Krāslavas vēstures un mākslas muzejā nesen atklāta novadnieces Irīnas Pančenko gleznu un citas radošās darbības izstāde, kas būs apskatāma līdz pat augustam. Gleznās dominē ainavas, katram otas darbam pievienots kāds dzejolis. Apaļais galds izstāžu zāles centrā pilns ar grāmatām un citu lasāmvielu, kas atklāj izcilās novadnieces plašo radošo darbību.
I. Pančenko dzimusi Krāslavā. Agrā bērnība pagāja dzimtajā novadā vācu okupācijas laikā, bet pusaudzes gados kopā ar ģimeni vajadzēja doties uz tālu Sibīrijas ciematu Misas krastos. Jaunībā pēc atgriešanos dzimtajā zemē nācās izbaudīt valdošās varas neuzticību pret bijušajiem trimdiniekiem. Sadzīves likstas vien norūdīja viņas raksturu, iemācīja būt neatlaidīgai un iniciatīvas bagātai.
Latvijā iesākto darba biogrāfiju viņa sekmīgi turpināja Pleskavā. I. Pančenko ir plaši pazīstama Krievijas Ziemeļrietumu apgabalā kā dramaturģe, dzejniece, prozaiķe, māksliniece un sabiedriskā darbiniece. Viņu pazīst un ciena kā autori dau-dzām Viskrievijas iniciatīvām, kas izvērsušās par kultūras dzīves ievērojamiem notikumiem, kā rentablu projektu autori, kā sabiedrisko organizāciju vadītāju.
Grūti uzskaitīt visus darbības aspektus: avīzes “Pskovskaja Pravda” literārā līdz-strādniece, izdevniecības “Ļenizdat” redaktore, PSRS Žurnālistu Savienības biedre, kuras to gadu spilgtās publikācijas gu-va plašu rezonansi sabiedrībā. No 1978. līdz 1982. gadam I. Pančenko atbild par Puškina vārdā nosauktā Dramatiskā teātra literāro daļu. Pateicoties viņas enerģijai un aktīvajai dzīves pozīcijai, teātrī tiek uzvestas labākās vietējo un ārzemju autoru lugas. Viņa pati tiek nosūtīta uz augstākajiem teātra mākslas kursiem Maskavā.
Īpašs posms viņas dzīvē ir darbs kopā ar leģendāro S. S. Geičenko Krievijas kultūras fonda Pleskavas nodaļā kā priekšsēdētāja vietniecei. Ar viņas pūliņiem tajos gados tika izdotas vairāk kā 50 dažādas grāmatas. Viņa strādā gan kā redaktore, gan kā sastādītāja, gan kā māksliniece.
Ar 1992. gadu viņa ir Krievijas Rakstnieku Savienības biedre, bet piecus gadus vēlāk I. Pančenko ievēl par Krievijas Rakstnieku Savienības reģionālas nodaļas priekšsēdētāju, Krievijas Rakstnieku Savienības valdes sekretāri. Būdama šajā postenī, veiksmīgi turpina izdevējdarbību, laizdama pasaulē vairāk kā 50 Pleskavas rakstnieku grāmatu, daudzas no tām uzreiz kļūst par bibliogrāfisku retumu. Par šo darbību I. Pančenko vārds 2003. gadā tiek ierakstīts “Godpilno darbu, kas veltīti Pleskavas 1100. gadadienai, Zelta hronikā”, bet 2006. gadā starptautiskā grāmatu forumā “Krievu rietumi” viņai piešķirts tituls “Grāmatas cilvēks”.
I. Pančenko ir Pleskavas apgabalā vienīgā profesionālā bērnu rakstniece, dramaturģe, kuras lugas uzvestas uz bērnu teātru skatuvēm Tomskā un Vladimirā, Pleskavā un Kijevā, Kaļiņinā un Irkutskā, un kuras ir publicētas dažādos almanahos. Dzejoļu krājumi, kurus ar lielu mīlestību viņa pati arī noformē, ir pieprasīti un tos lasa gan jauni, gan arī vecāka gadagājuma lasītāji.
Viņa ir gaidīta viešņa apgabala bibliotēkās un skolās, kur viņa ne tikai uzstājas kā dzejniece, bet vada arī meistarklases topošajiem literātiem. Jau vairāk kā piecus gadus viņa ražīgi strādā ar talantīgiem Pleskavas bērniem — vada pilsētas dzejas klubu “Pleskava”, kā arī ir patstāvīga jauno dzejnieku meistarklašu vadītāja Viskrievijas Puškinam veltītajos svētkos.
I. Pančenko jau sen pazīstama kā interesanta māksliniece. Viņas gleznu personālizstādes pulcina lielu skatītāju skai-tu un notiek Pleskavas prestižākajās izstāžu zālēs. Puškina Valsts muzejā-re-zervātā “Mihailovska”, kā arī dzimtenē Latvijā. Mākslinieces gleznas rotā organizāciju un firmu birojus Pleskavā, Maskavā, Latvijā un Pleskavas sadraudzības pilsētās, atrodas daudzu muzeju kolekcijās.
I. Pančenko sabiedriskā aktivitāte ir novērtēta ar Krievijas Federācijas Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas goda rakstiem. Viņai piešķirts goda nosaukums “Vispārējas izglītības goda darbinieks”. Ar Krievijas Federācijai prezidenta rīkojumu 2007. gada 14. februārī I. Pančenko piešķirts goda nosaukums “Krievijas Federācijas nopelniem bagātais kultūras darbinieks”.
Juris ROGA