Ieteiktu arī draugiem

BuvErvīns: “Pirmajās nedēļās man bija iekšējs diskomforts, neizprotama baiļu sajūta, bet pamazām viss nostājās savā vietā. Šeit jau bija paziņas no mana pagasta, viņi palīdzēja iejusties arodvidusskolas atmosfērā, radās arī jauni draugi. Profesijas izvēlē lielu lomu nospēlēja tas, ka Dagdas arodvidusskola bija tuvākā manai dzīvesvietai. Turklāt, par šo skolu biju dzirdējis daudz labu atsauksmju gan no draugiem, gan no paziņām. Viņi stāstīja par labajiem sadzīves apstākļiem, par iespēju viegli sameklēt prakses vietu, par pilnvērtīgu mācību bāzi un mūsdienīgiem instrumentiem, par to, ka teoriju skolotāji pasniedz saprotami un viegli uztverami. Tas mani uzreiz pievilināja. Pat nebraucu iepriekš izlūkot, uzreiz atvedu dokumentus. Tā kā tēvs ir strādājis būvniecībā Rīgā, viņš arī mani morāli atbalstīja, mamma neiebilda.”

Droši vien arī Ervīna mazā māsiņa Sintija, kas šobrīd vēl apmeklē sagatavošanas grupu, paaugusies priecāsies par sava brāļa profesiju un varēs lepoties ar viņu. Par abiem jauniešiem atzinīgus vārdus sacīja arī viņu amata skolotājs Valdis Bogrecs.

Aleksandrs arī nebrauca uz atklāto durvju dienu, vairāk paļāvās uz draugu un paziņu stāstījumu. Pirmoreiz arodvidusskolā ieradās ar draugu no Krāslavas, kurš arī te mācās. Iepazinās tuvāk ar mācību iestādi un uzreiz nodeva dokumentus. Tiesa, nācās braukt vēl reizi, jo, tā kā nebija plānojis pieņemt galīgo lēmumu tajā pašā dienā, tad daži dokumenti bija palikuši Krāslavā.

“Prātā man bija arī cits variants — apdares darbu strādnieka specialitāti var apgūt Daugavpils 38. arodvidusskolā,” Aleksandrs ir atklāts līdz galam. “Pilsēta liela, varbūt tur būtu vairāk perspektīvu, bet tur man pat paziņu tikpat kā nav, kur nu vēl draugu. Turklāt apstiprinājās informācija par to, ka šeit, Dagdā, ir ļoti laba skola, pilnībā konkurētspējīga ar Daugavpils mācību iestādi. Domāju, ka palikšu par celtnieku, man nav mērķa iegūt augstāko izglītību. Nākotnē varbūt gribētu apgūt kādu papildus specialitāti. Mans brālis Dmitrijs, kurš vecāks par 9 gadiem, jau gadus trīs vai četrus arī ir celtnieks. Viņam ir sava brigāde, braukā izpildīt pasūtījumus pa dažādām pilsētām.”

Jaunieši vienā balsī aizstāv viedokli par būvniecību kā ļoti perspektīvu nozari. Viņuprāt, cilvēkiem vienmēr būs vajadzīgas tādas vai šādas būves, arī atalgojums celtniecībā ir labs. Skolas prakses laikā viņi jau ietrenējuši roku un secinājuši, ka apdares darbi labi padodas. Puišiem prakse patīk vairāk nekā teorētiskās nodarbības, jo praksē laiks skrien nemanot, turklāt ir interesanti iepazīt savas spējas, kaut ko jaunu radīt. Teorija ir vienmuļāka, bet jaunieši atzīst, ka tā arī nepieciešama, lai iemācītos pareizi strādāt ar instrumentiem, darbu veiktu ātri un kvalitatīvi. Tikai praksi vienalga gribas vairāk.

Gan viens, gan otrs iecerējuši šovasar likt lietā gada laikā iegūtās zināšanas un veikt remontu vienā no istabām savu vecāku dzīvokļos. Bērziņu pagasta jaunietis secinājis, ka daudzdzīvokļu nama pārtaisīšana uz krāsns apkuri būtībā sabojājusi mājas kopskatu un dzīvokļa vizuālo izskatu. Varbūt skolā iegūtās zināšanas kādreiz lieti noderēs, lai dzīvokli kopumā padarītu acij tīkamāku, nevis tikai vienu atsevišķu istabu.

Par lielu Dagdas arodvidusskolas priekšrocību Ervīns un Aleksandrs uzskata arī nelielos izdevumus mācībām un dzīvošanai, kas dod iespēju šeit mācīties arī bērniem no mazāk turīgām ģimenēm. Gan viens, gan otrs apgalvo, ka iekļaujas izdevumos, kas nepārsniedz piecus latus nedēļā. Tiesa, abi piebilst, ka vecāki vienmēr ceļasomu pieliek pilnu ar pārtiku. Pie skolas plusiem pieskaitāma arī iespēja centīgākajiem un aktīvākajiem audzēkņiem saņemt labu stipendiju. Abi apgalvo, ka noteikti ieteiks skolu arī saviem draugiem, kuri jau interesējas un plāno savu nākamo dzīves posmu.

Aleksandrs: “Svarīgs priekšnosacījums ir arī atpūtas iespējas, kas te visai plašas: galda teniss, futbols, volejbols, basketbols, var arī muskuļus “uzpumpēt”, diskotēkas, dažādi kultūras pasākumi, piemēram, valodu diena, kurai gatavojas paši audzēkņi un pēc tam uzstājas aktu zālē. Ziniet, man tas bija pat ļoti interesants pasākums. Turklāt arī meiteņu šajā skolā netrūkst, ir iespējas iepazīties.”

Puiši dzirdējuši, ka kādreiz arodvidusskolas labo slavu gremdēja kauslīgi jaunieši. Bet skolas administrācija un kolektīvs ir ieguldījuši milzu darbu, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas. Tagad šeit valda mierīga un savstarpējās attiecībās silta atmosfēra.
“Mēs šajā skolā jūtamies droši un labi!” apgalvo abi jaunieši.

Juris ROGA