Nākotnē raugās ar optimismu

Ir nomainītas ieejas durvis un logi mācību korpusā, kā arī dienesta viesnīcas ieejas durvis un logi. Pakāpeniski tiek remontē-ti un labiekārtoti novecojušie mācību kabineti, labiekārtota teritorija, atjaunota materiāli tehniskā bāze. Par to un daudz ko citu “Ezerzeme” jau ir stāstījusi saviem lasītājiem.

Cik lietderīgi ir šie ieguldījumi? Atbilde uz šo jautājumu meklējama audzēkņu attieksmē pret savu skolu, viņu panākumos mācībās un izaugsmes iespējās nākotnē. Šīs lietas nav viegli sataustāmas un acīm saredzamas. Atrast atbildes palīdzēs skolas direktore Ināra Zavadska, kura piekrita intervijai visai saspringtajā eksāmenu laikā.

— Kāds būtu jūsu kopsavilkums par tikpat kā jau pagājušo mācību gadu?

— Šobrīd jau esam izlaiduma gaidās, taču priekšā vēl ir kvalifikācijas eksāmeni. Lai gan audzēkņi šobrīd atrodas praksē, taču viņu domas jau ir par diplomu un izlaidumu. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu šajā mācību gadā strādājuši tieši 3. kursa audzēkņi, kuri iegūs gan profesiju, gan vienlaicīgi dokumentu par vidējo izglītību. Viņi jau kārto izlaiduma eksāmenus 12. klasē vakarskolā. Tā ir liela slodze un liels viņu sasniegums.

Kopumā mācību gads pagāja veiksmīgi, arī liela audzēkņu atbiruma nebija. Parasti mācības pamet pirmā kursa audzēkņi, jo kāds varbūt nav zinājis, ko īsti gribējis, izvēloties to vai citu skolu, programmu. Izlaiduma grupās tādi gadījumi ir retāki, taču ir, jo gadās, ka jau prakses laikā audzēknis atrod darbu un atmet ar roku mācībām. Šogad mums izdevās labi motivēt savus audzēkņus, jo mācības pēdējā kursā pārtrauca tikai viena jauniete, kura iekārtojās darbā ārzemēs.

— Kādā līmenī jaunieši apgūst izvēlēto profesiju: viņi var uzreiz uzsākt strādāt patstāvīgi vai nepieciešams apgūt papildu zināšanas jau uzņēmumā?

— Protams, katrā uzņēmumā ir sava specifika un prasības, kuras mēs nekā nevaram paredzēt un ietvert mācību programmā. Bet, vērtējot kopumā, es varu apliecināt, ka mūsu audzēkņi apgūst profesiju tādā līmenī, lai uzreiz ietu strādāt. Piemēram, biju klāt, kad automehāniķi decembrī atskaitījās par četru mēnešu ilgo kvalifikācijas praksi. Paliku ļoti apmierināta ar viņu stāstījumu par prakses vietām un iegūtajām iemaņām. Viņi patiešām veiksmīgi pielietoja arodvidusskolā iegūtās zināšanas, turklāt, strādājot Rīgas, Cēsu, Jūrmalas autoservisos, tās papildināja ar tādām, kas dažādu objektīvu iemeslu dēļ arodskolās nav iegūstamas. Arī darba devēju atsauksmes par šiem praktikantiem bija ļoti labas. Es pat sacītu, ka atzīme skolā nebūt nav rādītājs tam, cik labi un profesionāli viņš strādās. Reizēm ir tā, ka teorijā jaunietis saņem zemāku vērtējumu, bet strādā ļoti labi.

— Dagdas arodvidusskolā pārsvarā mācās rajona pašvaldību bērni, bet ir arī jaunieši no citiem. Kā viņi šeit iedzīvojas? Kas viņiem palīdz pārvarēt pirmo diskomforta sajūtu?

— Mums ir izstrādāta pirmo kursu audzēkņu mēneša adaptācijas programma, kas attiecas ne tikai uz bērniem no attālākām pašvaldībām vai citiem rajoniem, bet uz visiem jaunatnācējiem. Pirmajā mēnesī mācību diena saīsināta līdz četrām stundām, pēcpusdienā viņiem notiek ekskursijas, pārgājieni, pastaigas, spēles, kopīga bulciņu ēšana un kafijas dzeršana, lai tādējādi labāk viens otru iepazītu un nejustos atstumti.
Ar viņiem strādā visi: gan grupu audzinātāji, gan dienesta viesnīcas audzinātāji, gan mana vietniece audzināšanas darbā, citi pedagogi. Pēc mēneša komanda sanāk kopā un apspriež rezultātus. Skatāmies, ar kuriem jāstrādā papildus. Varbūt klasē kāds solā sēž viens pats, ne ar vienu nedraudzējas, neiekļaujas kolektīvā. Rezultāts ir tāds, ka 2007./2008. mācību gadā uzņemto audzēkņu pulkā bija tikai viens, kurš, neskatoties uz visām mūsu ieguldījām pūlēm, nespēja adap-tēties un aizgāja no skolas. Puisis bija no Daugavpils rajona. Bet tas bija vienīgais tāda veida gadījums visa mācību gada laikā.

Vispār esam ļoti pretimnākoši, ņemam vērā bērnam svarīgus faktorus. Ja savā ģimenē viņš ir pieradis dzīvot viens pats istabā, tad arī dienesta viesnīcā atļaujam dzīvot vienam istabiņā, saglabājot iespēju satikt grupas biedrus. Ir taču cilvēki, kas psiholoģiski nevar pieņemt otru. Mēs varam pat izvietot citā stāvā, ja tas nepie-ciešams. Ja viņš sadraudzējas ar kādu, var dzīvot istabiņā divatā. Ja trīs vai četri sadraudzējas — lūdzu, arī trīs un četri var dzīvot vienā istabiņā. Ja nepieciešams izšķirt kādus nesamierināmus cilvēkus, arī to varam izdarīt, izvietojot dažādās istabiņās un maksimāli attālinot vienu no otra. Vairs nerodas kādreiz izplatītie konflikti, kad tika salikti pa četri psiholoģiski nesaderīgi bērni istabiņā, kurā viens grib klausīties mūziku, tajā pašā laikā otrs vēlas lasīt grāmatu, trešais — mācīties, ceturtais — gulēt. Tagad mūsu audzēkņi izvēlas dzīvot tā, kā pašiem labāk.

— Drīz klāt būs audzēkņu uzņemšanas laiks jaunajam mācību gadam. Vai būs kāda jauna mācību programma, citi jauninājumi?

— Mēs nostiprinām bāzi tām programmām, kuras jau ir. 2008./2009. mācību gadā mēs uzņemsim audzēkņus programmās ar četru gadu apmācības laiku: ēdināšanas servisa programmā sagatavosim ēdināšanas pakalpojumu speciālistus, bet autotransporta programmā — automehāniķus. Savukārt trīsgadīgajā būvdarbu programmā sagatavosim apdares darbu strādniekus. Uzņemsim audzēkņus arī pedagoģiskās korekcijas grupās: ēdināšanas servisā sagatavosim pavāra palīgus, bet kokizstrādājumu izgatavošanas programmā — galdnieka palīgus.

Kas attiecas uz jaunām programmām, tad tām vajag mācību bāzi un jālicencē programmas. Nākotnē domājam par ceļu strādnieku, pašlaik ievadītas sarunas par mācību bāzes izveidošanu. Latgales plānošanas reģions mūsu skolu iekļāvis atbalstāmo mācību iestāžu sarakstā, kas var pretendēt uz Eiropas reģionāla attīstības fonda finansētajām atbalsta programmām.

No valsts investīciju fonda arodvidusskolai piešķirti 56000 latu sporta bāzes sakārtošanai atbilstoši tām prasībām, kādas mūsdienās tiek izvirzītas. Jau ir beidzies konkurss par sporta bāzes pārbūvi, šovasar kapitāli izremontēsim sporta zāli, dušas telpas un palīgtelpas sportam. Tām jābūt gatavām līdz tradicionālajai skolas pieņemšanai 25. augustā.

Gaidām arī ministrijas solītos datorus katram skolotājam, tāpēc pagaidām netērējam naudu jaunu datoru iegādei, jo ir daudz citu vajadzību. Priecājos, ka labā līmeni izdevies sakārtot dienesta viesnīcu, kas aprīkota ar signalizāciju un visu nepiecie-šamo. Bet mums nepieciešams liels remonts praktiskās apmācības korpusam, kur kādreiz tecēja jumts. Tas tika saremontēts, bet ēkai nepieciešama siltināšana un logu nomaiņa. Gatavojamies vērsties ministrijā, varbūt arī valdībā ar lūgumu piešķirt līdzekļus šim mērķim.

Visbeidzot mums ir ļoti veca katlu māja, pašiem katliem jau deviņi gadi. Pagaidām iztiekam, tos remontējot, bet nākotnē būs jāmeklē kāds optimāls risinājums. Domāju, ir nopietni jāpapēta, vai tik mums ne-būtu labāk apvienoties ar pilsētu kopīgā apkures sistēmā.

— Vispārzināms, ka mūspusē izglītības iestādes izjūt bērnu skaita trūkumu. Vai jums pietiek mācīties gribētāju?

— Nesen organizējām atvēro durvju dienu, skolēni nāca, interesējās par profesijām. Mēs paši izbraucām uz vispārizglītojošām skolām prezentēt savu mācību iestādi, sūtījām dažādu informāciju. Grūti prognozēt, cik veiksmīga būs uzņemšanas kampaņa, jo skolēnu jau paliek arvien mazāk. Tomēr mēs esam optimisti.

— Izdarot savu izvēli par labu tai vai citai skolai, jaunatne lielu lomu atvēl arī interešu izglītībai. Kāds ir jūsu vadītās iestādes piedāvājums šajā lauciņā?

— Mums ir trīs sporta pulciņi: futbola, basketbola un vispārējās fiziskās sagatavotības. Darbojas vokālais ansamblis, datorpulciņš, moderno deju, dramatiskais, metālapstrādes, floristikas un kokapstrādes pulciņš. Ārpus konkurences ir datorpulciņš, jo mūsdienu tehnoloģijas jaunatni ļoti interesē, taču labi apmeklēti ir visi pulciņi. Dalība tajos ir bezmaksas, pasniedzējam skola apmaksā 16 stundas mēnesī. Savukārt audzēkņiem pēc stipendiju nolikuma pienākas papildus stimulācija, ja viņi aktīvi piedalās pulciņu darbā, uzstājas skolā, pilsētā, reģionā un pat Rīgā. Mums ir audzēkņi, kas ar labām sekmēm mācībās un aktīvu sabiedrisko dzīvi nopelna maksimāli iespējamo stipendiju — 50 latus mēnesī.

— Visu panākumu pamatā ir kadri. Nav šaubu, ka profesionalitātes ziņā jūsu skolā strādā vieni no labākajiem. Bet jebkurš no mums, gadiem ritot, noveco. Vai ir, kas nāk vietā?

— Kā jebkuram direktoram, arī man gribas redzēt skolas pedagoģiskajā kolektīvā vairāk jaunu cilvēku. Taču ko mēs varam piedāvāt studentam pēc augstskolas? Nevaram izkonkurēt Rīgas un citu lielpilsētu piedāvājumus. Pedagogi noveco, bet šobrīd kadru problēma nepastāv, mācību pro-grammu realizāciju nodrošina augsti kvalificēti speciālisti. Vienīgais, kas mums šobrīd nepieciešams, ir psihologs.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA