Lucijans Gžibovskis piedzima Krāslavā 1891. gada 3. janvārī nabadzīgā poļu ģimenē. Viņa tēvs mazajam zēnam bieži stāstīja par H. Siņķeviča aprakstiem. Mazais zēns kāri klausījās un piedzīvoja kara gaitas. Tajā laikā pie baznīcas pastāvēja skolas, kur sāka mācīties Lucijans. Zēnam patika mācīties, viņš ātri pabeidza pamatskolu un iestājās sv. Katrīnas ģimnāzijā Pēterburgā.
Pēc tam mācības uzsāka kadetu korpusā, apgūstot inženiera-celtnieka fakultāti. Ceturtajā kursā viņš tika iesaukts krievu armijā.
Pēc kara beigām viņš atgriezās dzimtajā pilsētā Krāslavā un ātri vien viņu ievēlēja (1922.g.) par Krāslavas pilsētas mēru. Krāslavas pilsētā bija drausmīgs skats, pilsētā rēgojās nodegušo māju skursteņi, atkritumu kaudzes, pilsētas ielas dubļainas un izbraukātas. Pilsētas tilts bija draudošs, jo katru brīdi tas varēja sabrukt. Tāpēc sākotnēji vajadzēja pilsētu attīrīt no gruvešiem un atkritumiem, nojaukt pussabrukušās mājas. Pilsētas mērs ierosināja bruģēt galveno ceļu un atjaunot tiltu. Ļoti liels bija cilvēku skaits, kuriem vajadzēja sniegt palīdzību, lai nodrošinātu minimālus dzīves apstākļus. Pilsētā bija daudz atraitņu ar bērniem. Pilsētas mērs ierosināja bruģēt galveno Vienības ielu agrāko Polockas ielu).
Dienas kārtībā bija jāsameklē skolotāji, ārsti un jānodrošina viņi ar dzīvokļiem. Tāpat risināt jautājumu par pirts būvi. Nebija projektēšanas speciālistu, tāpēc pašam mēram vajadzēja novērst kļūdas projektos.
1920.g. janvārī Krāslava pievienota Latvijai, pēc tam Krāslavas miestam piešķirtas pilsētas tiesības. Tas bija liels pagodinājums Lucijanam Gžibovskim par viņa titānisko darbu mēra amatā.
1925. gada Plātera pilī atvērta valsts Krāslavas ģimnāzija, un 1925. gadā grāfa bijušajā bibliotēkas ēkā — Valsts Krāslavas pamatskola.
Lucijans Gžibovskis, vēl pirms kļuva par mēru, bija saistīts ar celtniecības darbiem, pilsētas apgaismošanu, projektēšanu un celtniecības darbiem Krāslavas domē. Vienmēr bija atsaucīgs un sniedza palīdzību iedzī-votājiem iespēju robežās.
L. Gžibovskis nomira 1971. gada 2. janvārī un apglabāts Krāslavas pilsētas kapos netālu no kapličas.
V. SOSNOVSKAS atmiņu materiālos ieskatījās J. APRUPS
.jpg)
.jpg)
