Par dzimto pilsētu domājot

Vajadzētu pārmantot to bagāto pieredzi darbā ar iedzīvotājiem, kas tika uzkrāta pagā-jušā gadsimta 30. gados. Šo bagāto pieredzi krāja Krāslavas pilsētas pašvaldību vadītāji: M. Rabinovičs un J. Ruskulis. Īpaši jāatzīmē L. Gžibovska nopelni, kura visa dzīve bija saistība ar Krāslavu.

Neskatoties uz to, ka Krāslavu satricināja pilsoņu karš un bija izcēlies bads, iznīcināts tilts pār Daugavu, pilsēta ātri atkopās no pilsoņu kara cirstām brūcēm. Jau 30. gados nabadzīgie pilsoņi saņēma karstu zupu un maizes riecienus Krāslavas ugunsdzēsēju depo.

Pamatskolas skolēni, kuri mācījās tā saucamā popovkā (ēka Brīvības ielā 28) katru dienu pēc stundām skolotājas vadībā pa klasēm gāja uz grāfa bijušo bibliotēkas ēku uz maltīti bez maksas. Maltīte nebija diez cik liela, jo sastāvēja no šķīvja miltu zupas un diviem riecieniem maizes, bet bija liels atspaids tiem skolēniem, kuri dzīvoja laukos tālāk no skolas. Skolēni zināja arī nākamās klases vietu, jo klašu telpas netika mainītas.

Pensionētais skolotājs Jānis APRUPS