Tīkli nārsta vietās

Zemniekus sarūgtina viens: pārāk augstas dīzeļdegvielas cenas un pā-rāk zemas iepirkuma cenas piena un gaļas produkcijai, kas netraucē starpniekiem un pārstrādātājiem diktēt savus striktos spēles noteikumus tirgus telpā.

Mūsu novadā, kur ir daudz ezeru, zilās druvas kolosālais potenciāls aizvien ir neizmantots. Valsts, kura neapgrūtina sevi ar ekonomikas attīstību, atvēl niecīgus līdzekļus zivju krājumu papildināšanai Latgales dabiskajās ūdenstilpēs. Pienācīgu iniciatīvu neizrāda arī vietējās varas iestādes, tāpēc zivsaimniecības nozare Latvijas austrumu reģionā, kur ir tāda ezeru pārpilnība, praktiski neeksistē. Ar šādu dīvainu attieksmi pret dabas resursiem mēs esam nodzīvojuši tiktāl, ka likumīgi nopirkt līdaku, plaudi vai zuti mūsu pusē praktiski nav iespējams. Malu zvejas tīklu izplatība, kas burtiski pārplūdinājuši tirgu, sarežģīja situāciju, kuru var nosaukt par ārkārtas.

Ekologu un makšķernieku amatieru bažas visbeidzot sasniedza dzirdīgas ausis. Izdarīti ilgi gaidītie grozījumi LR Administratīvo pārkāpumu likumā. Tagad par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu tiek piemērots naudas sods no 20 līdz 500 latiem! Ļoti stingras sankcijas piemērotas arī tiem, kuri neievēro rūpnieciskās zvejas noteikumus. Spriediet paši: ar šo gadu stājas spēkā soda sankcijas fiziskām personām no 200 līdz 1000 latiem, bet juridiskām — no 200 līdz 3000!

Lai precizētu, kā šis svarīgais jaunievedums ietekmēja dabas aizsardzības situāciju, es devos reidā. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils sektora vecākie inspektori Arvīds Vīguls, Konstantīns Dilba un Ingars Soloha pārdomāti izvēlējās maršrutu: tika saņemti telefonziņojumi par malu zvejas tīkliem Šķeltovas pagasta ezeros. Man šis izbraukums pavasarī bija pirmais, bet maniem senajiem paziņām — divdesmitais. Vēl pa ceļam inspektori risi-nāja sarunu par to, ka jaunās soda sankcijas, kas plaši tika izgaismotas laikrakstā “Ezerzeme”, bija iedarbīgas: malu zvejnieki, kuri izmantoja tīklus, kļuva ļoti piesardzīgi. Tomēr martā notverti četri, aprīlī — divi malu zvejnieki, un katrs “izpelnījās” 200 latu “prēmiju”. Var runāt, ka daži no viņiem kļuvuši mazāk aktīvi, taču kopā draudi nārstojošām zivīm joprojām pastāv. Uzlabojusies arī makšķernieku disciplīna. Acīmredzot katrs ir sapratis, ka vienkāršāk nopirkt gada makšķerēšanas karti par pieciem latiem un stingri ievērot noteikumus nekā maksāt naudas sodu (kaut arī minimālu) 20 latu apmērā.

Diemžēl bēdīgi izņēmumi joprojām ir, ar ko arī nācās sastapties reida dalībniekiem uz Sargava ezera, kas, starp citu, ir vienīgais Izvaltas pagastā, lai gan copmaņu tajā apkaimē nebūt nav mazāk kā jebkurā citā rajona malā. Vientuļš makšķernieks stāvēja ar makšķeri pludmalē. Sāka nervozēt saprotama iemesla dēļ: viņam nebija līdzi makšķerēšanas kartes. Acīmredzot cilvēks gribēja ietaupīt, bet iznāca gluži otrādi. Pēc personas datu noskaidrošanas, kurus inspektori tūdaļ precizēja pa mobilajiem sakariem, kāds E. H. parakstīja protokolu par administratīvo pārkāpumu, kas uzliek par pienākumu noteiktajā laikā ierasties uz komisiju Krāslavā. Labākajā gadījumā analoģisks pārkāpums viņam izmaksās 20 latu. Tad vai ir vērts riskēt, godājamie kolēģi makšķernieki! Turklāt tas vēl nav viss: paredzētas nopietnas kompensācijas par bioloģiskajiem resursiem nodarīto kaitējumu. Pieņemsim, ka copmanis bez makšķerēšanas kartes nozvejoja piecus kilogramus nelielu plaužu. Šajā gadījumā dabai nodarītais kaitējums tiks novērtēts 15 latu apmērā! Par nelikumīgi noķerto līdaku nārsta periodā nelaimīgajam copmanim draud 60 latu naudas sods, par zandartu — 75, bet par samu, kas nav sasniedzis pusmetra garumu, 300 latu! Tā nu zivs kļūst zelta vērta, ja neiedziļinās spēkā esošo noteikumu būtībā.

... Šķeltovas ezers atrodas ciemata centrā, taču tas netraucē malu zvejniekiem arī te veikt savus melnos darbus. Pārbaudot ar kuteri krastmalas zonu, inspektori padarīja nekaitīgus trīs tīklus un vienu murdu. Šajā sakarā jautājumi jāuzdod laivu īpašniekiem — no krasta tīklu neievilksi ūdenī.

Pie Aksjonova ezera reida brigāde piebrauca klusi, bez trokšņa, taču tieši šajā laikā kāds pie pretējā krasta manevrēja laivā. Notvert pārkāpēju ar vainas pierādījumu neizdevās, taču plaužu nārstošanas vietā tajā zonā tika konstatēti malu zvejas tīkli. Plaužus, no kuriem tecēja ikri un pieņi, inspektori uzmanīgi palaida brīvībā. Nodarot lielu zaudējumu nārstojošām zivīm, malu zvejnieki tādā veidā krasi mazina Latgales ezeru dabisko produktivitāti. Administratīvie līdzekļi tagad ir strikti, taču arī malu zvejnieki tagad pielieto vēl vairāk izsmalcinātu konspirāciju. Tomēr zivju aizsardzības inspektoru rīcībā ir sīka informācija par to, kur plaukst un zeļ nelikumīgais rūpals. Katram vietējam iedzīvotājam būtu laiks zināt: pērkot zivis aizliegtajā nārstošanas periodā, jūs palīdzat tiem, kuri nodara nelabojamu kaitējumu dabai. Cik ilgi var būt vienas dienas saimniekiem!

Motora kuteris atradās slēpnī un ne jau veltīgi: drīz vien no krasta novērošanas punkta tika pamanīta laiva, bet signāls pa rāciju nodots uz kuteri. Ierūcās motors... Cilvēks gados, kurš atradās laivā, tika pārsteigts nesagatavots. Viņš skaidroja, ka esot mēģinājis ķert zivis ar makšķeri, taču tas līdz 1. jūnijam aizliegts. Rezultāts bija loģisks: sastādīts protokols un perspektīvā noteikti būs jāmaksā naudas sods.

Saule jau slīdēja uz rietu, nokaisot apkaimi ar fantastiskām krāsām. Inspektori atradās slēpnī līdz pusnaktij, taču tā diena Aksjonova ezera plaužiem, līdakām un asariem bija mierīga.

Izmantojot gadījumu, reida dalībnieki pateicas laikraksta “Ezerzeme” lasītājiem par aktīvu informatīvu atbalstu pa tālruni, kas sekmē zivju aizsardzības dienesta efektīvu darbu. Jebkurā dien-nakts stundā vecākie inspektori pieņems jūsu ziņojumus pa tālruņiem 26557874, 29159810 un 26105704.

Aleksejs GONČAROVS