Uzticams lauku puisis

Antons apgalvo, ka šo profesiju izvēlējies, galvenokārt vectēva mudināts. Mācībās sokas labi. Lai gan pēc pirmā kursa vēl pagrūti spriest, no kura audzēkņa iznāks lietaskoks, praktiskās apmācības skolotājs Grigorijs Potapovs akcentē šī klusā puiša atbildības sajūtu: “Viņam var droši uzticēt jebkuru pienākumu vai darbu, jo zinu, ka nepievils, lai gan uz skolu un mājām puisim jāmēro tāls ceļš, nereti kājām vai tagad uz velosipēda. Ja gadās nopelnīt sliktāku atzīmi, viņš neieslīgst vienaldzībā, bet cenšas uzlabot savas zināšanas. Labāk ies mājup kājām, bet mācībās centīsies būt labāko skaitā. Jaunietis agri apguvis naudas vērtību, tērē pārdomāti un nevajadzīgas lietas nepērk. Viņš ir arī labs makšķernieks, šoziem makšķernieku sacensībās izcīnīja otro vietu. Kā jau vairākums lauku jau-niešu, puisis fiziski stiprs, ātrs skrējējs. Likumsakarīgi, jo mājup bieži vico kājām. Uz pasākumu paliek, autobuss sen kā aizgājis, nekas cits neatliek.”

Audzēknis stāsta, ka zinājis, kas viņu sagaida arodvidusskolā, tālab iestājoties nekādu lielu uztraukumu nav jutis. Lai gan draugi un paziņas bija daudz pastāstījuši par skolu, viens pārsteigums bija.

“Domāju, ka mācīties būs grūtāk, bet izrādījās, ka viss padodas salīdzinoši viegli,” stāsta Antons. “Varbūt tālab, ka man jau bija zināma pieredze, jo jau mājās biju jaucis un remontējis tehniku. Vecvecākiem ir neliela saimniecība, zeme, nākas gan braukt, gan paremontēt traktoru un automašīnu. Skolā pirmajā kursā apguvām metināšanu, atslēdznieka darbus, izjaucām un salikām automašīnu.”

Pirmajā kursā demontāžas un montāžas darbi ir pamatu pamats, lai jaunie automehāniķi apgūtu nepieciešamās prasmes darbā ar instrumentiem. Bet šis puisis apguvis arī riepu montāžas darbus. Fotogrāfija tapa, jaunietim montējot savu desmito riepu mācību gada laikā. Ticiet vai nē, bet šis puisis varētu pamācīt riepu montāžas tehnoloģiju dažu mūsu servisu meistariem, kuri ne vienmēr ir savu uzdevumu augstumos.

Antons pārliecināts, ka netīras rokas automehāniķa profesijā ir sīkums salīdzinājumā ar gandarījumu par paveikto darbu. Viņaprāt, grūti atrast citu tik interesantu profesiju. Puisis pārliecināts, ka profesija pieprasīta, taču savu dzīvi vēlas saistīt ar laukiem un lauksaimniecību, kur šīs zināšanas ir tikpat svarīgas, kā strādājot autoservisā.
Antons: “Mājās daudzas lietas daru pēc grāmatas, jo blakus nav skolotāja, kurš pateiktu priek-šā, laikus novērstu kādu kļūdainu rīcību. Tiesa, man ir ļoti gudrs vectēvs, kurš labi saprot tehnikā.”

Šim puisim ir arī celtnieka dotības. Šobrīd kopā ar vectēvu viņš būvē pagrabu, virs kura taps arī garāža. No mūsu sarunas noprotu, ka vectēvs Antonam ir autoritāte.

Juris ROGA