kādas programmas un plāni izstrādāti jauniešu aktīvākai līdzdalībai Eiropas Savienībā), uzdeva Oksana Pugajeva. Izrādās, ka pagaidām ir tikai projekts “Euroscola”. Jauniešus interesēja arī tas, kādi pasākumi tiek izstrādāti ES biedru aizsardzībai, vides aizsardzībai, valstu kultūru un indentiskuma saglabāšanai. Pat tika skarts jautājums par Turcijas iekļaušanu Eiropas Savienībā. Darbs kūsāja, interesantu tēmu bija ne mazums. Daudzus interesēja jautājums: kāpēc Eiropas Savienībai nav vienotas valodas? Uz ko saņēma atbildi: Eiropas Parlamentā ir svarīga katra cilvēka dzimtā valoda, visiem bija iespēja runāt dzimtajā valodā, lai vieglāk varētu izteikt savu domu. Deputāti runā 23 valodās, sēdes turpinās ilgi, taču tas ir svarīgi. Pasākuma “Euroscola” dalībniekiem tulkojums notika vācu, franču un angļu valodā. Nav grūti iedomāties, ar kādu sasprindzinājumu strādāja mūsu skolēni. Nācās iztikt bez Jeļenas Kļimovas palīdzības (viņa atradās pasniedzēju sektorā), izmantot visus spēkus un zināšanas. Ta-ču skolēni ar to tika galā.

Gan starp jauniešiem, gan arī skolotāju grupā notika spēle “Eurogame”. Saskaņā ar tās noteikumiem bija jāatbild uz 20 testa jautājumiem par ES, kas bija uzrakstīti divdesmit pasākumā klātesošo valstu valodās. Šim nolūkam bija jāizveido sava komanda no dažādu valstu delegātiem. Kad tika paziņoti testēšanas rezultāti, 16 cilvēku sastāvā, kuri pareizāk atbildēja uz jautājumiem, bija arī mūsu komandas meitene Renāte Moiseja. Valodu zināšanas ir ļoti svarīgas — par to skolēni pārliecinājās paši.

Diena aizritēja nemanot, pienāca laiks atvadīties. Ieskanējās Eiropas Savienības himna, un katra komanda piemiņai par šo tikšanos saņēma karodziņu ar Eiropas simboliku. Kas zina, varbūt pēc gadiem desmit kāds no tagadējiem skolēniem atgriezīsies šajā ēkā un ieņems vietu parlamentā ar deputāta tiesībām. Laiks rādīs.

Būt Strasbūrā un neapskatīt ievērojamākās vietas? Lūk, mēs esam vecpilsētas centrā. Milzīgu iespaidu atstāja Notrdamas katedrāle, par kuru Viktors Igo teicis: “Diženuma un elegances brīnums.” Šī ēka atgādina milzīgu marmora torti. Blakus katedrāles laukumam atrodas galerijas iela, kas nosēta ar ļoti daudzām suvenīru bodēm un nelieliem veikaliņiem. Diemžēl mēs varējām tikai tīksmināties par skatlogiem, jo bija jau vēls un viss bija slēgts. Pārsteidz tas, ka mazajās ieliņās nebija pat divu līdzīgu ēku. Varētu ilgi pastaigāties pa šo pasakaini brīnišķīgo pilsētu, taču mūs gaidīja autobuss un mājupceļš. Strasbūra, mēs neatvadāmies no tevis, mēs sakām: “Uz redzēšanos!”

Anna MOISEJA