Savas zemes patriote

Vēl Solveigai piemīt apzinīgums, turklāt viņu nekad nav jālūdzas vai jāmudina piedalīties skolas pasākumos. Jaunā kombuliete labprāt dzied, uzstājas un pat vada pasākumus. Piemēram, kopīgi ar klasesbiedru Jāni Ludzišu meitene pērn vadīja skolas izlaidumu.

Solveiga nepiekrīt izplatītajam viedoklim, ka mūsdienu jaunatne nemīl vēsturi: “Priekšmets patīk. Latvijas vēsture ir interesanta, to nepieciešams katram zināt. Šobrīd skolā mums mācīja par laika posmu, kad Latvija vēl bija PSRS sastāvā — uzzināju diezgan daudz interesantu faktu. Savukārt olimpiādē bija jāzina 20. gadsimta sākumposms un par Ulmaņlaika notikumiem Latvijā. Gatavojoties olimpiādei, daudz lasīju papildus literatūru, un tās grāmatas izraisīja lielu interesi par dzimtās zemes vēsturi.”

No citiem mācību priekšmetiem Solveigai vairāk patīk arī latviešu valoda un mājturība. Nesen viņa pārsteidza pedagogus un vienaudžus ar māk-slas skolas cienīgu darbiņu: pēc žurnālā noskatīta parauga krustdūrienā izšuva gleznu, kurā attēloti ziedi vāzē. Raugoties uz izšuvumu no attāluma, rodas sajūta, ka tā ir fotogrāfija. Veselu nedēļu stundām ilgi meitene darbojusies pie auduma ar adatu un diegu rokā, kas bija tā vērts — mājturībā skolotāja ielika desmit balles, turklāt visi citi, šo darbu redzējušie, bijuši stāvā sajūsmā. Viņai patīk arī tamborēt, sevišķi — dažādas sedziņas.

Solveiga ir sportiska meitene, kura labprāt iesaistās fiziskās aktivitātēs. Padodas skriešana, pērn ar citām meitenēm izdevies labi nostartēt stafetē un izcīnīt godalgotu vietu. Labojusi skolas rekordu lodes grūšanā, bet rajonā šajā sporta veidā izcīnīta 1. vieta. Lai gan Solveiga sevi nekādi nevar pieskaitīt pie klubkrēsla sportistiem, arī viņai patīk pavērot sporta pārraides te-levizorā, piemēram, jauniete jūt līdzi Latvijas hokeja izlasei.

Šobrīd jaunietei augstāk par visu ir mācības, jo klāt pārbaudes darbi un izlaiduma laiks. Par dzīves svarīgāko vērtību Solveiga atzīst ģimeni. Viņai ir vecāka māsa Iveta, kura iekārtojusies labā darbā Anglijā — vienā firmā strādā ar dokumentāciju. Pirms Ziemassvētkiem Solveiga ciemojās pie māsas, kur guvusi daudz pozitīvu iespaidu. Tur viss esot citādāk nekā Latvijā, dzīve aizraujošāka un interesantāka, bet šodien Solveiga neplāno iet māsas pēdās, kura uz svešo zemi aizbrauca uzreiz pēc vidusskolas. Grūti noticēt, ka viņa atgriezīsies, arī jaunākā māsa par to nav pārliecināta.

“Mans tuvākais mērķis ir iegūt vidējo izglītību Krāslavas Valsts ģimnāzijā, pēc tam iestāties augstskolā un studēt medicīnu,” stāsta Solveiga. “Šobrīd man gribētos mācīties par ķirurgu.”

Meitene sāk gardi smieties, kad izsaku minējumu, ka laikam bērnībā esot bijusi liela vēlme ar skalpelīti vardītes preparēt? Izrādās, ka vēlme saistīt savu dzīvi ar medicīnu nāk no vecākiem — jaunietes mammai ir mediķa izglītība. Tiesa, šobrīd viņa nestrādā profesijā, abi skolnieces vecāki nodarbojas ar lauksaimniecību, attīstot savu saimniecību. Līdz ar to Solveigai vasarā krietni vairāk nekā ziemā ir jāpalīdz vecākiem saimniecībā. Darbi laukiem tradicionālie: ravēšana, siena savākšana piecām govīm, telei.

Jauniete dzimusi Dvīņu zīmē, taču par savu horoskopu tikpat kā neko nezina. Pat kaklā iekarinājusi Pūķa zīmi un uztver to vēsi. Sarunā viņa akcentē: “Ticu zinātnei un pati sev, nevis okultismam.” Starp citu, Dvīņi senos laikos simbolizēja ieeju un durvju sargātājus. Dvīņi ir apdāvināti ar daiļrunību un daudzpusīgu intelektu. Viņi ir aizrautīgi un galēji ziņkārīgi, jo ir pārliecināti, ka zināšanās ir spēks.

Solveiga visus priekšmetus mācās labi un dažus pat ļoti labi. Zinātkāra, par ko liecina vēlme daudz lasīt. Jauniete nereti sastopama pagasta bibliotēkā, izvēloties kārtējo lasāmvielu. Meitene labprāt pasērfo internetā, taču atšķirībā no daudziem vienaudžiem nebūt nav saslimusi ar datoratkarību. Brīvajos brīžos ar prieku klausās popmūziku arī relaksācijas nolūkā. Solveiga uzsver, ka nevar iztikt bez mūzikas. Ne velti arī pati dzied skolas ansamblī, tiesa, nekādu mūzikas instrumentu nespēlē.

Juris ROGA